Kāpēc nedzīvs zobs kļuvis tumšs?

Ārstēšana
Santa.lv
Santa.lv
22. septembris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
«Tas jau normāli! Ar to vienkārši jāsamierinās,» parasti mēdz sacīt. Jā, tā par nedzīviem zobiem tiešām mēdz sacīt, lai gan patiesība ir cita.

Nedzīvs zobs – tā tautā saka par zobu, kuram kāda iemesla dēļ ir izņemts nervs jeb tīrīts sakņu kanāls. Medicīniskajā literatūrā ārsti nedzīvus zobus labprātāk dēvē par endodontiski ārstētiem zobiem.

Iemesli, kāpēc zobs pārkrāsojas:

  1. Zobs var kļūt nedzīvs ne tikai tad, ja tiek ārstēti sakņu kanāli, bet arī tad, ja zoba mīkstie audi jeb pulpa (to mēdz dēvēt arī par nervu) ir gājuši bojā infekcijas vai traumas rezultātā. Piemēram, zobā ir bijis kariess (tātad – nelabots caurumiņš) vai arī gar plombas malu radusies sūce – tā rezultātā zoba iekšienē nokļūst un savairojas baktērijas no mutes dobuma, un zoba mīkstie audi var iet bojā. Tā kā zoba mīkstie audi satur hemoglobīnu, tieši tā sabrukšanas produkti ir vainīgi pie zoba pārkrāsošanās. Diezgan bieži šādos gadījumos nav simptomu, piemēram, sāpju.
  2. Ja kaut kur zoba kroņa daļas priekšējā sieniņā ir palikuši mīkstie audi jeb pulpa – proti, nervs nav kārtīgi iztīrīts. Līdzīgi kā pirmajā variantā, arī šeit pie zoba pārkrāsošanās vainīgi hemoglobīna sabrukšanas produkti, kas laika gaitā zobu padara tumšāku. Kāpēc gadās, ka kaut kāds daudzums mīksto audu tomēr paliek uz zoba priekšējās sieniņas? Jāteic, ka tas ne vienmēr liecina par zobārsta neuzmanību vai ļaunprātību, – tā vienkārši mēdz gadīties.
  3. Zobs, kuram reiz ārstēts sakņu kanāls, var pārkrāsoties, ja tiek izmantoti vecās paaudzes sakņu kanālu materiāli. Turklāt – šis iemesls ir zinātniski pierādīts.

 

Ko darīt?

Ja mani, ka zobs kļuvis tumšāks, pirmais, ko ieteicams darīt, – doties pie zobārsta vai endodontista. Tieši endodontists ir specializējas zobu sakņu kanālu ārstēšanā, pārārstēšanā un arī pārkrāsojušos zobu balināšanas jautājumos.

Vispirms ārstam būtu jānoskaidro, vai un kāpēc zobs kļuvis nedzīvs – tātad ar rentgena palīdzību jāpārliecinās, vai mīkstie audi ir gājuši bojā neārstētas infekcijas dēļ vai arī zobs iepriekš ir endodontiski ārstēts. Ja zoba kanāls ir jau iepriekš pildīts, jāpārliecinās, cik kvalitatīvi tas izdarīts – kāda ir pildījuma kvalitāte, vai pildījums ir blīvs, vai zoba sakne ir aizpildīta līdz galam, vai zoba iekšējās sieniņas ir gludas, vai zobā nav plaisu.

Tālākais scenārijs atkarīgs no tā, ko atklāj aina rentgenā.

1. situācija

Zobs kļuvis nedzīvs un tumšs neārstētas infekcijas vai traumas dēļ. Šajā gadījumā pirmais un svarīgākais solis ir veikt sakņu kanāla ārstēšanu. Tātad – jāiztīra bojātie, mīkstie audi un jāievieto sakņu kanālā speciāls pildījums.

  • Zobā ievietotais pildījums jānosedz ar speciālu oderīti, lai izvairītos no tā, ka iekšējais balinātājs, kas tiks izmantots vēlāk, varētu iekļūt sakņu kanālā.
  • Kad kanāls pārārstēts, skatoties mikroskopā vai caur palielināmajām brillēm, veic iekšējās balināšanas procedūru – tā ir ļoti vienkārša un nesāpīga procedūra. Kā tas notiek? Šim nolūkam jāizmanto zinātniskajos pierādījumos apstiprināts preparāts nātrija perborāts – balts pulveris, kuru sajaucot ar destilētu ūdeni iegūst putriņas konsistenci, to ievieto zobā pret tā iekšējo sieniņu, kuru nepieciešams balināt, un uzliek zobam pagaidu hermētiski noslēgtu plombu.
  • Iekšējo balināšanu var veikt ar anestēziju vai bez tās atkarībā no situācijas, taču pati balināšana nesāp.
  • Atkarībā no tā, cik stipri zobs bijis pārkrāsojies, balināšanas procedūra var būt jāatkārtot vairākas reizes – ik pēc 3–7 dienām izņemot balinātāju, iepildot jaunu un atkal uzliekot pagaidu plombu.
  • Kad zobiņš ieguvis vēlamo krāsu, veic gala plombēšanu. Un gatavs!

2. situācija

Zobam jau iepriekš tīrīts un ārstēts sakņu kanāls.

  • Ja rentgena uzņēmumā redzams, ka zoba sakņu kanāls nav aizpildīts kvalitatīvi, tas jāiztīra un jāpārpilda no jauna. To medicīniski sauc par sakņu kanāla pārārstēšanu.
  • Tāpat kā pirmajā situācijā, arī šajā gadījumā ievietotais pildījums jānosedz ar speciālu oderi un ar restaurācijas materiālu jeb plombu jānosedz tās zoba iekšējās sieniņas, kuras nevajag balināt.
  • Skatoties caur palielināmajām brillēm vai mikroskopa kontrolē veic balināšanas procedūru.
  • Līdzīgi kā pirmajā situācijā, atkarībā no tā, cik stipri zobs pārkrāsojies, balināšanas procedūra var būt jāatkārtot vairākas reizes – ik pēc 3–7 dienām izņemot balinātāju, iepildot jaunu un atkal uzliekot pagaidu plombu. Beigās veic gala plombēšanu.

3. situācija

Ja zobam jau iepriekš tīrīts sakņu kanāls, bet zoba audu ir maz un zoba kronītis sastāv gandrīz vai tikai no plombas.

Tādā situācijā, kad zoba audu ir maz, zobu parasti nebalina, bet iesaka pacientiem vērsties pie protēzista un veikt kronīša restaurāciju vai izmantot citu protezēšanas veidu. Kāpēc? Jo, balinot zobu no iekšpuses, balināmais preparāts iedarbojas uz dentīna slānīti – taču, ja zobs ir krietni labots un lielākā tā daļa restaurēta ar plombu, šī dentīna vienkārši nav. Un tad arī neko nevar izbalināt.

Vai var dzīvot ar tumšu zobu?

Īsā atbilde – jā! No veselības viedokļa tas neko ļaunu nenodarīs un nākotnē nekaitēs. Protams, ja zobs pārkrāsojies neārstētas infekcijas dēļ, tas gan ir jāārstē, bet balināt zobu nav obligāti.

Balināt vai nebalināt pārkrāsojušos nedzīvu zobu – tas vairāk ir estētikas jautājums, un te daudz kas ir atkarīgs no cilvēka prasībām pret sevi.

Kā arī no tā, vai pārkrāsojies zobs gozējas pašā priekšā, tā teikt, smaida epicentrā, vai dziļāk mutē, kur tas nevienam nav redzams.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

GADA KOSMĒTIKA 2020

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+