Kas ir mononukleoze?
Infekciozo mononukleozi izraisa Epstaina–Bāras vīruss (EBV), kas pieder pie herpesvīrusu dzimtas. Šis vīruss ir ļoti izplatīts – tiek lēsts, ka līdz 35 gadu vecumam to pārslimo 90–95 % cilvēku.
Daudzi to pat nepamana, jo bērnībā infekcija norit viegli vai bez simptomiem.
Tomēr pusaudžiem un pieaugušajiem pirmreizēja inficēšanās ar EBV var izraisīt mononukleozes simptomus, kuru dēļ slimība ieguvusi arī apzīmējumu skūpstu slimība – tā tiek pārnesta ar siekalām.
Kādi ir mononukleozes simptomi?
Simptomi parasti parādās 4–6 nedēļas pēc inficēšanās. Biežākie ir:
- augsta temperatūra (līdz 39–40 °C),
- kakla iekaisums (līdzīgs angīnai),
- palielināti kakla limfmezgli,
- nogurums un nespēks,
- apetītes zudums,
- galvassāpes,
- aknu un liesas palielināšanās,
- izsitumi,
- nogurums var saglabāties vēl nedēļas vai pat mēnešus pēc pārējiem simptomiem.
Kā var inficēties ar mononukleozi?
EBV vīruss izplatās galvenokārt ar siekalām, taču ar to var inficēties arī:
- dzerot un ēdot no kopīgiem traukiem, krūzēm vai pudelēm u izmantojot vienus ēdamrīkus,
- daloties ar ēdienu, salmiņiem,
- klepojot vai šķaudot tiešā tuvumā,
- retāk – ar asinīm vai seksuālu kontaktu.
Vīruss var izdalīties arī ilgi pēc simptomu izzušanas, tāpēc inficēts cilvēks var būt lipīgs vēl dažus mēnešus.
Kā notiek ārstēšana?
Specifiskas zāles pret EBV neeksistē, tāpēc ārstēšana ir simptomātiska un balstās uz organisma pašatjaunošanos. Rekomendē:
- atpūtu un miegu,
- bagātīgu šķidruma uzņemšanu,
- pretsāpju un pretdrudža līdzekļus (piemēram, paracetamolu vai ibuprofēnu),
- aizsargāt aknas un liesu – ieteicams izvairīties no sporta vai smagas fiziskas slodzes vismaz 4–6 nedēļas.
Ja ir smags kakla iekaisums vai mandeļu pietūkums apgrūtina elpošanu, ārsts var nozīmēt kortikosteroīdus. Antibiotikas tiek lietotas tikai tad, ja ir bakteriāla infekcija (piemēram, angīna), bet jāuzmanās – dažas antibiotikas cilvēkiem ar mononukleozi var izraisīt izsitumus.
Vai iespējamas komplikācijas?
Lai gan lielākā daļa cilvēku izveseļojas bez sekām, tomēr var attīstīties:
- aknu darbības traucējumi vai hepatīts,
- liesas plīsums (reti, bet dzīvībai bīstami),
- iekaisums rīklē vai mandelēs,
- autoimūni traucējumi, ja organisms turpina cīnīties ar vīrusu,
- ilgstošs nogurums var saglabāties līdz 3 mēnešiem vai vairāk, līdz organisms pilnībā atjaunojas.
Kā pasargāt sevi?
Nav pieejama vakcīna pret EBV, tāpēc galvenais ir:
- izvairīties no cieša kontakta ar inficētiem cilvēkiem,
- nelietot kopīgus traukus vai higiēnas piederumus,
- ievērot roku un elpošanas higiēnu,
- īpaša piesardzība jāievēro izglītības iestādēs un ģimenēs, kur slimība jau ir diagnosticēta kādam tuviniekam.
Informācijas avoti: Mayo Clinic; CDC (Centers for Disease Control and Prevention); NHS (UK National Health Service); WebMD; BBC News par Džastina Bībera paziņojumu.
Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨












































































