Ko nākamais gads tev nesīs? Tava astrologa prognoze pateiks! 
Rīga -9°C 
To, kā jaunas zāles nonāk Kompensējamo zāļu sarakstā (KZS), nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 899 «Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība», savukārt Zāļu valsts aģentūra (ZVA) ir tā iestāde, kura izvērtē šo zāļu terapeitisko un izmaksu efektivitāti.
Taču ZVA nepievieno zāles KZS un arī nelemj par zālēm pieejamo finansējumu. Tas ir atkarīgs no veselības nozarei atvēlētajiem budžeta līdzekļiem. Tas ir politisks lēmums, kas atkarīgs ne tikai no Veselības ministrijas, bet arī no Finanšu ministrijas un visa Ministru kabineta izvēles. Finansējumu nevar piešķirt arī Nacionālais veselības dienests (NVD), taču tā ir iestāde, kura organizē KZS, par zāļu rindām skaidro NVD Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta direktora vietniece Zinta Rugāja.
Kā rodas rindas tām zālēm, kuras ZVA ir novērtējusi kā terapijai nepieciešamas un izmaksu efektīvas?
Ja medikaments ir izvērtēts ZVA, iesniegts NVD, un tā cena atbilst normatīvajiem aktiem, bet nav papildu finansējuma, tad medikaments nonāk gaidīšanas rindā. Savukārt ja medikamenta iekļaušanai nav nepieciešams papildu finansējums un tam ir līdzvērtīga efektivitāte ar kādu jau valsts kompensējamu medikamentu vienai un tai pašai pacientu grupai, tad medikaments tiek iekļauts kompensējamo zāļu sarakstā kā papildu izvēles iespēja bez papildu finansējuma nepieciešamības. Tomēr parasti jaunam medikamentam, jaunām pacientu grupām vai jaunai diagnozei ir nepieciešams papildu finansējums.
Par retajām slimībām: vēl pirms iekļaušanas kompensējamo zāļu sarakstā, ja ir piešķirts papildu finansējums, medikamentam ir jāsaņem NVD izveidotās reto slimību zāļu komisijas atzinums, kas rekomendē iekļaut vai neiekļaut medikamentu pie kompensējamajām zālēm. NVD katru gadu veic aprēķinus par nepieciešamo papildu finansējumu visām vajadzībām un sniedz prioritāro pasākumu sarakstu. Cik daudz un kādām vajadzībām piešķirs papildu finansējumu – tas vairs nav atkarīgs tikai no NVD.
Kā zāles tiek svītrotas no kompensējamo zāļu saraksta ‒ arī tas ir reglamentēts MK noteikumos Nr. 899. Piemēram, ražotājs pats atsauc medikamentu dažādu iemeslu dēļ: pārstāj to ražot, ražotājam vairs nav izdevīgi pārdot to caur kompensācijas sistēmu vai vispār vairs nav izdevīgi realizēt savu medikamentu Latvijas tirgū. Vai arī Eiropas zāļu aģentūrā zāles atkārtoti izvērtētas un atzītas kā neefektīvas, ārstu speciālistu asociācija uzskata, ka zālēm vairs nav jābūt kompensējamo zāļu sarakstā nepietiekamas efektivitātes vai novecojušas terapijas dēļ.
Cik medikamentu patlaban ir rindā retajām slimībām un cik liels finansējums tiem būtu nepieciešams?
2026. gada 1. janvārī gaidīšanas rindā ir 13 izmaksu efektīvi reto slimību medikamenti,
šo medikamentu iekļaušanai nepieciešams vairāk nekā 9,5 miljoni eiro, un ieguvums būtu ap 115 pacientiem.
Savukārt vēl astoņiem iesniegtajiem medikamentiem ražotājs nav nodrošinājis izmaksu efektivitāti. Ja šiem medikamentiem izmaksu efektivitāte tiktu nodrošināta, tad šo astoņu medikamentu iekļaušanai KZS būtu nepieciešams vēl ap 10 miljoniem eiro. NVD prioritāte ir nodrošināt, lai netiktu pārtraukta terapija tiem pacientiem, kas terapiju jau ir uzsākuši, tostarp retajām slimībām. Kopumā pēdējos gados valsts finansējums specifiskās terapijas nodrošināšanai retajām slimībām ir būtiski audzis – no nepilniem 5 miljoniem 2021. gadā līdz vairāk nekā 17 miljoniem 2024. gadā. Diemžēl pieaudzis arī pacientu skaits, un šis līdzekļu pieaugums nav pietiekošs, lai varētu apmierināt pacientu vajadzības un iekļautu jaunus medikamentus reto slimību ārstēšanai. Konkrēti 2024. gadā papildu finansējums jaunu zāļu iekļaušanai retajām slimībām vispār netika piešķirts. Tika nodrošināta sāktās terapijas turpināšana, un saraksts tika papildināts ar diviem jauniem izmaksu efektīviem medikamentiem esošā budžeta ietvaros. 2025. gadā reto slimību ārstēšanai kopā tika piešķirti 16,8 miljoni, no kuriem ārstēšanas turpināšanai un jaunu zāļu iekļaušanai tikai piešķirti kopā 2 miljoni, kas arī nav pietiekami gaidīšanas rindā esošajiem medikamentiem. Tomēr 2025. gadā reto slimību ārstēšanai tika iekļauti trīs jauni medikamenti.
Vai valsts budžeta finansējums KZS ir vienīgais iespējamais?
Valsts apmaksātas zāles reto slimību pacientiem ir iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā, zāles var saņemt no kompensējamo zāļu kopējā finansējuma, kā arī ir individuālā kompensācija, ja attiecīgais gadījums atbilst individuālās kompensācijas nosacījumiem. No 2025. gada jūlija ir izveidots atsevišķs fonds, kas ir ārkārtas gadījumiem jebkuru slimību gadījumā, ne tikai retajām slimībām ‒ ja stacionāra pacientiem ir ātri nepieciešams dzīvību glābjošs medikaments.
Pamatā ir finansējums no valsts budžeta, līdztekus tam NVD arī slēdz tā saucamos managed entry agreements jeb finansiālas līdzdalības līgumus ar zāļu ražotājiem, kas arī ir sava veida papildu finansēšanas mehānisms. Tomēr kompensējamo zāļu valsts finansējumam vajadzētu būt kā pamata finansējumam, jo tikai tas var nodrošināt ilgtermiņa finansējumu pēc iespējas lielākam pacientu skaitam.
Visi pārējie varētu būt papildu mehānismi. Protams, ir jādomā arī par to, kā varētu attīstīt šos finansiālās līdzdalības līgumus, slēgt uz rezultātu balstītus līgumus, kad valsts maksā par rezultātu, par ieguvumu. Ja ir iespējas, meklēt arī citus variantus ‒ tas varētu būt atsevišķs fonds, kas ir noteikts tikai retajām slimībām.
NVD ir paredzējis ievākt informāciju par papildu finansējuma rašanas metodēm, arī attiecībā uz retajām slimībām, un tad veidot diskusiju par to, kādi varētu būt papildu finansējuma avoti. Protams, tas nebūs ātrs “rīt uz pusdienas laiku” sasniedzams rezultāts.
