Rīga +17°C 
Izpildi testu
ReceptesNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Mezgli atšķiras
- Pirmkārt, tie var būt cieti un cistiski, kas pildīti ar šķidrumu. Cistiskie mezgli mēdz samazināties vai izzust, bet ar cietajiem mezgliem tā parasti nenotiek.
- Otrkārt, ir toksiskie jeb karstie mezgli – tie ir autonomi funkcionējoši un sintezē vairogdziedzera hormonus, bieži izraisot hipertireozi, tātad pastiprinātu vairogdziedzera darbību, kas izpaužas ar paātrinātu sirdsdarbību, sirdsklauvēm, izteiktu svīšanu, roku trīci, nervozitāti un miega traucējumiem.
Par laimi, toksiskie mezgli lielākoties ir labdabīgi.
Ir arī funkcionāli neaktīvi jeb aukstie mezgli – šie mezgli nesintezē vairogdziedzera hormonus pietiekamā daudzumā, lai tos varētu ieraudzīt izmeklējumā. Aukstie mezgli ir biežāk sastopami un vairums no tiem ir labdabīgi, tomēr pastāv arī iespēja, ka tajos notiek ļaundabīgi procesi. Tāpēc, ja mezgls strauji aug un ultrasonogrāfijā izskatās aizdomīgs, jāapsver doma par papildu izmeklējumu – punkcijas biopsiju.
- Treškārt, mezglus vēl iedala adenomās jeb labdabīgos audzējos, neoplastiskos bojājumos, kas var būt ļaundabīgi, un iekaisuma mezglos, piemēram, ja ir hronisks autoimūns tireoidīts jeb hronisks vairogdziedzera iekaisums.
Arī ārstēšana atšķiras
Toksiskos jeb karstos mezglus, kas var izraisīt hipertireozi jeb pastiprinātu vairogdziedzera darbību, ārstē ar medikamentiem, radioaktīvo jodu vai ķirurģiski – atkarībā no pacienta vecuma, veselības stāvokļa un mezgla izmēra, bet aukstos mezglus, ja nepieciešams, operē.
Nedaudz par katru metodi…
- Zāles (parasti tiamazols). Medikamenti ir īpaši noderīgi gados vecākiem cilvēkiem ar sirds slimībām, bet parasti tos izmanto tikai tam, lai sagatavotos radioaktīvā joda terapijai vai operācijai.
- Radioaktīvā joda terapija. Būs jānorij maza kapsula ar pavisam nelielu radioaktīvā joda devu, kas uzsūcas tikai vairogdziedzera šūnās. Ja deva ir pareiza, radioaktivitāte veselajām šūnām nekaitē.
Kad radioaktīvais jods ir sasniedzis mērķa šūnas, tās radiācijas ietekmē iet bojā.
Mezgls pakāpeniski pazūd vairāku nedēļu līdz mēnešu laikā, un viss – tu vari būt izārstēta!
- Operācija. To veic, ja rodas aizdomas, ka mezgls varētu būt ļaundabīgs, tas strauji aug, rada spiedienu uz apkārtējiem audiem, izraisot diskomfortu, aizdusu, rīšanas traucējumus un grūti ārstējamu hipertireozi.
Lēmumu par operāciju pieņem endokrinologs sadarbībā ar endokrīno ķirurgu.
Vai izņem visu vai tikai daļu vairogdziedzera? Operācijas apjoms atkarīgs no mezglu skaita, atrašanās vietas un biopsijas rezultātiem. Ja izņem visu vairogdziedzeri, līdz mūža galam būs jālieto hormonus aizvietojošā terapija, taču dzīves kvalitāti tas būtiski neietekmē.
Retos gadījumos iespējami balss saišu un epitēlijķermenīšu bojājumi, kam seko balss izmaiņas un samazināts kalcija daudzums asinīs (hipokalciēmija), kas izpaužas ar tirpšanu pirkstos un pēdās, muskuļu krampjiem un sirdsdarbības traucējumiem.
Par laimi, mūsdienās pieredzējušam ķirurgam šādas operācijas blaknes gadās reti.
- Termoablācija. Mezgli tiek izdedzināti ar siltumu, izmantojot radiofrekvenci vai lāzeru. Šī metode ir īpaši piemērota pacientiem ar vienu dominējošu, labdabīgu mezglu, kurš estētiski slikti izskatās vai izraisa spiediena sajūtu, un tad, ja pacienti nevēlas vai viņiem nevar veikt ķirurģisku operāciju.
Termoablāciju neizmanto, ja mezgls atrodas tuvu kakla artērijai vai ja cilvēks lieto antikoagulantus un nedrīkst pārtraukt to lietošanu,
vai arī ja vairogdziedzeris ir tik izteikti palielināts, ka ablācija nebūs pietiekami efektīva.
Lai gan termoablācija ir salīdzinoši droša un mazinvazīva metode, tai tomēr ir arī potenciāli riski: sāpes un diskomforts procedūras laikā vai pēc tās (parasti pārejošs), asinsizplūdums, retos gadījumos balss aizsmakums, ja tiek kairināts vai bojāts balsenes nervs, un infekcija. Dažkārt ar vienu termoablāciju nepietiek un procedūra jāatkārto.
