Rīga +2°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
46
-
1
-
0
-
3
-
1
-
1
-
0
-
Krampji uznāk no cilvēka gribas pilnīgi neatkarīgi. Tās ir lēkmjveida, nepatīkamas sajūtas, kad muskuļi pēkšņi tiek sarauti un kustības ir ierobežotas – tu vairs nevari iztaisnot kāju vai roku, vai pirkstus. Šis mirklis var ilgt no dažām sekundēm līdz divām, trim minūtēm.
Krampji parasti iemetas kāju vai roku posmos starp divām locītavām, kuras savieno muskulis. Biežāk krampis sarauj tieši kāju. Grūti pateikt, kāpēc tā. Iespējams tāpēc, ka kāju muskuļi ir lielāki, un procesam vairāk ir, kur izpausties. Taču šiem parastajiem krampjiem, kas, protams, ir ārkārtīgi traucējoši, nekādu ļaunu seku nav. No šādiem krampjiem nemirst, izņemot gadījumus, ja tie piemeklē ūdenī, tad gan sekas var būt visādas. Joprojām nav līdz sīkākajai detaļai izpētīts, kāpēc mūs šī liksta vispār piemeklē, taču parasti krampji rodas šādos gadījumos.
Par spīti sāpēm, krampja sarautā vieta jāmēģina izkustināt, iztaisnot, izmasēt.
Citi lasa
Par maz ūdens!
Nepietiekama šķidruma uzņemšana ir visizplatītākais krampju rašanās cēlonis. Karstā vasarā tā noteikti ir problēma, turklāt nepietiekama dzeršana saistās arī ar minerālvielu trūkumu organismā vai nepareizām šo minerālvielu attiecībām. Runa ir par magniju, kāliju un kalciju. Tāpēc daudz dzert ūdeni vasarā tiešām ir ļoti svarīgi. Īpaši tiem, kas strādā ceļu būvē, uz jumtiem, karstās telpās. Piemēram, ceļu strādnieks, kas lej asfaltu, patiesībā nestrādā plus 30 grādos, kā rāda termometra stabiņš, – uz sakarsušās virsmas ir jau visi 40 grādi un pat 60. Sviedri līst kā pirtī, bet sviedri nav pliks ūdens – ar tiem zudībā iet daudz minerālsāļu.
- KĀ RĪKOTIES? Vasarā vēlams parasto ūdeni ik pa laikam aizstāt ar minerālūdeni, kurā ir lielāka sāļu koncentrācija. Grēkāži attiecībā uz ūdens dzeršanu ir gados vecie ļaudis. Karstās vasarās nepietiek ar ierastajiem diviem litriem ūdens – jādzer vēl vairāk!
Pie vainas medikamenti
Piemēram, ir urīndzenošas zāles, kas izdzen no organisma kālija sāļus, ķermenim tā sāk trūkt, un rodas muskuļu krampji. Tāds ir plaši lietotais Furosemid. Urīndzenoši līdzekļi ļoti bieži tiek nozīmēti kombinācijā ar medikamentiem pret augstu asinsspiedienu, pie sirds mazspējas, kad sirds strādā nepietiekami un kājām pieplūst šķidrums, kāju potītes pietūkst – tad vajag to šķidrumu dabūt ārā, lai sirdij kļūst vieglāk strādāt.
- KĀ RĪKOTIES? Tajā dienā, kad lieto šos urīndzenošos līdzekļus, vajadzētu vairāk ēst kāliju saturošus produktus – banānus, kartupeļus, žāvētas plūmes, aprikozes, rozīnes. Kartupeļus vārot, kopā ar šķidrumu tiek nolieti arī visi vērtīgie kālija sāļi, tāpēc labāk būtu kartupeļus cept vai vārīt zupās.
Krampji var pavadīt arī dažādas kaites. Tos novēro, piemēram, ja ir slims vairogdziedzeris, arī pie cukurslimības.
Dārza darbi
Ja papūlēsies, vari tikt pie krampjiem, arī rosoties savā piemājas dārziņā. Tas vairāk attiecas uz cilvēkiem, kam slodze ir neregulāra un dārzs vairāk ir kā nedēļas nogales izaicinājums. Pie vainas var būt ilgstoša nemainīga poza un smagumu cilāšana neērtā, nepareizā pozā. Piemēram, ja tu ikdienā strādā birojā, bet brīvdienās nes maisus sev nepierastā pozā – vari piedzīvot krampjus. Dārzā krampji parasti nepiemeklē tos, kam slodze ir ikdiena un kas daudz dzer šķidrumu.
- KĀ RĪKOTIES? Profilaksei vari palietot kādu magnija preparātu, arī B6 vitamīnu, kuram tāpat kā magnijam piemīt pretkrampju iedarbība.
Gaidības
Kāju krampji mēdz piemeklēt arī grūtniecības laikā. Jo atkal – tiek izjaukta minerālvielu attiecība organisma šķidrumos.
- KĀ RĪKOTIES? Grūtniecēm parasti iesaka lietot magniju, kas nomierina nervu sistēmu, paaugstina sāpju slieksni un mazina krampjus. Bieži vien ginekologs vai ārstējošais ārsts šo preparātu izraksta, negaidot, kad krampji jau būs klāt, bet – profilaktiski. Magnijs neskaitās medikaments – tā ir minerālviela un nekaitē topošajam bērniņam. Iesaku lietot kvalitatīvus preparātus ar labu biopieejamību. Proti, magnija citrātu, kas ir dārgāks preparāts, bet organisms to labāk uzņem. Tāds, piemēram, ir Magnesium Diasporal.
