Rīga +20°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ģimenes ārsts Ainis Dzalbs apliecina: «Tā ir taisnība, ka, mainoties sezonām, rudeņos un pavasaros paasinās noteiktas slimību grupas. Viena no tām saistīta ar balsta kustību aparātu: sāp locītavas, gūžas, ceļi, mugura. To daļēji skaidro ar laika apstākļu izmaiņām – vēsums, mitrums var provocēt slimību saasinājumu. Bet es teiktu, ka rudens darbi, kas ir pietiekami fiziski smagi, izraisa pat lielāku paasinājumu nekā temperatūras pazemināšanās. Būtiski pieaug arī hronisko elpceļu slimību – astmas, hronisko bronhītu – saasinājums. Tas saistāms ar dažādu vīrusu infekciju perioda sākšanos.
Bieži uzskatām, ka iesnas un klepus ir nevainīgas problēmas, kas parādās un pazūd, bet tiem, kam ir astma, hronisks bronhīts, šie vīrusi aktualizē dziļāko elpceļu slimības. Tāpat rudenī paasinās reimatoīdais artrīts, iekaisīgās zarnu slimības, čūlas slimība, gastrīts, arī mentālās problēmas un psihiskās slimības – depresija, trauksme, šizofrēnija. Parādās hroniska noguruma sindroms, kas sevī ietver savārgumu, jutīgus limfmezglus, galvas reiboņus, sāpīgas locītavas.
Ko seniori var darīt, lai arī rudenī justos labi? Pirmkārt, jācenšas saglabāt aktīvu dzīvesveidu – tādu, kāds tas ir vasarā. Lai arī laika apstākļi ārā kļūst drēgnāki un mitrāki, saģērbjamies un ejam staigāt! Kustības svaigā gaisā dos spēku un enerģiju. Ja skatāmies uz skandināvu senioriem, viņi saģērbjas savos slēpošanas kostīmos un dodas staigāt, bet mēs apsēžamies istabā pie televizora, un tas nav labi.
Otrkārt, būtiskas ir pozitīvas emocijas – jo to vairāk, jo mazāks depresijas saasinājuma risks. Bet pozitīvas emocijas sniedz dažādi hobiji, ar kuriem īsināt garos vakaros. Tie var būt rokdarbi, prāta spēles, grāmatas – jebkas, kas senioram patīk. Noteikti jāsatiek cilvēki – gan vienaudži, gan bērni un mazbērni. Komunikācija uztur mundrāku garu un nāk par labu psihiskajai veselībai.
Treškārt, fizioterapija – ārstnieciskā vingrošana, peldēšana, tas viss der. Vēl ļoti svarīga ir visu savu hronisko slimību apzināšana un sakārtošana. Ja seniors zina, ka viņam ir svārstīgs asinsspiediens, tad skaidrs, ka uz rudeni tas būs pamanāmāks, tāpēc laikus jālieto medikamenti. Un vēl svarīga lieta rudenī, īpaši, pieaugot elpceļu saslimšanai, ir vakcinācija – pret gripu un, kam vajag, pret kovidu, arī pneimokoku (hroniskiem elpceļu slimniekiem).
Statistiski, ziemu salīdzinot ar vasaru, pieaug mirstība no miokarda infarkta, arī no insulta.
To skaits būtībā neatšķiras ne ziemā, ne vasarā, bet mirstība ir lielāka ziemā, un to saista ar vīrusu infekcijām, ar gripu, ar kovidu, īpaši senioriem.
Kovids nekur nav pazudis, cilvēki ar to slimo arī šobrīd, taču tas nav tik smags. Turklāt, sanākot atpakaļ telpās, bērnudārzos un skolās, palielināsies infekciju daudzums un bērni tās atnesīs arī saviem vecvecākiem. Tāpēc ap oktobri ieteicams kā parasti vakcinēties pret gripu un arī pret kovidu. Šogad potēties pret kovidu ieteicams tikai nopietnām riska grupām – senioriem virs 80 gadu vecuma un tiem, kam ir nopietna imūnsupresija, piemēram, cilvēkiem, kas saņem ķīmijterapiju. Turklāt abas vakcīnas – gan pret gripu, gan kovidu – var saņemt vienlaikus, un tās dod aizsardzību apmēram uz sešiem mēnešiem.»
Projektu «Ziņas senioriem» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par «Ziņas senioriem» saturu atbild Žurnāls Santa.
