Rīga +1°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
5
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Lasītājas vēstule: Čau un palīgā! Tiešām, lūdzu, palīdziet! Vienmēr ģimenē esmu bijusi tā optimistiskā, bet nu arī mans pulveris iet uz galu. Vīrs trešo mēnesi sēž bez darba – īgns un kašķīgs. Bērniem nevar saprast – skola šogad vispār vēl būs? Vecākajam jābeidz 12. klase! Abas omes katru reizi, kad sazvanāmies, atvadās, it kā runājam pēdējo reizi. Mani nervi šito kovidstresu vairs netur! Lecu gaisā pie sīkākā troksnīša, sirds brīžam sitas kā dulla, vakarā domas griežas pa galvu, aizmigt nevaru, darbā arī grūti koncentrēties, aizmirstu, pārprotu. Reizēm vairs pati sevi nepazīstu. Vai šī nervozā būtne tiešām esmu es?! Meitenes, varat ieteikt kādu nervu drapi, kas tiešām palīdz, lai tieku ar godu pāri šim jocīgajam laikam? Ar sveicieniem, Maija Pārogrē
Atbild Dr. LINDA ZVAUNE
Kas īsti atgadījies?
Protams, mēs varētu vienkārši ieteikt trīs kastītes ar nomierinošiem līdzekļiem, vēl trīs – labākam miegam un ar to arī šo rakstu beigt. Tomēr ir labi, ja cilvēks kaut pavisam nedaudz saprot, kā funkcionē viņa ķermenis, un līdz ar to arī gudrāk izvēlas veidus, kā sev palīdzēt. Domāju, katrs nervu ārsts ir pieredzējis, ka pie viņa atnāk paciente un saka: «Dakter, jūs esat mana pēdējā cerība.» Tad es vienmēr atbildu: «Tikai jūs pati sev varat būt cerība.»
Protams, jāuzticas ārstam un jāieklausās padomos, bet cilvēkam pašam savā ārstēšanā ir jāiesaistās. Un to vislabāk var izdarīt, ja ir tā dēvētā veselības pratība. Patiešām pat zāles iedarbojas labāk, ja cilvēks pats saprot, kāpēc tās lieto un ko tās dara.
Izstāstīšu par drapēm, bet vispirms, lūdzu, tomēr izlasi arī šo sadaļu, lai saprastu, kas noticis, kāpēc nervi uzdod un ķermenis reaģē ar jocīgām izpausmēm…
Vispirms pavisam vienkāršā veidā atcerēsimies 9. klases mācību vielu anatomijā! Mums, cilvēkiem, ir centrālā un perifērā nervu sistēma. Centrālā atrodas smadzenēs, tas ir tas kompjūters, kas koriģē visu pārējo. Savukārt perifērā nervu sistēma ir visi nervi, kas iziet uz muskuļiem un nodrošina gan jušanas, gan kustību funkciju. Tie ir lieli, resni nervi, kurus var ar aci redzēt, pat mikroskopu nevajag!
Piemēram, sēžas nervs, arī karpālajā kanālā plaukstas locītavā ir skaisti apskatāmi nervi. Tos mēs varam kontrolēt, piemēram, sasprindzināt, kustināt. Un vēl mums ir smalkā – veģetatīvā jeb autonomā – nervu sistēma. Sīki nervu tīkli, kas aptver asinsvadus, sirdi, tie ir ap plaušu alveolām, visiem iekšējiem orgāniem. Veģetatīvā nervu sistēma nodrošina, lai mūsu organismā būtu normāla, apstākļiem atbilstoša vide.
Piemēram, ja telpā kļūst karsti, tā ir veģetatīvā nervu sistēma, kas liek ķermenim svīst, lai regulētu temperatūru un mēs nepārkarstu. Tāpat, ja mēs skrienam, tieši šī sistēma liek sirdij sisties straujāk. Sākumā minēju, ka veģetatīvajai nervu sistēmai ir arī otrs nosaukums – autonomā. Tas ir ļoti precīzs, jo šo nervu sistēmu mēs tā īsti nevaram ietekmēt, veģetatīvā nervu sistēma strādā autonomi jeb patstāvīgi.
