Santa.lv
  • 22.09.2025
  • Kuras emocijas visvairāk kaitē sirdij?

    Ievas Padomu Avīze
    Foto: Prostock-studio / Shutterstock
    Sirds veselību parasti saistām ar uzturu, fiziskām aktivitātēm un dzīvesveidu, taču arvien vairāk pētījumu rāda, ka liela nozīme ir arī mūsu emocijām. Rūpes par sirdi nozīmē ne vien sabalansētu uzturu un kustības, bet arī emocionālās veselības stiprināšanu. Tas, kādas emocijas mēs izjūtam un kā ar tām tiekam galā, ir tikpat nozīmīgi kā jebkura cita profilaktiska rīcība sirds veselības saglabāšanā.

    Pētījumi rāda, ka sirds visspēcīgāk reaģē uz naidu un dusmām, kā arī bailēm. Nereti šīs emocijas ir kopā ar bezpalīdzību. Mēs visi kādu reizi dusmojamies, un tas ir normāli.

    Mēs visi kādu reizi baidāmies, un tas ir normāli.

    Bet, ja ilgstošā laikā šīs jūtas ir intensīvas, emociju radītās izpausmes ķermenī var sākt ietekmēt sirds veselību. Emocijas rada noteiktas izmaiņas mūsu ķermenī – tās var redzēt dažādās analīzēs, jo mainās imunitātes rādītāji, c reaktīvā olbaltuma līmenis, lipīdu vielmaiņas procesi u. c. Protams, runājot par veselību, neko nedrīkstētu vienkāršot. Liela nozīme sirds veselībā ir arī iedzimtībai, dzīvesveidam.

    Cilvēkiem, kuru vecākiem ir kādas problēmas ar sirdi, ir lielāka varbūtība, ka var ciest sirds veselība.

    Tieši viņiem svarīgāks nekā citiem ir jautājums, vai sirds izturēs dzīvi nemitīgās dusmās vai bailēs. Tāpat tiem, kuru dzīvesveids veicina asinsvadu bojājumu rašanos.

    Bet ar sirdi ne vienmēr ir tā, ka vispirms ir funkcionāli traucējumi un tad tie pamazām kļūst par organiskiem traucējumiem. Pētījumi liecina, ka infarkts patiešām var notikt pēkšņi.

    Emocionālajos procesos sirds ir tikpat daudz iesaistīta kā jebkurš cits orgāns, ne vairāk.

    Tomēr daudzi cilvēki, kad viņiem ir emocionālas problēmas, savās domās un izjūtās fokusējas tieši uz sirdsdarbības traucējumiem. Jo, ja sāpes ir sirdī, visiem ir bail. Piemēram, no caurejas, kas arī nereti mēdz sākties emocionālu problēmu dēļ, mirst taču daudz retāk nekā no infarkta. To zina visi.

    Ja cilvēkam ir pārāk zems baiļu slieksnis (vai, kā teiktu psihoterapeiti, trūkst bāziskas drošības izjūtas), viņu savā pašsajūtā satrauc jebkuras īslaicīgas, nenozīmīgas novirzes no normas. Frāze, kuru bieži lieto šie pacienti, skan:

    «Jā, es zinu, ka man ir normālas analīzes, normāla kardiogramma, bet ja nu, ja nu pēkšņi?!»

    Patiesībā mēs neviens nezinām, kas – ja nu pēkšņi – rīt var gadīties. Tiem, kuri tendēti uz šādām domām, nepieciešama ārstēšanās nevis pie kardiologa, bet pie ārsta psihoterapeita.

    Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk