Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +4°C 
Leptospiroze, tautā saukta par žurku mēri, ir zoonoze jeb infekcijas slimība, kas tiek pārnesta no dzīvniekiem uz cilvēkiem.
Leptospirozi uzskata par vienu no biežāk izplatītajām zoonozēm pasaulē.
Ierosinātājs ir baktērijas – leptospiras –, ko inficētie dzīvnieki izdala ar urīnu. Biežākie leptospiru pārnesēji dabā ir žurkas un peles, bet infekciju var izplatīt arī mājlopi un citi dzīvnieki. Neesmu dzirdējusi, ka Latvijā būtu savairojušies grauzēji, taču likumsakarīgi, ka saslimšanas gadījumu skaits palielinās tieši rudenī, jo grauzēji pirms ziemas meklē siltākas vietiņas cilvēku mītnēs.
Pieļauju, ka statistikā minētie saslimšanas gadījumi nav vienīgie,
jo nereti, ja organisma imunitāte tiek galā ar slimības izraisītājiem, notiek spontāna izveseļošanās. Domājams, ka, kļūstot vēsākam, saslimšana ar žurku mēri varētu palielināties.
Kur tās leptospiras dabū?!
Dzīvnieku izdalītās leptospiras saldūdenī, dubļos, mitrā augsnē vai uz mitriem augiem var saglabāties nedēļām vai pat mēnešiem ilgi, īpaši vēsumā, taču tās ir jutīgas pret izžūšanu un augstu temperatūru. Pret šīm baktērijām ir uzņēmīgi visi siltasiņu dzīvnieki, kas nozīmē, ka infekcijas izraisītāji ir dabā plaši sastopami.
Leptospiras cilvēka organismā var iekļūt caur ādas bojājumiem (pat pavisam sīkiem un nemanāmiem), arī caur acu, deguna un mutes gļotādu.
Cilvēki visbiežāk saslimst, saskaroties ar dzīvnieku piesārņotu ūdeni, mitru augsni vai dzīvnieku izdalījumiem, tīrot vietas, kur uzturas grauzēji, aprūpējot mājlopus, retāk – peldoties vai brienot pa dīķiem vai upēm, kas piesārņoti ar inficētu dzīvnieku urīnu, vai dzerot ar leptospirām piesārņotu ūdeni. Par laimi, vairākums cilvēku, saskaroties ar leptospirām, nesaslimst, taču tie, kas reiz saslimuši ar žurku mēri, var inficēties atkārtoti, jo imunitāte pret šo infekciju neveidojas.
Kas liecina par žurku mēri?
Simptomi pēc inficēšanās mēdz parādīties pāris dienu līdz pat viena mēneša laikā, bet vidēji pēc 10–14 dienām.
Visbiežāk novēro gripai līdzīgas pazīmes: paaugstinātu temperatūru, drudzi, drebuļus, galvassāpes, muskuļu sāpes, apsārtušas acis un nespēku.
Visraksturīgākā leptospirozes pazīme ir stipras muskuļu sāpes – sāp tieši kāju ikru, jostas vietas un vēdera muskuļi. Var būt apetītes zudums, nelabums, vemšana, bet tie ir nespecifiski simptomi, kas iespējami arī pie gripas, kovida un rotavīrusa.
Svarīgi zināt, ka žurku mēris jeb leptospiroze norit divos etapos. Slimības pirmais vilnis izpaužas ar nespecifiskiem simptomiem, tāpēc leptospirozi ne vienmēr atklāj. Leptospirozes agrīnā laboratoriskā diagnoze balstās uz leptospiru DNS noteikšanu ar polimerāzes ķēdes reakcijas testiem.
Izmeklējamais materiāls ir asinis, likvors (galvas un muguras smadzeņu šķidrums) un urīns.
Apmēram līdz 10 procentiem cilvēku slimība pāriet otrā vilnī, kad rodas nopietni orgānu bojājumi, piemēram, meningīts, par ko liecina stipras galvassāpes un apziņas traucējumi. Iespējami nieru un aknu bojājumi, piemēram, nieru mazspēja un aknu mazspēja – šādu smagu leptospirozes formu mēdz dēvēt par Veila slimību, un tad slimnieku nereti ir grūti izglābt.
Ja parādās leptospirozei raksturīgas pazīmes un ir bijusi saskarsme ar grauzējiem vai dzīvnieku iespējami piesārņotu vidi,
nekavējoties vērsies pie ģimenes ārsta!
Slimību savlaicīgi atklājot, tā ir ārstējama. Labā ziņa: ar leptospirozi saslimušais nevar inficēt citus cilvēkus.
Kā to ārstē?
Vieglos gadījumos var ārstēties mājās, bet, ja ir izteikta intoksikācija un augsta temperatūra, labāk veseļoties stacionārā. Antibiotikas jālieto 10–14 dienas. Vieni no pirmās izvēles medikamentiem ir doksiciklīns un azitromicīns. Slimnīcā antibiotikas – penicilīnu vai doksiciklīnu – visbiežāk ievada vēnā.
Kā izsargāties no leptospirozes?
- Rušinoties dārzā un aprūpējot mājlopus, velc cimdus un zābakus.
- Pēc saskarsmes ar dzīvniekiem un mitru augsni rūpīgi nomazgā rokas ar ūdeni un ziepēm.
- Uzturi kārtībā pagalmu, saimniecības teritoriju un telpas, arī pagrabu.
- Novērs grauzēju piekļuvi pārtikai un dzīvnieku barībai.
- Neēd grauzēju apgrauztus dārzeņus un saknes! Ja tomēr to dari, tad rūpīgi nomazgā un nogriez bojātās vietas, nomizo un termiski apstrādā.
- Regulāri iznīcini grauzējus savā dzīvesvietā un tās apkārtnē, izmantojot saindētas ēsmas, slazdus, vai aicini talkā profesionālus grauzēju apkarotājus.
- Nedzer nevārītu ūdeni no dabīgām ūdenstilpēm.
- Nepeldies un nebradā pa ūdenskrātuvēm, kuru tuvumā dzīvo grauzēji.
- Vakcinē mājdzīvniekus un mājlopus pret leptospirozi atbilstoši Pārtikas un veterinārā dienesta norādījumiem.