Mēs nevaram pateikt sirdij: «Tagad sities ātrāk!», asinsspiedienam: «Tūlīt pat samazinies!» Tikai mazliet, mazliet šo sistēmu mēs varam ietekmēt ar elpošanu.
Mēs to intuitīvi zinām, tāpēc jau stresa situācijās dodam padomu: «Elpo lēni un mierīgi!» Vai dusmās, pirms vērt vaļā muti skaļiem vārdiem, iesakām trīs reizes dziļi ieelpot un izpūst gaisu.
Savukārt visa veģetatīvā jeb autonomā nervu sistēma vēl dalās divās lielās daļās – simpātiskajā un parasimpātiskajā. Parasimpātiskā nervu sistēma darbojas, kad tu nomierinies, atslābinies, kad vakarā ieslīgsti patīkamā miegā. Arī tad, kad esi garšīgi paēdusi, sākas gremošanas procesi un pārņem tāds lēnīgs miers – tas nozīmē, ka pie darba ir ķērusies parasimpātiskā sistēma.
Savukārt simpātiskā ir aktīvā daļa. Tā pamostas, tiklīdz mēs no rīta atveram acis: «Hei, celies, ej, kusties!» Simpātiskā nervu sistēma aktivizējas, pirms tev jākāpj uz skatuves vai draudzenes kāzās jāpieceļas un jāuzsauc tosts piecdesmit viesiem. Tad, iespējams, vēderā sagriežas, plaukstas nosvīst, vaigos iesitas sārtums, sirds sāk sisties straujāk, un tu burtiski jūti adrenalīnu šaudāmies asinīs. Normāla reakcija! Viss pareizi – ir iemesls lampu drudzim, viss kārtībā.
Pigori sākas, ja simpātiskā nervu sistēma izdomā par sevi atgādināt brīžos, kad tai būtu jābūt rāmai.
Piemēram, tu iekāp tramvajā un – blākš! – sirds sažņaudzas, mugura nosvīst, elpot nav ko. Vai vakarā jāiet gulēt, un pēkšņi galvā sāk dancot domas, tev acis ieplešas lielas, un ir skaidrs, ka par miegu var aizmirst. Tas nozīmē, ka parasimpātiskā sistēma un simpātiskā sistēma ir izgājušas no līdzsvara, tās vairs nesadarbojas, kā vajadzētu.
Kas notika? Augstākie centri, kas regulē mūsu nervu sistēmu, atrodas smadzenēs cieši blakus hipotalāmam, kurš atbild par emocijām, kontrolē mūsu atmiņas. Tāpēc ir tā, ka mēs varam kaut ko sadomāties (Kāpēc meita neceļ telefonu? Varbūt notikusi avārija? Ak šausmas, jā, noteikti tieši tā!), atcerēties kādus notikumus un par to sākt uztraukties, sadusmoties vai sapriecāties tā, ka nevar nosēdēt uz vietas.
Arī situācijās, kad organisms reaģē neadekvāti, piemēram, ar trauksmi, kad tam nav iemesla, visdrīzāk ir kāds iekšējs emocionālais konflikts, kāds nepārstrādāts pārdzīvojums, kas visu laiku smadzenēs rada trauksmes sajūtu. Un, kā jau tu, Maija, minēji, šobrīd iemeslu tev kreņķiem netrūkst. Turklāt ne vienmēr mēs skaidri apzināmies iemeslus. Es pati arī, īpaši pavasarī, domāju, ka mani nemaz tik ļoti vīruss Covid-19 neuztrauc, bet tomēr, nez kāpēc, man sapņos sāka parādīties šī tēma. Tātad neapzināta trauksmīte tomēr ir gan.
