Par ko liecina asinsspiediena svārstības?

Asinsspiediens
Indra Ozoliņa
25. februāris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Pexels
Zems asinsspiediens, ja vien nerada vājumu vai citas sūdzības, kaitē reti, bet, ja mērāmais aparāts sācis rādīt augstākus ciparus, to gan nedrīkst atstāt bez ievērības. Skaidro Dr. Ginta Kamzola, kardioloģe P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centrā.

Medicīniski par zemu asinsspiedienu uzskata rādījumu zem 90/60 mmHg, taču robežšķirtne, kad tas patiešām atzīstams par zemu, ir simptomi, proti, sūdzības. Ja asinsspiediens ir 90/60 mmHg un sūdzību nav, to var uzskatīt par normālu asinsspiedienu. Savukārt, ja ir vājums, reibst galva, ir grūtības koncentrēties, citam arī 110/60 mmHg var būt par zemu.

Ļoti retos gadījumos par normālu asinsspiedienu uzskatāms arī 85/55 mmHg, ja nav nekādu simptomu un visas analīzes ir labas. Daktere Kamzola iesaka: «Lai savlaicīgi atklātu augstu asinsspiedienu, mērījumi jāveic regulāri. Ja spiediens paaugstinās pakāpeniski, būtisku sūdzību var nebūt.»

Nespēks no zema asinsspiediena?

Parasti vājumu un nogurumu saista ar zemu asinsspiedienu, taču nevar droši apgalvot, ka tas ir pie vainas. Savukārt, ja asinsspiediens visu laiku ir bijis normāls, taču, pēkšņi tam pazeminoties, reibst galva, diezgan droši, ka tas saistīts ar asinsspiedienu.

Visbiežāk zems asinsspiediens ir jaunām sievietēm, un tad grūti novilkt robežu, vai simptomus izraisa tieši asinsspiediena līmenis vai veģetatīvās nervu sistēmas disfunkcija. Simptomi var būt ļoti līdzīgi: vājums, reibonis, paātrināta sirdsdarbība. Lielākoties atšķirt veģetatīvās nervu sistēmas problēmas no primāri pazemināta asinsspiediena ārstam ir liels izaicinājums.

Asinsspiediena līmeni var ietekmēt endokrīnie dziedzeri, kas nepietiekami pilda savu funkciju.

Ja pazemināts spiediens ikdienā traucē, jāpārbauda vairogdziedzeris un virsnieres.

Pat ja šie orgāni ir izmeklēti un patoloģija nav atrasta, tas nenozīmē, ka pēc laika pārbaudes nav vērts atkārtot. Novēršot iemeslu, asinsspiediens paaugstināsies. Taču citādi īsti medicīnisku risinājumu pret zemu asinsspiedienu nav.

Var izlīdzēties ar augu (piemēram, ženšeņa, ginka) vai citiem stimulējošiem preparātiem un fiziskām aktivitātēm. Asinsvadu tonusu var uzlabot dažādas ūdens procedūras.

Zems asinsspiediens parasti nav bīstams un, atšķirībā no augsta, nerada infarkta draudus, taču neizslēdz arī tā iespēju. Ja koronārās sirds slimības pacientam asinsvados attīstījušies aterosklerotiski bojājumi jeb sašaurinājumi un pie slodzes nav pietiekama sirds muskuļa asins apgāde, parādās sāpes krūtīs jeb stenokardija. Bet ir arī pacienti, kuriem sūdzības ir tik niecīgas, ka pirmā klīniskā izpausme ir miokarda infarkts. Koronārajā angiogrāfijā šādos gadījumos nereti konstatē, ka izmaiņas ir ne tikai tajā asinsvadā, kas vainojams pie infarkta, bet arī citos, lai gan pacients stāsta, ka nekad agrāk sūdzības nav bijušas, un arī asinsspiediens vienmēr it kā bijis normāls.  

Jauniem cilvēkiem parasti zems spiediens nekaitē, bet veciem pārāk zems asinsspiediens nav vēlams, jo audi un orgāni netiek pietiekami apasiņoti, pasliktinās asinsrite smadzenēs, atmiņa, kognitīvā un nieru funkcija.

Pēc pusmūža – uz augšu

Lielai daļai cilvēku pēc 40–50 gadu vecuma asinsspiediens paaugstinās, arī tiem, kam tas agrāk bija zems. Tas notiek tāpēc, ka, veidojoties aterosklerotiskām izmaiņām asinsvados, tie kļūst mazāk elastīgi, un pieaug perifērā pretestība. Līdz ar to sirdij asinis jāpumpē ar lielāku spēku, lai tās aizplūstu pa visu organismu, un tāpēc spiediens paaugstinās.

Augšējais sistoliskais rādītājs atspoguļo spiedienu asinsrites sistēmā brīdī, kad sirds saraujas, bet apakšējais jeb diastoliskais – brīdī, kad tā atslābst. Ideālajā variantā apakšējam spiedienam vajadzētu būt zem 85 mmHg. Pat ja augšējais rādītājs ir normāls – 120 mmHg, bet apakšējais ir virs 90 mmHg, tas liecina par arteriālu hipertensiju.  

Asinsspiediena stabilitāti organismā regulē simpātiskā nervu sistēma, renīna-angiotensīna-aldosterona sistēma un citas sistēmas. Ar laiku tajās notiek izmaiņas un spiediens paaugstinās, taču tas notiek pakāpeniski, bez jūtamām pārmaiņām. Daudzi pat nepamana, kad tas jau pārsniedzis 140/90 mmHg.

Protams, arteriālās hipertensijas diagnozi nevar noteikt pēc viena mērījuma. Paškontrole jāveic vismaz divas nedēļas, jo pacients, atnākot pie ārsta, var būt mazliet uztraucies, tāpēc rādītāji paaugstinās. Reizēm, lai novērtētu reālo situāciju, nepieciešama arī diennakts asinsspiediena monitorēšana.

