Rīga +7°C 
Jautāju, jo mana ģimenes ārste nav par to sajūsmā, viņa teica – ja sākšu ārstēties ar statīniem, tos vajadzēs lietot līdz mūža galam, jo, tiklīdz šis zāles vairs nedzeršu, pēc kāda laika sagaidāms riktīgs atsitiena efekts, holesterīns atkal būs augšā. No statīniem esot arī blakusparādības,» raksta Andris.
Atbildi sniedz Andris Skride, kardiologs P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā un Profesora Skrides Sirds klīnikā, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors.
«Andri, statīni ir izcila medikamentu grupa, kas kopš 20. gadsimta beigām strauji samazina infarkta, insulta un pēkšņas nāves risku visā pasaulē. Tie ir arī būtisks faktors kvalitatīvas dzīvildzes pieaugumam pēdējās desmitgadēs.
Diemžēl jūsu kopējais holesterīns, kā arī zema blīvuma jeb sliktais holesterīns ir paaugstināti, kas veicina sirds un asinsvadu slimību risku. Šādos gadījumos vienmēr sākotnēji jāievēro veselīgs dzīvesveids. Atzīstami, ka bieži apmeklējat sporta zāli – to noteikti turpiniet, taču sirds un asinsvadu veselībai iesaku pievienot arī vieglas līdz mērenas slodzes treniņus. Tiem nav jābūt apgrūtinošiem – tā var būt 30 minūšu gara ātra pastaiga vai lēns skrējiens, ziemā – slēpošana. Vēl viens faktors, kas ietekmē holesterīna rādītājus, ir uzturs – sirdij draudzīgākā ir Vidusjūras diēta, taču noteikti palīdz arī tādas ikdienas darbības kā apzināta izvairīšanās no trekniem produktiem un saldumu aizstāšana ar augļiem un dārzeņiem.
Diemžēl liela ietekme uz sliktā holesterīna rādītāju ir ģenētikai, un tāpēc ar dzīvesveida izmaiņām bieži vien nepietiek. Tādos gadījumos jālieto medikamenti, un pirmā izvēle ir statīni.
Lai izlemtu, vai jums vajadzētu lietot statīnus, būtu jāapmeklē kardiologs. Vizītē pie speciālista tiktu izvērtēts jūsu individuālais risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, ņemot vērā ne tikai holesterīna līmeni, bet arī asinsspiedienu, cukura līmeni un citus faktorus. Jūsu minētās veselības problēmas ģimenes locekļiem ir būtisks faktors, lai lemtu par prevenciju, par potenciālas sirds un asinsvadu slimības novēršanu. Balstoties uz visu iegūto informāciju, vizītes laikā kardiologs lems par nepieciešamību uzsākt konkrētu terapiju.
Kā jau sacīju, statīnus pasaulē izmanto jau ļoti ilgi un šī terapija ir droša. Ja retos gadījumos attīstās kādas blaknes – visbiežāk tās ir muskuļu sāpes –, ir iespējas gan mazināt statīna devu, gan nomainīt konkrēto medikamentu pret citu, kas parasti problēmu atrisina. Bet, ja pacients turpina slikti vai nepietiekami reaģēt uz ārstēšanu ar statīniem, protams, mums ir pieejami jau otrās līnijas medikamenti, kas arī palīdz novērst sirds un asinsvadu slimības.»