Šoreiz nerunāsim par smagākiem gadījumiem, kad tiek diagnosticēta veģetatīvās nervu sistēmas distonija, kad cilvēkiem ir panikas lēkmes, kad sirds sitas vai sažņaudzas tā, ka šķiet, ir sācies infarkts. Apskatīsim šo situāciju, kad, kā tu, Maija, saki, uzdod nervi jeb – kā teiktu es – tava veģetatīvā nervu sistēma ir zaudējusi līdzsvaru. Un te, iespējams, varētu noderēt kāds bezrecepšu nomierinošs līdzeklis.
Mazliet mieram
Ja tu aiziesi uz aptieku un palūgsi nervu zāles, visdrīzāk farmaceits tev atjautās: «Stimulējošās vai ar nomierinošu efektu?» Sāksim ar nomierinošajām…
Daudziem joprojām mīļš ir baldriāns – tablešu vai tinktūras formā. Un tam nav ne vainas, ne velti šis augs ir praktiski visos kombinētajos nomierinošajos līdzekļos. Baldriānam patiešām piemīt tūlītējs nomierinošs efekts, to var izmantot kā palīgu vakarā, lai aizmigtu. Nav dārgs. Vienīgi būtu jāzina sava reakcija uz baldriānu – tas var izraisīt dullu galvu (beigās tu jūties nevis mierīga, bet apreibusi un tāpat nevari ne normāli pastrādāt, ne atpūsties), dažiem no baldriāna sāp galva. Bet citiem tas mēdz izraisīt pretēju reakciju – vēl vairāk radīt nemierīgumu, pat fizisku drebuli. Turklāt, ja jaunībā baldriāns labi līdzēja, nav teiks, ka mūža otrajā pusē tā efekts būs tāds pats, jo organisms ir mainījies un reakcija var atšķirties. Tāpēc prātīgi – sāc ar vienu tableti vakarpusē, bet ne tieši pirms miega. Turklāt arī it kā nevainīgās baldriāna tabletītes nevajadzētu lietot ilgāk par sešām nedēļām.
Anti-Stress, Novo-Passit, Persen, Nervostrong, Relaxen, Silvadeprex – šie visi un vēl citi aptiekā nopērkamie kombinētie nomierinošie līdzekļi ir labi, bet katram ir savas nianses. Kombinētie tie ir tādēļ, ka to sastāvā ir vairākas vielas. Visbiežāk tie ir dažādi augu ekstrakti, kā arī vitamīni (visbiežāk B grupas), minerālvielas (klasiski kāda no magnija formām). Papētīsim šo sadaļu mazliet tuvāk!
Anti-Stress – baldriāns, apiņi, melisa, mātere. Šī ir vienkārša, nedārga un laba izvēle, ja tu jau lieto kādus citus medikamentus, jo te ir maza negatīvas mijiedarbības iespējamība. Ar Persen ir līdzīgi – baldriāns, citronmētra, piparmētra, tāpat Relaxen (arī Relaxen forte) sastāv no dažādu augu ekstraktu kombinācijām – apiņi, baldriāns, vilkābele, kas regulēs sirds ritmu, melisa –, arī te nav jāuztraucas par mijiedarbības risku ar medikamentiem. Bet, kā jau minēju, to visu sastāvā ir baldriāns, jāskatās, kāda ir tava individuālā reakcija uz to.
Silvadeprex un Novo-Passit arī ir augu valsts preparāti, bet te sastāvs ir izvērstāks, tāpēc gan ieguvumi, gan riski var būt lielāki.
Tā kā abu preparātu sastāvā ir asinszāle, tos nedrīkst lietot, ja dzer praktiski jebkuras asinsspiedienu regulējošas zāles vai asinis šķidrinošus preparātus.
