Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +2°C 
Marika Zelčāne: Tiesības saņemt slimības pabalstu ir tiem, kam pēdējo sešu mēnešu periodā vismaz trīs mēnešus vai pēdējo 24 mēnešu periodā vismaz sešus mēnešus ir veiktas sociālās iemaksas slimības apdrošināšanai.
Piešķirot slimības pabalstu arodslimības gadījumā vai sakarā ar slima bērna kopšanu, tas netiek ņemts vērā.
Kā jau iepriekš minēju, darba devējs slimības lapu A izmaksā līdz darbnespējas 9. dienai (ja cēlonis ir nelaimes gadījums darbā – līdz 10. dienai), bet VSAA apmaksā slimības lapu B un pabalstu piešķir un izmaksā par laiku no darbnespējas 10. dienas (11. dienas) – līdz darbspēju atgūšanas dienai, bet ne ilgāk par 26 nedēļām, ja darbnespēja ir nepārtraukta.
Pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas atzinumu, slimības pabalstu, ja tas nepieciešams pilnvērtīgas ārstēšanas nodrošināšanai,
piešķir un izmaksā arī par nepārtrauktas darbnespējas periodu, kas turpinās pēc noteiktajām 26 nedēļām, bet ne ilgāk par 52 nedēļām,
skaitot no darbnespējas pirmās dienas. Ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem, tad slimības pabalstu piešķir un izmaksā ne ilgāk par 52 nedēļām triju gadu periodā.
Likumdevējs noteicis arī īpašu gadījumu slimības pabalstu piešķiršanā – proti, ja darbnespēja iestājusies, saslimstot ar tuberkulozi, slimības pabalstu piešķir un izmaksā par laiku līdz darbspēju atgūšanas vai invaliditātes noteikšanas dienai.
Ja darbnespēja turpinās pēc darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusa zaudēšanas, slimības pabalstu par nepārtrauktu darbnespēju turpina izmaksāt 30 kalendārās dienas no dienas, kad zaudēts darbs (ja izpildās nosacījums par 26 un 52 nedēļu ierobežojumu).
Tas neattiecas uz slimības pabalsta piešķiršanu, ja darbnespējas cēlonis ir arodslimība vai nelaimes gadījums darbā.
Ministru kabineta noteikumos Nr. 409 paredzēts arī atsevišķs izņēmuma gadījums darbnespējas lapas turpināšanai par papildu laika periodu līdz 90 dienām, ja darbnespējas lapa turpinās ilgāk par 52 darbnespējas nedēļām. Ja pie objektīviem, ar veselību saistītiem iemesliem tu nevari atgriezties darbā (infekcijas slimības, kaulu lūzumu gadījumā vai saistībā ar atrašanos slimnīcā), tad darbnespējas lapu vēl turpina, bet ne ilgāk par 90 dienām.
Ja slimības lapa turpinās ilgāk par 52 darbnespējas nedēļām (izņemot saslimšanu ar tuberkulozi),
tā netiek apmaksāta, jo to neparedz likums.
Līdz ar to šādos gadījumos slimības lapa būs tikai kā apliecinājums darbnespējai darba devējam, nevis pamats slimības pabalsta saņemšanai.
Vēl slimības pabalstu var saņemt, ja tu kop bērnu vecumā līdz 18 gadiem ar smagu saslimšanu. Tie ir gadījumi, kad:
- Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārstu konsīlijs, izsniedzot atzinumu, noteicis vecāka nepārtrauktas klātbūtnes nepieciešamību smagas slimības dēļ, kuras rezultātā bērnam nepieciešama ilgstoša ārstēšanās stacionārā ārstniecības iestādē;
- tev ir piešķirts bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsts.
Šajos gadījumos slimības pabalstu piešķir un izmaksā par ārstu konsīlija noteikto laiku, kas vienā reizē nevar būt ilgāks par trim mēnešiem,
bet kopā ne ilgāks par 26 nedēļām,
skaitot no darbnespējas pirmās dienas, ja tā ir nepārtraukta, vai ne ilgāks par trim gadiem piecu gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem.
Ineta Vjakse: Darba likuma 101. panta pirmās daļas 11. punkts noteic, ka darba devējam ir tiesības tev uzteikt darba līgumu, ja tu ilgstošas pārejošas darbnespējas dēļ nestrādā vairāk par 6 mēnešiem, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Vienlaikus jāuzsver, ka šajā laikā netiek skaitīts grūtniecības un dzemdību atvaļinājums,
kā arī darbnespējas laiks, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā, kura cēlonis ir saistīts ar darba vides faktoru iedarbību, vai arodslimība.
Gribu uzsvērt, ka darba devējam ir tikai dotas šādas tiesības, bet nav pienākums uzteikt darba līgumu. Līdz ar to aicinu katrā konkrētajā gadījumā šo jautājumu vispirms pārrunāt ar darba devēju.
