Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Menopauze ietekmē sievietes psihisko veselību, un tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, nozīmīgas ir hormonālās izmaiņas, ko viņa piedzīvo šajā dzīves posmā. Estrogēniem ir būtiska loma neirotransmiteru līdzsvara uzturēšanā – tās ir bioloģiski aktīvas vielas, kas pārnes nervu impulsus.
Šis līdzsvars ietekmē serotonīna un norepinefrīna līmeņa attiecības smadzenēs,
kā arī regulē gēnu darbību, kas nosaka šo neirotransmiteru sintēzi.
Līdz ar to estrogēnu un citu dzimumhormonu līmeņa samazināšanās tiešā bioloģiskā veidā ietekmē neirotransmiteru sistēmas, kas ir saistītas ar psihisko veselību un emocionālo labsajūtu. Menopauzes periodā sievietes bieži piedzīvo arī nozīmīgas dzīves pārmaiņas – pieaugušie bērni aiziet no mājām un uzsāk patstāvīgu dzīvi, var rasties personiski zaudējumi vai pārmaiņas profesionālajā lomā. Šo faktoru mijiedarbība ar hormonālajām izmaiņām var palielināt depresijas, trauksmes un miega traucējumu attīstības risku.
Pētījumi liecina, ka sievietes menopauzes periodā
biežāk nekā reproduktīvajā vecumā sastopas ar depresijas un trauksmes simptomiem.
Īpaši paaugstināts risks novērojams pārejas posmā no perimenopauzes uz menopauzi – laikā, kad menstruālais cikls kļūst neregulārs un vēlāk pilnībā izzūd. Sievietēm, kurām iepriekš dzīvē bijusi depresija vai trauksme, šajā periodā šie traucējumi mēdz atkārtoties biežāk. Tāpat pierādīts, ka sievietes, kuras agrāk pieredzējušas izteiktu premenstruālo sindromu, menopauzes laikā biežāk saskaras ar psihiskās veselības grūtībām.
Sievietes menopauzē nereti piedzīvo garastāvokļa svārstības un pastiprinātu nervozitāti. Ja šie simptomi kļūst tik izteikti, ka traucē darba ikdienai, attiecībām ģimenē vai saskarsmei ar draugiem,
ārsts var nozīmēt specifiskus medikamentus garastāvokļa stabilizēšanai un emocionālā līdzsvara atjaunošanai.
Manuprāt, sievietes visbiežāk par savām psihoemocionālajām grūtībām un trauksmi stāsta ginekologam, jo šie simptomi nereti parādās līdz ar karstuma viļņiem, pastiprinātu svīšanu un citiem fiziskiem simptomiem, ar ko sastopamies menopauzes periodā. Šādos gadījumos ginekologam būtu vēlams ieteikt vērsties pie ģimenes ārsta vai psihiatra, lai sieviete saņemtu atbilstošu palīdzību.
Runājot par antidepresantiem… Šie medikamenti netiek izrakstīti vienkārši slikta garastāvokļa dēļ, bet gan tad, ja ir konstatēta depresija vai citi psihiski traucējumi, piemēram, trauksme. Daļai antidepresantu piemīt stimulējoša iedarbība, savukārt citiem piemīt trauksmi mazinošs efekts. Dažus antidepresantus ieteicams lietot vakarā,
jo tie var veicināt miegu, bet dienas laikā šo zāļu efektivitāte būs zemāka.
Trauksmes ārstēšana jāsāk ar nefarmakoloģiskām metodēm, piemēram, psihoterapiju. Atzinību ir guvusi kognitīvi biheiviorālā terapija, kuras ietvaros tiek apgūti elpošanas vingrinājumi, relaksācijas tehnikas un domāšanas modeļa maiņa, kas palīdz mazināt trauksmi ilgtermiņā. Visus speciālistus, kas ir sertificēti kognitīvi biheiviorālajā terapijā, iespējams atrast mājaslapā kbt.lv. Ja trauksme ir izteikta, ieteicams lietot attiecīgus medikamentus. Ārkārtīgi svarīgi ir neaizmirst par veselīgu dzīvesveidu – mērenām fiziskām aktivitātēm, pastaigām svaigā gaisā, darba un atpūtas līdzsvarošanu, kā arī par labas miega higiēnas ievērošanu.
Viens no biežāk novērotajiem menopauzes simptomiem ir viegli kognitīvie traucējumi – koncentrēšanās spēju un atmiņas pasliktināšanās, ko nereti dēvē arī par smadzeņu miglu.
Pētījumi liecina, ka visefektīvākais veids, kā saglabāt un stiprināt kognitīvās funkcijas, ir regulāra mentālā aktivitāte – piemēram, krustvārdu mīklu risināšana, lasīšana, jaunu zināšanu un prasmju apguve, un īpaši tad, ja tā prasa intelektuālu piepūli. Kognitīvo veselību labvēlīgi ietekmē arī fiziskās aktivitātes un sabalansēts uzturs. Zinātniskie dati liecina, ka optimāls D vitamīna līmenis un omega 3 taukskābju uzņemšana var veicināt gan psihiskās veselības, gan kognitīvo spēju saglabāšanu.
Lai gan hormonālajām un bioloģiskajām izmaiņām menopauzes laikā ir būtiska nozīme,
ļoti liela nozīme ir arī veselīgam dzīvesveidam, ko jāsāk ievērot jau jaunībā.
Regulāras fiziskās aktivitātes, īpaši muskuļu spēka treniņi, sabalansēts uzturs ar pietiekamu olbaltumvielu daudzumu, kas nepieciešams ne tikai muskuļu darbībai, bet arī stabila emocionālā stāvokļa un kognitīvo spēju saglabāšanai. Fizisko aktivitāšu laikā smadzenēs norisinās procesi, ko medicīnā dēvē par neiroplasticitāti – smadzeņu spēju pielāgoties un veidot jaunus neironu savienojumus. Šo procesu pavada neiroķīmiskas izmaiņas: palielinās endorfīnu, serotonīna, dopamīna un citu neirotransmiteru izdale, kas uzlabo garastāvokli, veicina emocionālo stabilitāti un stiprina psihisko veselību.