Tāpat, ja ir jau parakstīti kādi psihiatriskie medikamenti, noteikti jākonsultējas ar ārstu. Asinszāli nedrīkst lietot grūtnieces. Un vasarā jāuzmanās, jo, lietojot asinszāles preparātus, nedrīkst sauļoties, tā kā var veidoties neglīti pleķi uz ādas. Novo-Passit sastāvā vēl ir viela gvaifenezīns, kas atslābina gludo muskulatūru, tā noņemot trauksmes un baiļu sajūtu.
Nervostrong man patīk bagātīgā kombinācija, jo tajā ir gan augu ekstrakti – apiņi, baldriāns, piparmētra, pasiflora, asinszāle (joprojām uzmanīgi mijiedarbību dēļ!) –, gan B grupas vitamīni, gan magnijs, gan aminoskābe triptofāns. Iespējams, jau esi dzirdējusi, ka B grupas vitamīni ir nepieciešami normālai nervu darbībai. Tiesa, ja jau lieto kādus kompleksos vitamīnus, izlasi, kas rakstīts uz burciņas. Ja tie ir abos preparātos, ar vienu iepauzē, reizē nedzer! Savukārt mikroelements magnijs bieži ir kombinācijā ar B grupas vitamīniem, jo palīdz tiem uzsūkties. Magnijs vispār ir labs, ja ir pārslodze – gan fiziska, gan mentāla. Piemēram, sportisti zina, ka regulāri jāatjauno magnija rezerves organismā, tāpat, ja regulāri nomoka krampji muskuļos, ir vērts palietot magniju. Tas pieejams arī viens pats dažādās formās. Apskaties, kura forma tev šķiet ērtāk lietojama (šķidrums ampulās, tabletes, pulveri), kuram preparātam aptiekā tobrīd ir atlaide, un to vari droši lietot līdz 400 mg dienā, pat pusgadu.
Nākamā viela, ko minēju, ir triptofāns – aminoskābe, no kuras mūsu organismā veidojas serotonīns jeb tā dēvētais laimes hormons. Normāli mēs to uzņemam arī ar pārtiku. Tā kā serotonīns dienā atbild par možumu, enerģiju un vispār vēlēšanos kaut ko darīt, bet naktī palīdz nodrošināt normālu miegu, preparāti, kas to satur, vairs nebūs uzskatāmi tikai par nomierinošiem. Triptofāns ir atrodams gan Nervostrong, gan Sedanorm, gan Nervonol, gan citu uztura bagātinātāju kompleksajās formulās.
Starp citu, triptofānu var aptiekās iegādāties izolētā veidā – vienu pašu. To iesaka arī svara un apetītes korekcijai. Deva dienā varētu būt līdz 200 mg dienā, bet izlasi instrukciju, jo katrs preparāts tomēr nedaudz atšķiras.
Ja velk uz depresivitāti
Manā praksē ir bijuši gadījumi, kad paciente atnāk tik nomākta, ka šķiet, viņai patiešām ir depresija. Bet, pārbaudot D vitamīna līmeni, analīžu rezultāti izrādās dramatiski. Tam skaitlim, ko vajadzētu redzēt atbilžu lapiņā, jābūt lielākam par 30. Optimāli – pat 50 vienības. Bet es esmu redzējusi arī rezultātu – 5. Tas ir kritiski par maz. D vitamīns organismā darbojas kā hormons un ir neaizvietojami svarīgs kauliem, nervu sistēmai, sirdij un asinsvadiem – visam, visam. Mums kā ziemeļu tautai tā bieži pietrūkst. Tāpēc, ja nomāktība, nespēks un nepārejošs nogurums spiež pie zemes, noteikti ir vērts pārbaudīt savu D vitamīna līmeni.
Mūsu organisma normālai funkcionēšanai, arī nervu sistēmai, ir nepieciešamas omega taukskābes. Kā reiz teica kāda mana pasniedzēja: «Mēneši, kuros ir burts r, jāiesvaida ar zivju eļļu!» Tātad no septembra līdz aprīlim – lietojam!
Starp citu, trauksme, bezmiegs, izteikta nervozitāte var liecināt arī par vairogdziedzera problēmām.
