To ierosina vējbaku vīruss, kurš pēc tam, kad vējbakas bērnībā pārslimotas, ganglijos (nervu šūnu, šķiedru un tām apkārt esošo audu sakopojumos) izveido sev mājiņas un tur laimīgi dzīvo un netraucē. Taču daļai cilvēku – apmēram trešajai daļai – parasti pēc 50 gadu vecuma šis pats vējbaku vīruss aktivizējas un nu izraisa pilnīgi citu slimību – jostas rozi, kad parādās ļoti sāpīgi izsitumi pa noteiktu nervu gaitu. Visbiežāk pa starpribu nervu gaitu, tāpēc šo infekciju sauc par jostas rozi, bet tikpat iespējams, ka sāpīgie izsitumi var būt pa trīszaru nervu vai pa kādu rokas nervu. Tad jālieto pretvīrusu medikamenti lielās devās, lai neattīstās komplikācijas.
Pati nejaukākā komplikācija ir postherpētiskā neiralģija – proti, slimība ir pārgājusi, bet nervu sāpes paliek vēl mēnešiem ilgi. No tā tagad var pasargāt vakcīna. Paaugstināts risks saslimt ar jostas rozi ir cilvēkiem pēc 50 gadiem un it īpaši tiem, kam ir novājināta imūnsistēma pēc transplantācijas, onkoloģiskas slimības ārstēšanas, arī ar sirds un asinsvadu slimībām, astmu, hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS) vai diabētu. Vakcīna nodrošina aizsardzību pret jostas rozi vismaz 10 gadus un par vairāk nekā 90 procentiem. Vajadzīgas 2 devas. Valsts vakcīnu neapmaksā. Piemēram, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centrā vienas devas cena + procedūra maksā gandrīz 200 eiro, Veselības centra 4 vakcinācijas kabinetos – 300 eiro.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par diskusiju un problēmrakstu cikla «ZIŅAS SENIORIEM» saturu atbild Žurnāls Santa.
Ko nākamis gads tev nesīs? Tava astrologa prognoze pateiks!




































































