Citas kaites
Krampji var pavadīt arī dažādas kaites. Tos novēro, piemēram, ja ir slims vairogdziedzeris, arī pie cukurslimības. Turklāt – jo vecāks cilvēks, jo krampji piemeklē biežāk. Viena no teorijām saka: starpmuskuļu šķiedru telpā minerālvielu sastāvs vairs nav gluži tāds, kā bija jaunībā. Cilvēkam novecojot, izmainās vielmaiņa, klāt nāk tas pats cukura diabēts vai vairogdziedzera vaina – tas viss maina mūsu iekšējo struktūru un varētu kļūt par iemeslu krampjiem.
Krampjus novēro arī pie asinsvadu slimībām. Parasti, kad kāds pacients man stāsta par krampjiem, automātiski paskatos uz viņa kājām – vai nav paplašinātas vēnas. Arī tas, ja vēnas ir operētas, vēl nenozīmē, ka tās ir izārstētas. Vēnām, kurās veidojas bumbuļi, sieniņas joprojām ir švakas. Kājas vakarā pietūkušas tā, ka grūti iedabūt apavos, un tad jau arī krampji ir klāt. Vēl piebiedrojas miega traucējumi, jo no krampjiem nevar aizmigt…
- KĀ RĪKOTIES? Ja ir paplašinātas kāju vēnas un vēl krampji, pirmais, ko parasti iesaku, – pasmērēt tās vietas ar kādu no vēnām domātajiem preparātiem, piemēram, Lioton, Heparin, Troxevasin vai palietot Detralex tabletes. Šie visi ir bezrecepšu medikamenti, kas uzlabos venozo atteci un tādējādi arī mazinās krampjus. Pa vēnām asinis plūst uz sirdi, bet pa artērijām tās no sirds caur plaušām, kur bagātinās ar skābekli, tek uz ķermeņa perifēriju. Ja artērijas holesterīna nogulšņu dēļ ir pārāk šauras, arī tad var gadīties krampji. Tad vērts aprunāties ar ģimenes ārstu, kurš noteikti paskatīsies lietojamo zāļu sarakstu un ieteiks, ko darīt tālāk.
Peldes un sports
Krampji peldoties piemeklē tad, ja gaisa un ūdens temperatūras kontrasts rada pēkšņas un neprognozējamas muskuļu spazmas. Ja tajā dienā cilvēks vēl piedevām ir maz dzēris, krampju varbūtība pieaug, jo tas, ka mēs iemetamies ūdenī, nenozīmē, ka mūsu organismā arī ir ūdens! Ūdens ir apkārt, bet ne cilvēkā iekšā. Turklāt mēs svīstam, arī esot ūdenī. Tāpēc, atpūšoties pie ūdens, ir daudz jādzer.
Kad, esot ūdenī, iemetas krampji, galvenais – saglabāt mieru. Mēģini peldēt uz muguras un ievilkt elpu, cik vien dziļi vari.
- KĀ RĪKOTIES? Kad, esot ūdenī, iemetas krampji, galvenais – saglabāt mieru. Mēģini peldēt uz muguras un ievilkt elpu, cik vien dziļi vari. Ar gaisu piepildītas plaušas tevi turēs virs ūdens kā pludiņu. Tad jāsāk kustēties, citādi dibens vienalga vilks uz leju. Jāmēģina kustināt rokas un kājas un airēties uz priekšu. Vajag kustināt visus brīvos, krampī nesarautos, locekļus, jo nekad jau nesarauj visus vienlaicīgi. Ja invalīdi peld ar vienu roku vai vienu kāju, tātad cilvēks potenciāli ir spējīgs šādā veidā noturēties virs ūdens.
Protams, sāpes paralizē spēju peldēt, bet nevajag baidīties un krist panikā. Īstenībā pat no atvara var izpeldēt, ja tu pēdējā mirklī ievelc elpu, tad nonirsti līdz atvara dibenam, un – ūdens tevi atkal pats uznes augšā. Nevajag zaudēt kontroli pār sevi, tev jāsaprot – krampis kājā nebūs mūžīgi. Tās visdrīzāk būs sekundes, un – «gan jau es to minūti virs ūdens noturēšos, ja pietiekami ievilkšu elpu». Kad krampis pārgājis, nevajadzētu kraulā ātri steigties uz krastu, jo tad krampis var saraut kāju vai roku vēlreiz. Patiesībā nav skaidrs, kāpēc krampji īsā laika sprīdī notiek atkārtoti, bet tie var sekot cits citam divas, trīs un pat četras reizes.
Kā uzreiz pieveikt krampjus?
Par spīti sāpēm, krampja sarautā vieta jāmēģina izkustināt, iztaisnot, izmasēt. Muskulis parasti tiek sarauts vienā pozā, lielākoties – uz iekšu, tā saucamajā fleksijā. Bet nav nozīmes, kādā virzienā masēt – pa labi vai pa kreisi, uz augšu vai uz leju. Vienkārši izkustini muskuli no vietas! Krampja sarautajā vietā vari iemasēt arī kādu pretsāpju gelu.