Daudziem par augsta asinsspiediena palaidējmehānismu kļūst stress.

Jo vairāk stresa un ilgstošāks, jo vairāk tas saistīts ar kateholamīnu līmeņa paaugstināšanos un kortizola izdali – tie ir hormoni, kas paaugstina asinsspiedienu.

Lai gatavotu organismu cīņai vai bēgšanai, aktivizējas simpātiskā nervu sistēma. Ja jāskrien, jāslēpjas vai ātri jāpieņem lēmums, organisms mūs tam sagatavo, tāpēc pieaug gan asinsspiediens, gan sirdsdarbības frekvence. Asinsspiediens stresa ietekmē var pēkšņi strauji paaugstināties pat par vairākiem desmitiem iedaļu. Tad lielākoties vienmēr rodas sūdzības: galvas sāpes vai reiboņi, mirgošana gar acīm un citas.

Īslaicīgas stresa situācijas mūs mobilizē, jo organisma reakcijas ir vērstas uz to, lai palīdzētu tās sekmīgi pārvarēt, taču ilgstošs stress veicina regulatoro sistēmu darbības traucējumus un paaugstina kardiovaskulāro slimību risku. 

Ar zemu asinsspiedienu var mēģināt veiksmīgi sadzīvot, bet paaugstināts asinsspiediens ir bīstams sabiedrotais, jo bojā asinsvadu sieniņas.

Ja tajās ir arī holesterīna izgulsnējumi, tā sauktās pangas, augsta asinsspiediena rezultātā ir lielāka iespēja, ka kāda no tām var plīst, izraisot insultu vai infarktu.

Nevēlamās svārstības

Cilvēkam, kam ir zems asinsspiediens, parasti tāds ir pastāvīgi. Ja no rīta mērījums ir 90/60 mmHg, bet vakarā 140/80 mmHg, visdrīzāk tas būs stāsts par hipertensijas pacientu, kurš lieto medikamentus.

Daudzas zāles ir lietojamas vienreiz dienā, un atkarībā no tā, vai tās dzer no rīta vai vakarā, zāļvielas koncentrācija asinīs pieaug pakāpeniski un vienreiz dienā lietojamiem medikamentiem lielākoties sasniedz maksimumu pēc apmēram 12 stundām. Tad koncentrācija mazinās, līdz pacients pēc 24 stundām iedzer nākamo devu. Tāpēc, atkarībā no tā, vai tableti dzer no rīta vai vakarā, asinsspiediens kādā brīdī var būt augstāks un kādā – zemāks, par ko pacienti, visbiežāk sievietes, nereti sūdzas.

Paskaidrošu, kāpēc rodas svārstības. Ja no rīta asinsspiediens ir 90/60 mmHg un tu tableti neiedzer, tas ar laiku paaugstinās un, iedzerot tableti, nokrītas.

Lai asinsspiediens nesvārstītos, jāizvēlas piemērota deva un zāles jālieto regulāri.

Ja deva izraisa spiediena mazināšanos līdz pat 90/60 mmHg, iespējams, jādzer tikai pustabletīte, taču var gadīties, ka ar to nepietiek un spiediens pēcpusdienā vienalga atkal paaugstinās. Tad nevis jāpalielina medikamenta deva uz pusi, bet jāpievieno cits medikaments un pakāpeniski jāatrod piemērotākā deva, kura jālieto regulāri.

Medikamentu kombinācijas nereti ir efektīvākas, jo iesaistīti vairāki mehānismi asinsspiediena samazināšanai, taču ar mazāk iespējamām blaknēm, jo tiek lietotas mazākas devas.

Ja asinsspiediens nokrīt par zemu, iespējams, ārsta nozīmētā terapija ir par intensīvu. Bet, ja pacients tādēļ, ka vienā mērījumā spiediens ir bijis par zemu, zāles neiedzer, rodas papildu svārstības, un minētās regulatorās sistēmas nesaprot, kā nu tagad spiedienu regulēt, jo brīžiem šo sistēmu darbību ietekmē arī medikaments, bet brīžiem – ne. Zāļu devas un lietošanas laiku vajadzētu pielāgot tā, lai diennaktī būtu vienmērīgs spiediens. Svārstības palielina infarkta un insulta risku.

Plāniņš, kā samazināt asinsspiedienu

  1. Ja spiediens ir tikai nedaudz paaugstināts un nav citu riska faktoru, trīs mēnešus mēģini to koriģēt ar dzīvesveida izmaiņām! Ēd veselīgi, dzer ūdeni, pietiekami daudz kusties, rūpējies, izgulies un centies samazināt stresa līmeni
  2. Ja tev ir liekais svars, centies to samazināt, vairāk kustoties un pārskatot ēdienkarti tā, lai uzņemtu mazāk kaloriju! Izvēlies produktus, kas satur mazāk sāls! Gatavi produkti, piemēram, kūpinājumi un desas, ir īstas sāls krātuves. Jau ar ikdienas produktiem nereti sāli uzņemam par daudz, un, ja vēl ēdienam to bērsi klāt, tiks veicināta asinsspiediena paaugstināšanās.  
  3. Ja asinsspiediens, mainot dzīvesveidu, joprojām ir virs 140/90 mmHg, noteikti lieto ārsta izrakstītās zāles! Bez medikamentiem noteikti nevar iztikt, ja asinsspiediens ir virs 160/100 mmHg, ir paaugstināts holesterīna līmenis vai atrasts kāds mērķorgānu bojājums, piemēram, kreisā kambara hipertrofija vai izmaiņas miega artēriju sieniņās.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+