Tātad – ja sen nav veikts, ir vērts paskatīties pilno asinsainu, D vitamīna līmeni un vairogdziedzera rādītājus.
Tieši miegam
Mūsu galvenais miega hormons ir melatonīns. Reizēm tas ir arī kombinētajos preparātos, bet to var arī nopirkt atsevišķi. Tas būtu lietojams pa vienam miligramam (maksimums diviem, ja ir ļoti izteikti miega traucējumi) dienā, vakarpusē, pirms došanās pie miera. Ideāli, ja to lieto vienā un tajā pašā laikā, un tad rāmi (bez TV un sociālo tīklu skrullēšanas telefonā) sagatavojas gulētiešanai.
Melatonīnam efekts nav kā miega zālēm: iedzēru un izslēdzos. Melatonīns iedarbojas regulējoši, sakārto, palīdz atjaunot miega ciklus. Lai sasniegtu šo efektu, tas jāpalieto divus trīs mēnešus, bet arī tev pašai jāievēro miega higiēna – doties gulēt vienā laikā, nesadzerties kafiju, neēst cukuru neskatīties filmas, nelasīt satraucošas ziņas.
Varbūt ar tējiņām drošāk?
Ja šāds formāts šķiet tīkamāks, divas trīs nedēļas var padzert nomierinošās tējas. Var izvēlēties kādu augu atsevišķi – baldriānu, māteri, asinszāli, vīgriezi, vilkābeli, piparmētru, apini. Var ņemt kombinētās tējas, kur ražotājs jau ir uzjaucis kokteili. Tomēr arī te es ieteiktu uzmanīties, jo kombinācijas un devas tējām nav tik ļoti izpētītas, lai mēs droši varētu apgalvot, kāda būs reakcija. Un augi nav homeopātija, tos VAR pārdozēt (aktīvās vielas uzkrājas organismā) un to lietošanai var būt gan blakusefekti, gan mijiedarbība ar citiem medikamentiem. Visvairāk būtu jāuzmanās ar jau pieminēto asinszāli!
Ar uzmundrinošo efektu
Kā jau minēju, otrā tā dēvēto nervu zāļu grupa, ko tev varētu piedāvāt aptiekā, ir – preparāti ar stimulējošu efektu. Taču, pirms izvēlēties tos, es ieteiktu mirkli padomāt, vai tas ir tiešām tas, kas tev nepieciešams. Jā, iespējams, tu jūties nogurusi, velētos labākas koncentrēšanās spējas, pacelt enerģijas līmeni. Bet te jāsaprot, ka nevajag pātagot zirgu, ja tas ir noguris un badā.
Nevajag no sevis censties izspiest vēl kaut ko, ja jau esi kā izžmiegts citrons.
Padomā, varbūt tavs nogurums ir saistīts ar traucētu miegu? Varbūt ir trauksme un tā neļauj koncentrēties?
Uzmundrinošie līdzekļi varētu būt noderīgi, piemēram, lai atgūtos pēc ilgstošas slimošanas – gripas, plaušu karsoņa. Arī pēc kovida izslimošanas reizēm cilvēkiem ilgstoši ir noguruma sajūta, grūtības atgriezties vecajā ritmā.
No augu valsts preparātiem šajā gadījumā visbiežāk iesaka līdzekļus ar ginku. Tanakan ir pirmais ginka preparāts, pionieris savā grupā, kuram turklāt vienam no retajiem ražotājs ir izgājis visu procesu, un tas saņēmis medikamenta, nevis uztura bagātinātāja statusu. Tam ir samērā neliela deva vienā tabletē – 40 mg, tāpēc to iesaka lietot divas, pat trīs reizes dienā. (Maksimālā dienas deva ginka ekstraktam ir 120 mg.) Man šī pieeja patīk, jo, iedzerot ginka preparātu uzreiz vienā lielākā devā, var gadīties, ka efekts ir pārāk spēcīgs un sākas trauksme, sirdsklauves. Ja zini, ka šādu problēmu tev nav, droši vari izvēlēties citu ginka preparātu ar lielāku ekstrakta devu vienā tabletē, piemēram, Gingium (120 mg) vai Ginkoflav forte (80 mg kapsulā), vai kādu citu. Tas sanāks finansiāli izdevīgāk.
