Ko nākamais gads tev nesīs? Tava astrologa prognoze pateiks! 
Rīga -9°C 
Atbildi sniedz gastroenteroloģe Ilona Vilkoite.
«Katrīna, jūs noteikti neesat vienīgā, kas ar to saskaras. Pastiprināta gāzu veidošanās un vēdera pūšanās ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc cilvēki vēršas pie gastroenterologa. Un, lai gan simptomi var šķist apkaunojoši, tie ir ļoti izplatīti un bieži saistīti ar funkcionāliem traucējumiem, nevis ar nopietnu slimību.
Viens no izplatītākajiem iemesliem, kas to veicina, ir kairinātu zarnu sindroms (KZS). Šajā gadījumā zarnas kļūst jutīgas, reaģē uz stresu, hormonu svārstībām, ēdienu un pat normālu gāzu daudzumu. Rezultātā vēders kļūst ciets, piepūšas, rodas sāpes un nekontrolēta gāzu noplūde.
Pastāvīgu gāzu veidošanos var veicināt arī disbioze – mikrobioma disbalanss. Kad zarnu baktēriju sastāvs mainās, daži mikrobi sāk ražot vairāk gāzu, īpaši fermentējot šķiedrvielas un ogļhidrātus. Šajā gadījumā novēro ne tikai vēdera pūšanos, bet arī mainīgu vēdera izeju.
Iespējams, vēdera pūšanās iemesls ir pārāk ātra ēšana un slikta košļāšana. Ja ēdienu norij lielos gabalos, tas zarnās fermentējas intensīvāk, radot vairāk gāzu. Papildus norīts gaiss nonāk zarnās un arī veicina pūšanos.
Pie vainas var būt arī FODMAP produkti – tā ir īpaša ogļhidrātu grupa, kas dažiem cilvēkiem izteikti fermentējas, provocējot gāzes un spazmas. Piemēram, pie tiem pieder sīpoli, ķiploki, āboli, avokado, pupas, saldinātāji (sorbitols, ksilitols).
Tā kā zarnas ir tiešā saiknē ar nervu sistēmu, tās ietekmē arī stress. Trauksmaināku periodu laikā simptomi parasti pastiprinās.
Lai mazinātu gāzu veidošanos un to nekontrolētu noplūdi, iesaku sakārtot ēšanas paradumus. Ieteicams ēst lēni, rūpīgi sakošļājot (vismaz 15–20 reižu katru kumosu), neēst steigā vai sarunājoties (mazāk norītā gaisa) un ieturēt regulāras, nelielas maltītes. Jāizvērtē produkti, kas izraisa vēdera pūšanos. Uz divām nedēļām var pamēģināt low-FODMAP diētas principus – proti, atturēties no produktiem, kas visbiežāk izraisa gāzu veidošanos.
Svarīgi sakārtot mikrobiomu. Dažās situācijās palīdz mērķētas probiotikas, īpaši Lactobacillus plantarum, Bifidobacterium breve, L. reuteri. Tās var mazināt gāzu veidošanos un uzlabot vēdera komfortu. Vērtīgi pievienot arī šķiedrvielas, piemēram, Psyllium, mazos daudzumos, bet pakāpeniski.
Palīdzēt var vēdera muskuļu trenēšana un diafragmas elpošana. Stipra diafragma mazina spiediena sajūtu, uzlabo gāzu pārvietošanos un mazina sāpīgumu. Daudziem tas ir pārsteidzoši efektīvi.
Lai gan jūsu apraksts atbilst funkcionāliem traucējumiem, noteikti jākonsultējas ar ārstu, ja simptomi strauji saasinās; ja ir svara zudums, asiņu piejaukums vēdera izejai un naktīs pamodina sāpes; ja simptomi ikdienā traucē pašsajūtai.
Gāzu veidošanās ir fizioloģisks process, taču tai nevajadzētu būt sāpīgai vai traucējošai. Ar pareizu uzturu, mikrobioma līdzsvarošanu un dzīvesveida korekcijām lielākoties var panākt būtisku atvieglojumu. Un galvenais – par purkšķiem nav jākaunas. Tā ir medicīniska lieta, ko iespējams atrisināt.»
