• Šobrīd

    weather img

    Rīga +23°C

    Viss Tavas ādas skaistumam un veselībai!
    Myskin logo

    Maģiskais vitamīns D pret kovidu

    D vitamīns
    Gundega Gauja
    Gundega Gauja
    6. decembris, 2020
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Jā, pret kovidu zāļu nav, taču vitamīns D arvien biežāk tiek izcelts kā mazais kareivis pret lielo ļaunumu. Kā tas var palīdzēt? Uz jautājumiem atbild: Maija Gureviča, endokrinoloģe, interniste, Latvijas Osteoporozes un kaulu metabolo slimību asociācijas valdes locekle, D vitamīna pētniece.

    – Kāda ir jaunākā informācija par kovida saistību ar vitamīnu D?

    – Vitamīna saistība ar imunitātes līmeni, tātad ar spēju sevi pasargāt no slimībām nav nekas jauns. Taču kovida kontekstā parādās dažādas jaunas nianses. Kovids pēc būtības ir akūti respiratora vīrusa infekcija, un vitamīns D cīņā pret to nāk tikai par labu. Ārsti jau vairākus gadus cenšas popularizēt šī vitamīna saistību ar imunitāti. Jau 2016. gadā bija zinātniski pierādīts, ka labs D vitamīna līmenis asinīs nodrošina līdzsvarotu imūnās sistēmas darbību. Kovida aspektā tas atkal kļuva aktuāli, jo zinātnieki sasaistīja kopā dažādus faktus.

    Piemēram, tiem pacientiem, kuriem ir smagāka kovida norise, lielākoties bija zemāks D vitamīna līmenis. Atgādināšu, ka D vitamīna dabiski pietiek tikai tiem, kas dzīvo apmēram 30 platuma grādus uz augšu un uz leju no ekvatora. Cilvēkiem valstīs tālāk uz ziemeļiem vitamīna līmenis lielākoties ir zems. Vīruss arī Ķīnā sākās tumšajā ziemas periodā, pēc tam aizgāja vairāk uz Ziemeļu puslodes valstīm. Arī Ņujorka no vīrusa vissmagāk cieta tieši ziemā.

    – Tad kāpēc, piemēram, saulainajā Itālijā situācija bija ļoti smaga?

    – Tur starp cilvēkiem ir ciešāks kontakts, jo viņi dzīvo lielās ģimenēs. Visvairāk slimoja tieši cilvēki gados – viņiem vitamīns ādā vairs nesintezējas tik vienkārši kā jauniem cilvēkiem, turklāt seniori arī lielākoties izvairās no spilgtas saules.

    Protams, var vaicāt – kāpēc, piemēram, ziemeļvalstī Dānijā saslimšana nav tik dramatiska? Tur valstiskā līmenī notiek pārtikas produktu bagātināšana ar D vitamīnu.

    To pietiekamā daudzumā pievieno maizei, pienam un citiem produktiem. Arī Somijā valstiskā līmenī saprasts, cik tas ir svarīgi. Pie mums Latvijā katram pašam jāparūpējas par savu D vitamīna līmeni.

    – Tātad šis vitamīns nozīmīgs kopējai imunitātei – arī gripas kontekstā.

    – Protams. D vitamīns svarīgs imunitātei kopumā. Imūnajām šūnām jau nav tik svarīgi, pret ko tieši tās cīnās – vai tas ir koronavīruss vai kas cits. Galvenais ir būt gatavām šai cīņai, un gatavas tās ir tad, kad tām visa pietiek, jo īpaši vitamīna D.

    Starp citu, Remarka grāmatās aprakstīta helioterapija tuberkulozes ārstēšanai. Patiesībai šīs metodes pamatā ir ultravioletā starojuma izmantošana – tas papildina vitamīna D krājumu, tā stiprinot imunitāti. Tā ka būtībā tā ir sen zināma informācija, bet par D vitamīna nozīmīgumu kādu laiku bija piemirsies – to uzskatīja par vienkārši kaut kādu vitamīnu, kas varbūt ir svarīgs kalcija uzsūkšanās procesā vai sievietēm, kad iestājas menopauze.

