Katrai problēmai ir savi risinājumi, sava ārstēšanas shēma. Var caur vēnu ievadīt šķidrumu un sāļus, kas bieži vien ir zaudēti. Izmanto antibiotikas, skābi mazinošus medikamentus.
Kad aizkuņģa dziedzerī ir ļoti stipras pārmaiņas, to vajag operēt.
Kādreiz, ja, lietojot medikamentus, sāpju epizodes saglabājas, ārstiem rodas aizdomas par pankreatīta komplikāciju attīstību. Piemēram, par tā dēvēto pseidocistu, kad iekaisuma rezultātā rodas ar šķidrumu pildīts pūslītis, kas satur aizkuņģa dziedzera fermentus. Šādos gadījumos, vērojot visu ultrasonogrāfijas attēlā, šo pūslīti pārdur un caur speciālu caurulīti šķidrumu izvada ārpus ķermeņa. Pseidocista var arī nospiest un bloķēt aizkuņģa dziedzera un žultspūšļa izvadus,
šādās reizēs cilvēks parasti kļūst dzeltens.
Tad ķirurgi sašaurinātajā aizkuņģa dziedzera izvadā ieliek speciālu stentu, kas atjauno atplūdi no aizkuņģa dziedzera, un sāpes izzūd. Šāda procedūra jāveic arī tad, ja aizkuņģa dziedzera vadā iesprūdis žultsakmens.
Cilvēkiem, kam ir pankreatīts, mēdz būt arī paplašināts aizkuņģa dziedzera vads. Tad ķirurgs operācijas laikā izveido apejas ceļu no aizkuņģa dziedzera uz tievajām zarnām. Dažos gadījumos ķirurgi izšķiras par kādas aizkuņģa dziedzera daļas izņemšanu,
tātad līdz ar aizkuņģa dziedzera audiem cilvēks zaudē arī insulīnu ražojošās šūnas, un tāpēc var attīstīties cukura diabēts.
Šāda ārstēšana pamatā tiek piedāvāta tiem, kas ir stingri pārliecināti, ka alkoholu nelietos, līdz ar to ārsti var būt droši, ka cilvēks veiksmīgi tiks galā ar cukura diabēta ārstēšanu, ja tāds attīstīsies. Pēc šāda veida operācijām jālieto insulīna aizvietojošā terapija.
Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨




















































































