Ko nākamais gads tev nesīs? Tava astrologa prognoze pateiks! 
Rīga -10°C 
Atbildi sniedz interniste Veselības centra 4 filiālēs Anti-Aging Institute un Capital Clinic Riga, docētāja Rīgas Stradiņa universitātē Liene Martinsone-Bērzkalne.
«Rūta, tendence uz pastiprinātu svīšanu var būt iedzimta, bet parasti nakts svīšana ir radusies dzīves laikā. Ja jūs atnāktu pie manis uz konsultāciju, vizītes laikā noteikti svarīga loma būtu sarunai, kura mudinātu uzdot jums specifiskākus jautājumus, domāt par iespējamo iemeslu vienā vai otrā virzienā.
Parasti jaunām sievietēm jautāju par kopējo veselības stāvokli pēdējā laikā. Šajā situācijā noteikti būtu arī jautājums par ginekoloģisko un reproduktīvo veselību – kas notiek ar mēnešreižu ciklu, vai tas ir svārstīgs vai regulārs. Svarīgi arī zināt, kad esat pēdējo reizi bijusi pie sava ginekologa. Svīšanu var izraisīt hormonālās svārstības, visbiežāk estrogēna kā galvenā sievietes dzimumhormona līmeņa samazināšanās. Ja lietojat kādus medikamentus, noteikti būtu svarīgi tos nosaukt, jo reizēm svīšana ir medikamentu blakne. Pie tiem pieder, piemēram, antidepresanti un asinsspiedienu pazeminošas zāles. Svīšanu var veicināt arī pastiprināts stress, tāpēc es vaicātu, vai jums ikdienā ir izteikta stresa situācijas. Arī naktīs smadzenes turpina strādāt, un miegā mēs izdzīvojam dienā piedzīvoto un pārdzīvoto.
Svīšana naktīs, kas parādās tikai reizēm, var būt saistīta ar ārējiem apstākļiem, piemēram, karsējošu gultas veļu, pārāk augstu temperatūru guļamistabā, fizisku slodzi vakarā, tāpat arī ar drudzi.
Taču regulāra svīšana naktīs noteikti ir ārsta kabinetā apspriežams jautājums.
Ir vairāki tā dēvētie sarkanā karoga simptomi, kas kopā ar nakts svīšanu var sniegt informāciju par iespējamu slimību, piemēram, svara zudums nesenā laika posmā, kas nav saistīts ar apzinātu diētu ievērošanu un badošanos, epizodiska caureja, tumša vai asiņaina vēdera izeja, asiņains urīns, muguras sāpes bez zināma iemesla, parasti pēkšņas un neatlaidīgas, kā arī pēkšņas galvassāpes, kādas nekad agrāk nav bijušas, arī izsitumi. Sarunas laikā pēc rūpīgas izjautāšanas diagnozes precizēšanai es jūs nosūtītu uz analīzēm, iespējamiem izmeklējumiem, kā arī nepieciešamības gadījumā pie speciālista.
Visbeidzot gribu sacīt, ka sievietēm jūsu vecumā menopauze iestājas salīdzinoši reti. Tā kā ikdienā jūtaties vesela, man vairāk rodas aizdomas par iespējamu stresa epizodi, taču vēlreiz iesaku noteikti apmeklēt ārstu, lai tomēr izslēgtu citus, daudz nopietnākus iemeslus.»