    – Ja D vitamīna līmenis asinīs ir pietiekams – vai tas nozīmē, ka cilvēks nesaslims ar kovidu nemaz vai slimos vieglāk?

    – Imūnā sistēma kopumā būs gatava saskarsmei ar šādu apdraudējumu, un tas nozīmē, ka ir mazāks risks saslimt.

    Protams, piedodiet, bet ja cilvēks bāzīs vīrusainus pirkstus degunā un mutē, izsmērēs pa visām gļotādām – skaidrs, ka viņš to kovidu dabūs.

    Taču tie, kam vitamīna līmenis ir pietiekams, slimos daudz vieglākā formā. Var būt arī asimptomātiska gaita, jo imūnā sistēma vienkārši var neļaut attīstīties iekaisumam. Imūnā sistēma sastop pretinieku, izcīna cīņu un pasaka: viss ir kārtībā, vīrusa vairs nav. Turpmāk organisms jau atpazīs šo ienaidnieku un būs gatavs vēl labāk cīnīties.

    Savukārt, ja ir vitamīna deficīts, diemžēl sanāk tā, ka organisms pret vīrusu uzsāk pārāk aktīvu cīņu un attīstās ārkārtīgi daudz šo iekaisuma vielu, kas situāciju pasliktina. Iestājas tā dēvētā citokīnu vētra, kad organisms jau reaģē pārāk traki – tā ir nelīdzsvarota imūnās sistēmas atbilde. Tad attīstās šīs smagās saslimšanas formas, sevišķi gados vecākiem cilvēkiem ar ļoti izteiktu vitamīna D deficītu – viņi nonāk reanimācijā ar pneimoniju, vajadzīga plaušu ventilācija.

    – Latvijā noteikti ir daudz cilvēku, kuriem D vitamīna līmenis ir tuvu deficītam.

    – Jā. Un es domāju, ka tas ir akmens mūsu valdības dārziņā, jo arī pie mums vajadzētu bagātināt pārtiku tieši ar šo vitamīnu. Esam ziemeļvalsts, neesam lieli zivju ēdāji – atšķirībā no skandināviem, kam regulāri galdā ir zivis.

    Cilvēki skrien pa trim darbiem, daudz laika pavada, sēžot iekštelpās, nereti aizmirstam arī paēst, un – lūdzu – D vitamīna deficīts ir klāt.

    – Kādi ir skaitļi?

    – Parādoties jauniem zinātnisko pētījumu rezultātiem, normas ir mainījušās. Agrāk, kad domāja, ka šis vitamīns nepieciešams tikai labam kalcija uzsūkšanās procesam, norma bija 30 ng/ml. Tad sākās receptoru un molekulārā līmeņa pētījumi, kuru rezultātā kļuva skaidrs – šo vitamīnu vajag ne tikai kalcijam un kauliem. Tas vajadzīgs kopējai imunitātei, cīņai pret autoimūnām saslimšanām, un ar 30 ng/ml nepietiek, tāpēc šo skaitli paaugstināja uz 45–60 ng/ml – uz to tad arī būtu jātiecas.

    Tiesa – ne visas laboratorijas uz šo ir reaģējušas – analīžu rezultātu tabulās kā norma joprojām atzīmēts 30–70 ng/ml, un cilvēki nezina, cik tieši būtu jāsasniedz. Slinko arī uztura bagātinātāju ražotāji – uz daudzām kastītēm kā dienas norma joprojām tiek minēti vecie skaitļi, kaut norma sen ir mainījusies.

    Domāju, ka optimālais vitamīna līmenis Latvijā ir varbūt 0,5–1 procentam cilvēku, ne vairāk.

