Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +3°C 
- Hanta vīrusu pārnēsā lauku peles, žurkas un strupastes. Pēdējos gados ik gadu tiek reģistrēti 3–4 gadījumi.
Ziemeļeiropas valstīs sastopama slimības forma, ko sauc par epidēmisko nefropātiju.
Cilvēks inficējas, saskaroties ar inficētu grauzēju izdalījumiem, parasti ieelpojot putekļus vai aromātu no urīna, izkārnījumiem vai ligzdošanas materiāliem, aizskarot piesārņotas virsmas un pēc tam savu muti, degunu vai acis, kā arī koduma rezultātā (ļoti reti gadījumi) vai apēdot ar grauzēju izkārnījumiem piesārņotu pārtiku (arī reti).
Pirmie simptomi parasti parādās 1–4 nedēļas pēc inficēšanās. Ir drudzis un drebuļi, muskuļu sāpes (īpaši mugurā, gurnos, plecos), galvassāpes, nogurums, nespēks, slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā. Ja slimība progresē, tad minētie simptomi pastiprinās un
pievienojas deguna asiņošana, izsitumi, iekšēja asiņošana, kā arī nieru bojājums – samazināta urīna izdale un parādās asinis urīnā.
- Jersiniozi izraisa baktērijas Yersinia enterocolitica vai Yersinia pseudotuberculosis, ko pārnēsā žurkas un citi dzīvnieki. Pēdējā laikā ik gadu tiek reģistrēti 75–90 laboratoriski apstiprināti jersiniozes gadījumi. Ar to var inficēties
no piesārņotas pārtikas vai ūdens, kā arī saskaroties ar inficētiem dzīvniekiem vai to izkārnījumiem.
Simptomi parasti parādās 4–7 dienas pēc inficēšanās: drudzis un drebuļi, sāpes vēderā (bieži labajā apakšējā pusē – var līdzināties apendicītam), caureja (dažreiz ar asinīm), slikta dūša un vemšana un retos gadījumos locītavu sāpes, izsitumi vai pēcinfekciozs artrīts. Vairumam slimība ir vieglas formas un pāriet bez īpašas ārstēšanas. Svarīgi dzert daudz šķidruma un atpūsties. Smagākos gadījumos var būt nepieciešams lietot antibiotikas, piemēram, doksiciklīnu vai ciprofloksacīnu.
Par lepstospirozi jeb žurku mēri, kas šogad ļoti plaši izplatās, lasi šajā rakstā!
