EKADAŠI – ēšanas atslodze

Veselība
Gundega Gauja
Gundega Gauja
21. janvāris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Kas ir šīs divas īpašās dienas mēnesī, kad pēc senām austrumu tradīcijām, kā arī ajūrvēdas ārstu ieteikumiem ieteicams ievērot noteiktu diētu vai atturēties no ēšanas vispār? Tā dēvēto ekadaši jeb atslodzes dienu ievērošana kļūst arvien populārāka mūsdienu rietumnieku pasaulē. Arī Rīgas veģetārajās ēstuvēs nu jau var manīt īpašus ēdienus, kas apzīmēti kā ekadaši ēdieni. Ko tas viss īsti nozīmē?

Kas ir ekadaši? Tā ir sena askēzes prakse ar pievienoto virsvērtību. Tā pauž, ka tas, kurš gavē tieši konkrētās dienās divreiz mēnesī, saņem lielus garīgos ieguvumus, attīra savu apziņu, uzlabo veselību. Galvenais princips – pareiza askēze pareizajā laikā.

Tūkstošgadīga tradīcija

Ekadaši ir ļoti sena tradīcija, kuras saknes meklējamas vēdās. Vēsturiski tā visvairāk saistās ar vēdisko tradīciju Indijā un Nepālā, taču mūsdienās ekadaši praktizē cilvēki daudzviet pasaulē.

Tā dēvētās ekadaši dienas, ir konkrētas dienas divreiz mēnesī, kad citāda ēšana vai vispār neēšana var uzlabot veselību un arī paaugstināt ķermeņa enerģētiskās vibrācijas, tā radot labākus apstākļus cilvēka garīgajiem un izaugsmes centieniem. Protams, šāds neliels, bet regulārs gavēnis noteikti nāk par labu arī svara kontrolei un slaidākam skatam uz dzīvi.

Ekadaši ir cieši saistīts ar mēness kalendāra ciklu, kam vēdiskajā pasaulē ir milzu nozīme.

Saskaņā ar vēdās pausto – ekadaši tiek ievērots divreiz mēnesī: 11. dienā pēc pilna mēness un 11. dienā pēc jauna mēness. Tātad gadā parasti pavisam ir 24 ekadaši dienas.

Ekadaši dienās jāatsakās no noteiktiem produktiem, enerģiju vairāk veltot saviem iekšējiem garīgajiem procesiem. Aizliegta ir gaļa, zivis un olas, jo tiek uzskatīts, ka tie visi jau pēc savas būtības rada smagu karmu par dzīvas radības nogalināšanu. Jāatsakās arī no graudaugiem, pākšaugiem un vēl virknes produktu, jo vēdās pausts, ka ekadaši dienās tajos nonāk visu to cilvēku grēki un sliktā karma, kuri kaut kādā veidā bijuši saistīti ar šiem produktiem – audzējuši, ievākuši ražu, nogādājuši to uz apstrādes vai sagatavošanas vietu, pārdevuši, pirkuši, gatavojuši ēdienu.

Senatnē cilvēki ekadaši sāka ievērot pēc saullēkta un beidza pēc saullēkta nākamajā dienā. Mūsdienās savu artavu ieguldījusi astroloģija, smalki izrēķinot katras šīs dienas sākumu un beigas – internetā var atrast kalendārus, kuros ekadaši sākums un beigas aprēķināti līdz minūtei.

Palielināt apzinātību

Būtībā ekadaši ir regulārs, īss gavēnis-askēze, un tā jēga ir ne tikai ļaut ķermenim attīrīties, uzņemot viegli sagremojamu pārtiku, bet arī atbrīvot enerģiju, ko tādējādi cilvēks var veltīt savai iekšējai pasaulei un attīstībai.

Tātad ekadaši nav vienkārši neēšana vai ēšana mazāk. Šajā dienā ir īpaši labi pievērsties garīgām praksēm, meditācijām, rituāliem un tamlīdzīgām nodarbēm.

«Arī ja cilvēks neiet kādu konkrētu garīgo ceļu, bet vienkārši ir ieinteresēts savas veselības uzlabošanā, ekadaši kā prakse viņam nāks tikai par labu,» skaidro krišnaītu kopienas pārstāve Jamuna Maji, kas pati ievēro ekadaši jau apmēram trīsdesmit gadus.

Krišnaītu kopienā ekadaši dienām tiek pievērsta ļoti liela uzmanība. Rīgas centrā atrodas kopienas veģetārais restorāns Rāma, un arī tur šajās dienās jūtami pieaugot apmeklētāju interese tieši par ekadaši ēdienu piedāvājumu.

«Šajās dienās pie konkrētiem ēdieniem ir arī norādes – piemēram, šis ir ekadaši ēdiens un šie ir ekadaši saldumi. Redzu, ka nāk arvien vairāk cilvēku, turklāt viņi ir ļoti dažādi, bet visus vieno tas, ka šie cilvēki zina par ekadaši un praktizē to,» skaidro Jamuna Maji.  «Runājot par gavēni vispār, tam ir nozīme visās pasaules reliģijās un garīgajās praksēs. Gavējot mēs attīrāmies fiziski, mentāli un garīgi. Vēdas ir kā enciklopēdija, kur aprakstīts viss būtiskais, un tur ir arī norādes par ēšanu, ēdienu un par ekadaši kā ļoti, ļoti svarīgām un labvēlīgām dienām gavēnim.