    – Ir piedzīvots, ka analīzes jau septembrī pēc saulainas vasaras uzrāda D vitamīna deficītu. Kā tas iespējams?

    – Tā tiešām var būt. Latvijā D vitamīnu var uzņemt tikai tajās dienās, kad, stāvot saulē, cilvēka ēna ir ļoti īsa, teju neredzama. Latvijā tādas ir tikai dažas dienas vasarā, bet citos laikos, kad ir garā ēna, vitamīna sintēze ādā nenotiek – nav vairs īstais ultravioleto staru garums.

    – D vitamīna līmeni var noteikt, veicot asins analīzi. Vai ir arī kādas pazīmes, kas liecina – organismā trūkst šī vitamīna?

    – Lielākoties nekādu īpašu pazīmju nav.

    Parasti cilvēks tad biežāk slimo ar saaukstēšanos un savā prātā to nesasaista ar D vitamīna trūkumu.

    Var būt nogurums, muskuļu nespēks, miegainība, bet šīs, kā zināms, ir daudzu saslimšanu pazīmes. Agrāk ārsti vecākiem teica – ja bērnam slapjš pakausis, tad ir D vitamīna deficīts. Tas ir vecs pieņēmums. Lai iegūtu objektīvu informāciju, jāveic asins analīze.

    – Kā vislabāk uzņemt šo vitamīnu? Agrāk teica – jāpilina uz rupjmaizes D vitamīns eļļā, bet nu tā vairs neiesaka darīt.  

    – Labāk izvēlēties tos preparātus, kas ir eļļas šķīdumā vai kapsulās ar eļļas šķīdumu. Nav nozīmes – rīts vai vakars, galvenais – lai cilvēks nav tukšā dūšā, lai vēderā jau būtu kaut kas, kas satur kaut nedaudz tauku vai eļļas – vitamīns D ir eļļā šķīstošs vitamīns. Tātad, ja nav ēsts nekas cits, rupjmaizes gabaliņš īsti nederēs. Labāk eļļu iepilināt, piemēram, karotē biezpiena. D vitamīnu nevajadzētu pilināt uz karsta ēdiena. Un nav ieteicams arī pilināt tieši mutē.

    Ir cilvēki, kas uzpilina uz rokas un tad nolaiza – tā eļļa daļēji iesūcas ādā, un daļa vitamīna iet zudumā.

    – Vai tiesa, ka nevajag lietot D vitamīnu reizē ar kafiju?

    – Tas par kafijas kaitīgumu vitamīnam ir mīts. Ja kafija ir kopā ar sviestmaizi, biezpienu vai putru, tad kafija netraucēs D vitamīnam uzsūkties. Bet ja cilvēka brokastis sastāv tikai no kafijas, šādi vitamīnu uzņemt gan nevajadzētu.

    – Nopērkams gan recepšu, gan bezrecepšu D vitamīns, un ārsta izrakstītais nereti ir četras vai piecas reizes lētāks par bezrecepšu. Kāpēc tā?

    – Ārsti parasti iesaka izvēlēties recepšu D vitamīnu, jo šie preparāti ir pārbaudīti un reģistrēti kā medikamenti, tātad varam būt droši, ka tur tiešām ir šī norādītā vitamīna deva. Savukārt par vitamīniem, kas reģistrēti kā uztura bagātinātāji, atbildību uzņemas tikai ražotājs – uztura bagātinātāju ražotājus neuzrauga Zāļu reģistrs, bet Pārtikas un veterinārais dienests, netiek pārbaudīts, vai deva tiešām ir tik liela, kā rakstīts uz iesaiņojuma.

    Tomēr ir atsevišķi šādi uztura bagātinātāji, kuriem es uzticos, jo to ražotāji ir paši veikuši savas produkcijas pārbaudi – to apliecina labas prakses vai kāds cits pārbaužu sertifikāts. Pirms pirkšanas vērts pakonsultēties ar aptiekas farmaceitu vai arī pašiem painteresēties – kas ir ražotājs, kādā valstī preparātu ražo, kādas ir atsauksmes. Tiesa, pieejamās informācijas ne vienmēr pietiek.

