Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +6°C 
Šizofrēnija diemžēl ir jaunu cilvēku slimība – tā parasti parādās 17–30 gadu vecumā, vīriešiem ātrāk, sievietēm mazliet vēlāk. Arī pusmūžā šizofrēnija teorētiski var parādīties, taču tie ir ļoti reti gadījumi.
Parasti tā izpaužas vecumā, kad jaunietis mācās vidusskolas pēdējā klasē vai augstskolas pirmajos kursos.
Pirmie signāli – mainās viņa uzvedība: jaunietis sevī noslēdzas, nespēj normāli komunicēt ar apkārtējiem, nespēj kaut ko pietiekami labi iemācīties, nevar nokārtot eksāmenus. Bieži šādā situācijā nospriežam, ka cilvēkam ir pārslodze, varbūt trauksme vai depresija. Arī Māris Taube atzīst: tā kā slimība ir sarežģīta un cilvēks var iziet cauri dažādiem stāvokļiem, tā ir psihiatra prasme – pamanīt un atšķirt, vai tie ir depresīvi simptomi vai sācies šizofrēnijas attīstības process.
«Atšķirt nav viegli, un sākumā cilvēkam var būt depresijas diagnoze. Taču laika gaitā mainās viņa domāšana, uzvedība,
viņš pārstāj par sevi rūpēties, varbūt pievienojas balsis – tas ir dažādu simptomu komplekss, ko būtu svarīgi laikus atpazīt, lai labāk palīdzētu.
Ambulatorajā centrā mēs strādājam ar depresiju, neirotiskiem traucējumiem, neirozēm, tajā pašā laikā diezgan bieži – no pieciem cilvēkiem vienam – redzam agrīnas šizofrēnijas sākumu, kad ir svarīgi sākt atbilstošu ārstēšanu. Jo laicīgāk slimību pamana, jo maigākiem līdzekļiem var palīdzēt. Un tad cilvēks var kvalitatīvāk dzīvot, pabeigt augstskolu, var būt sekmīgs ģimenes dzīvē – slimība obligāti nenoved līdz degradācijai.
Taču šizofrēnija daudziem asociējas ar kaut ko ārprātīgu – ka cilvēks neko nesaprot, dzird balsis, pie sevis kaut ko murmina.
Tā vienmēr nav, jo šizofrēnija ir slimība ar daudzām sejām,» uzsver Māris Taube.
