Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +4°C 
-
Kam kalpo deguna blakusdobumi?
Sinusi jeb deguna blakusdobumi paredzēti tam, lai mēs viegli adaptētos dažādās vidēs. Ja vien cilvēks ir vesels, tajos ir gaiss, kas nepieciešams, lai mēs varētu peldēt, lidot lidmašīnā, lai mums katram būtu sava īpatnēja balss – deguna dobumi darbojas arī kā rezonatori. Galvenā nozīme ir tā, ka deguna blakusdobumi sasilda gaisu:
to ieelpojot, gaiss vispirms nokļūst deguna blakusdobumā, sasilst un tikai tad ceļo uz rīkli un tālāk uz elpceļiem.
Deguna dobumu sedz gļotāda, kam ikdienā jāveic deguna attīrīšanas funkcija. Gaisu, ko ieelpojam, gļotāda attīra no putekļiem, mikroskopiskām piesārņojuma daļiņām. Diennakts laikā deguna un blakusdobumu gļotāda izdala aptuveni puslitru gļotu – aizsardzībai, mitrināšanai, drenāžai.
-
Kāpēc var rasties deguna blakusdobuma iekaisums?
Pirmkārt, anatomiskās īpatnības – starpsiena anatomiski var būt slīpa, ar dažādiem skrimšļveida izaugumiem, kas traucē iztīrīties vienam no dobumiem. Šis arī ir visbiežākais iemesls. Otrs iemesls – mūslaikos ļoti izplatītas ir alerģijas, un deguns, iespējams, bez mitas tiek kairināts ar putekļiem, dažādiem alergēniem, sadzīviskiem reaģentiem: lakām, šampūniem, krāsām.
Deguna gļotāda uz šo kairinājumu atbild ar pietūkumu.
Trešais iemesls – vīrusu un bakteriālās infekcijas, no kurām īpaši jāizceļ tie vīrusi, kas mīl deguna blakusdobumus un to gļotādu.
Bieži vien deguna blakusdobumu iekaisums ir arī kā gripas komplikācija. Turklāt diezgan smaga komplikācija, jo turpat blakus atrodas galvas smadzenes. Ļoti bieži iekaisumu izraisa zobu infekcijas.
-
Kas īsti notiek, ja iekaist deguna blakusdobumi?
Visbiežāk haimorīts skar cilvēkus ar novājinātu imunitāti, nogurušus cilvēkus, tāpat tos, kam ir kaitīgi ieradumi, piemēram, smēķēšana. Iekaisums var skart cilvēkus, kas strādā ļoti sausās telpās, kur gaisu izsausinājis kondicionieris. Arī tos, kuri strādā putekļos, vidē, kur ir daudz alergēnu.
Iekaisuma gadījumā dobumu gļotāda pietūkst, atvērumi uz degunu ir vai nu sašaurināti, vai aizlikti.
Vairs nenotiek gļotu drenāža, tās sastājas deguna dobumā, un rodas vēl plašāks iekaisums, var veidoties arī strutas.
Jebkurā gadījumā gaisu saturošo dobumu izmērs samazinās, tas rada spiediena sajūtu, galvassāpes, svīšanu, nelielu temperatūru, nogurumu. Kāpēc nogurumu? Jo ieelpotā skābekļa daudzums dobumu tilpuma samazināšanās dēļ arī kļūst mazāks, smadzenēm nepiekļūst tik daudz skābekļa, cik vajadzētu.
-
Kad tās vairs nav vienkāršas iesnas?
Par sinusītu varētu sākt domāt tad, ja bijusi vīrusu infekcija vai bijušas iesnas, kas pārgājušas. Bet pēc dažām dienām atkal sākas iesnas, ir aizlikts deguns, parādās galvassāpes, kā arī neliela temperatūra.
Pārbaudīt, vai iekaisums ir blakusdobumos, var diezgan vienkārši.
Ja, noliecot galvu uz leju, spiež pieres dobumā, augšžoklī, uzacu rajonā; ja ir galvassāpes, temperatūra (37,1–37,4 grādi) un nepārtraukta sajūta, ka kaut kas tek lejup pa kakla aizmugurējo daļu, rodas krēpas, ir vājums un nespēks, tūlīt vajadzētu doties pie ārsta.
-
Ko darīt, lai iesnas nepārtaptu sinusītā?
Runājot par akūtām iesnām, to sākumstadijā labi var palīdzēt kāju karsēšana, tēju dzeršana, karstie dzērieni ar citronu, medu un ingveru. Var ieziest pēdas ar dažādām sildošām ziedēm, uzvilkt zeķītes un likties zem segas. Var uzvārīt kartupeļus un paelpot tvaikus. Bet jāatceras – tas der tikai iesnu sākumstadijā.