    Piemēram, par pūšamajiem preparātiem arī es neko daudz nevaru pateikt, jo informācijas par tiem ir diezgan maz.

    – Ar ko atšķiras dabiskais un sintētiskais vitamīns D?

    – Ķīmiskajā formulā nav atšķirības. D vitamīns, ko varam iegūt, piemēram, ēdot lasi, pēc ķīmiskās formulas ir tāds pats kā uztura bagātinātājā vai medikamentā. D vitamīns, kas veidojas ādā ultravioleto staru ietekmē, arī ir tāds pats, tikai šajā variantā notiek nedaudz vairāk ķīmisko reakciju, lai no priekšformām izveidotos neaktīvais D vitamīns jeb holekalciferols. Veidot D vitamīnu esam iemācījušies, līdz ar to cilvēkiem ir dota lieliska iespēja cīnīties ar D vitamīna deficītu.

    – D vitamīna līmeni var noteikt laboratorijā bez ārsta nosūtījuma. Vai ir kāda formula, pēc kuras sākt lietot D vitamīnu, kad iegūts analīžu rezultāts?

    Tādas formulas nav, jo D vitamīna devu konkrētam cilvēkam ietekmē daudzi faktori. Svarīgi ne tikai tas, cik zems ir vitamīna līmenis asinīs, bet arī tas, cik cilvēks sver.

    Jo lielāks svars, jo lielākas devas jālieto, tomēr – ne visiem, jo katram var būt atšķirīga uzsūkšanās.

    Piemēram, ja ir celiakija, uzsūkšanās būs sliktāka un vajadzēs lielāku devu. Ja runa ir par vispārēji veselu cilvēku ar vidēju svaru un D vitamīna nepietiekamību (zem 30 ng/ml), viņš var lietot līdz 6000–8000 starptautisko vienību (SV) dienā. Uz kapsulām parasti ir rakstīts, piemēram, viena kapsula 3000 vai 4000 SV, arī pilināmajiem medikamentiem norādīts vienību skaits vienā pilienā – piemēram, recepšu preparātam Vigantol viens piliens satur 500 SV.

    D vitamīnu vispār ir ļoti grūti pārdozēt. Varbūt tikai gadījumos, ja nopērk nekvalitatīvu uztura bagātinātāju ar neskaidru devu vai arī ja tiek izdzerta uzreiz visa pudelīte ar vitamīnu eļļā. Par pārdozēšanu ir pamats runāt, ja vitamīna līmenis asinīs ir 120–150 ng/ml. Ja skaitlis ir zemāks, riska veselībai nav.

    – Un ja analīzes rāda, ka šobrīd vitamīna līmenis ir labs, kā to uzturēt tālāk?

    – Es uzskatu, ka vitamīns jāturpina lietot. Neticu, ka Latvijas klimatiskajos apstākļos, vitamīnu nelietojot, arī turpmāk šis līmenis saglabāsies labs. Tas iespējams varbūt tad, ja cilvēks lieto kādus citus vitamīnus, kuru sastāvā ir arī vitamīns D vai arī cilvēks ir kārtīgs zivjēdājs. Ja ir sasniegts optimāls līmenis, tālāk var lietot 1000–2000 SV devu dienā.

    Cik maksā analīze?

    Latvijā D vitamīna noteikšanu valsts neapmaksā ne bērniem, ne pieaugušajiem. Analīzes cena laboratorijā – vidēji 7 eiro. D vitamīna noteikšanai nepieciešama pareizi kalibrēta aparatūra, tāpēc labāk nodot analīzes lielajās laboratorijās, piemēram, E. Gulbja laboratorijā vai Centrālajā laboratorijā.  

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība - Parūpējies par savu sirdi!

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+