Cilvēkam nav jālauza galva, ko, kad, kā ēst, jo viss jau ir rakstos pateikts, atliek tikai ievērot.

No turienes tad arī informācija, ko drīkst un ko nedrīkst ēst un kāpēc šis gavēnis ir labs gan ķermenim, gan dvēselei. Ekadaši palīdz savaldīt jutekļus un prātu, attīrīt apziņu.»

Augt garīgi, nevis miesās

No senajiem rakstiem vēdiskajā kultūrā izriet uzskats – lai ietu garīgu ceļu, cilvēkam jāvelta liela uzmanība arī tam, ko, cik un kā ēd. «Vēdās teikts, ka mūsu likteņi ir dažādi. Cilvēkam piedzimstot, ļoti daudz kas ir jau iepriekš noteikts, arī tas, cik cilvēkam būs enerģijas, cik šajā mūžā paredzēts veikt ieelpu, izelpu, arī tas – cik pārtikas jāapēd.

Ja cilvēks ēd par daudz un smagu, viņš ātrāk iztērēs savam mūžam atvēlēto enerģijas daudzumu.

Nepiemērotu, smagu ēdienu ir grūti pārstrādāt, un ķermenim šī papildu enerģija ir jāpaņem no citurienes, no citiem orgāniem. Ja cilvēks regulāri pārēdas, viņš kļūst miegainis, noguris, galva nestrādā – viņš savu enerģiju izmanto nepareizā veidā, un tādos apstākļos nav enerģijas augt garīgi. Nemaz nerunājot par to, ja cilvēks vēl arī smēķē, lieto kādas vielas un izšķiež seksuālo enerģiju.

Diemžēl mūsu sabiedrībā populāra ir ideja, ka būsim laimīgāki, ja ēdīsim vairāk, nopirksim vairāk, ceļosim vairāk – visu vairāk, bet mūsu ķermenis un enerģijas daudzums ir tāds, kāds mums dots. Pa šiem gadiem esmu sapratusi, ka jau cilvēka sejā var redzēt, ko viņš ēd un ko domā, – mēs esam tas, ko ēdam,» uzsver Jamuna Maji.

«Ekadaši var ievērot dažādos līmeņos. Pamatlīmenis ir – neēst graudaugus un pākšaugus. Var iet tālāk un izslēgt arī tos produktus, kur aizliegtais ir klātesošs kā pastarpināta sastāvdaļa,» skaidro Jamuna. Var ēst tikai vienreiz dienā, var vairākas reizes, bet visstingrākais ekadaši ir – neēst nemaz. Katrs izvēlas sev atbilstošāko pēc iespējām.

Galvenie ekadaši likumi

  1. Likums pirms pašiem ekadaši likumiem – nē gaļai, zivīm, olām! Pirms uzskaitīt ekadaši laikā atļauto un aizliegto, svarīgi saprast, ka gaļa, zivis un olas tiek izslēgti automātiski, un tas pat netiek apspriests. Tāpēc tieši gaļēdājiem šis var būt ļoti labs iesākums centieniem samazināt gaļas daudzumu savā ēdienkartē.
  2. Neēst pākšaugus un graudaugus. Divas dienas mēnesī neēd pupas, zirņus, graudus (līdz ar to maizi, makaronus un citus miltu izstrādājumus), sojas produktus, prosu, rīsus, kukurūzu un tās cieti, dālu, no graudaugiem iegūtas eļļas.
  3. Atteikties no konkrētām garšvielām – sieramoliņa sēklām, sinepju sēklām (līdz ar to arī no sinepēm), ķiplokiem.
  4. Jo mazāk ēdīsi, jo labāk, taču – ar prātu. Strādājošam mūsdienu cilvēkam neēst veselu dienu nemaz nav viegli, sevišķi, ja ir kādas veselības problēmas, jālieto medikamenti. Pilnībā atteikties no ēdiena neiesaka arī sievietēm krūtsbarošanas periodā. Tātad attieksmei jābūt saprātīgai – var ēst vienreiz, divreiz dienā, pielāgojot to savam darba ritmam. Piemēram, pa dienu neēd un nedaudz uzēd vakarā, vai arī tās ir divas vai trīs nelielas ēdienreizes.
  5. Ūdens – ja ievēro vieglu ekadaši – dzer, cik vēlies.
  6. Pareizi iziet no ekadaši. Process, kas uzsākts noteiktā laikā, tajā arī jāpabeidz. Kad konkrētā mēness diena noslēgusies vajadzētu ieturēt maltīti, kas satur ekadaši laikā aizliegtos produktus. Ja tobrīd ēst negribas, vismaz simboliski jāapēd daži graudiņi vai maizes gabaliņš, tā noslēdzot ekadaši.
  7. Ar laiku askēzi pakāpeniski var padziļināt – noņemt pa ēdienreizei nost, līdz ekadaši dienā vairs neēst nemaz.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+