Tā kā ginka preparātiem ir arī asinis šķidrinošā iedarbība, jāuzmanās, ja lieto kādus antiagregantus, aspirīnu vai citus asinis šķīdinošos medikamentus, jo tas var pastiprināt to iedarbību. Vērts pakonsultēties ar ārstu vai farmaceitu.
Otra liela grupa no stimulējošajiem, uzmundrinošajiem ir žeņšeņu saturošie preparāti. Visbiežāk tās ir tējas, pieejama arī tinktūra un kapsulas, piemēram, Gerimax un Germiax Extreme Energy. Bet arī šajā gadījumā mans ieteikums ir sākt pamazām, ne ar maksimālām devām, jo žeņšeņs ir spēcīgs stimulants un var izsaukt trauksmi.
No uzmundrinošajiem līdzekļiem es neieteiktu aizrauties ar kofeīna preparātiem, jo tie var radīt atkarību.
Kā lietot, cik ilgi?
Klasiskais ieteikums ir nomierinošos līdzekļus lietot vakarā, uzmundrinošos – no rīta. Bet, ja trauksme ir izteikta un tu redzi, ka no nomierinošā līdzekļa tev nav dulla galva, to var ieņemt arī dienas pirmajā pusē.
Ja vien nav norādīts citādi, lielākoties šos bezrecepšu preparātus būtu vēlams lietot pāris mēnešus. No vienas puses, tāpēc, ka no tiem nevar gaidīt tūlītēju iedarbību, iedarbībai ir jāuzkrājas, lai to sajūtam. No otras – lai nepalaistu garām kaut ko nopietnu. Ja pēc pāris mēnešiem efekta nav, jāsazinās ar ārstu – ģimenes ārstu, neirologu, bet vislabāk ar psihiatru –, kurš piemeklēs zāles ar spēcīgāku un precīzāku iedarbību. Un no tā nav jābaidās. Mūsdienās zāles ir iedarbīgas, atkarības neraisošas un strādā ļoti precīzi.
Daktere Linda Zvaune iesaka!
- FIZISKĀS AKTIVITĀTES DABĀ. Izklausās jau pārāk pareizi, bet – tas strādā! Pierādīts, ka izkustoties organismā izdalās hormoni, kas pat mazina sāpes. Arī nervu sistēmai atrašanās dabā ir laba. Piemēram, Kanādā ārsti var receptē izrakstīt pastaigas dabā.
Ja vēlies dzirdēt pamatojumu par stresa neirobioloģiju un to, kā ar fiziskajām aktivitātēm stresu izlādēt, sameklē internetā video ar Lauras Denleres (no Ugunsskolas) un profesores Ilzes Konrādes sarunu par stresu. Perfekti izskaidrots! - MEDITĀCIJA. Tas nav nekas pārdabisks vai sarežģīts, tā vienkārši palīdz nonākt kontaktā ar savi un savām sajūtām, relaksēties, samazināt trauksmi. Man patīk centra Miervidi izveidotā lietotne, ko var lietot telefonā. Tās ir tā dēvētās vadītās meditācijas, turklāt latviešu valodā. Ļoti ērti, jo viss, ko darīt, tiek pateikts priekšā.
- KOGNITĪVI BIHEIVIORĀLĀ TERAPIJA – ļoti laba lieta trauksmes un miega traucējumu gadījumos. Tu vari koncentrēties uz konkrēto problēmu, un terapeits dos praktiskas iemaņas relaksācijai, elpošanas vingrojumus. Turklāt to var darīt arī tiešsaistes konsultācijās.
