Par īstiem cilvēkiem, nevis ideāliem 🩷 
Rīga -8°C 
Skaidro Dr. med. Inese Kokare, algoloģe, fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārste, akupunktūras ārste medicīnas centrā Medfix.
Patiesībā nakts sāpes mūs, ārstus, dara ļoti uzmanīgus, bet – vispirms mazliet par sāpēm kā tādām…
Tu jau droši vien zini, ka sāpju mērīšanai izmanto speciālas skalas. Ja sāpes tu pati novērtē ar pieci, man skaidrs, ka tās ir vidēji stipras, bet, ja ar astoņi vai desmit, tātad esi uz izmisuma robežas. Sāpju rašanās iemesli un mehānismi ir gan vienkārši, gan ļoti sarežģīti. Vienkāršākās sāpes, kuras nevienai nav svešas, ir tās, ko rada audu bojājums – trauma, sasitums. Citādākas pēc rakstura ir nervu sāpes, kas ir ļoti mokošas – dedzinošas, šaujošas, elektrizējošas. Tās rodas pašas nervu sistēmas bojājuma dēļ. Nereti sāpes kļūst hroniskas mūsu smadzeņu pārjutības dēļ.
Jebkurā gadījumā, ja ilgstoši dzīvo ar sāpēm, tās atstāj zīmogu smadzenēs un mēs savas sajūtas uztveram daudz asāk, ko dēvē par centrālo sensibilizāciju un kas ir milzīgs izaicinājums gan pacientiem, gan ārstiem. Arī emocijas var pastiprināt sāpes, mainot sāpju uztveri smadzenēs. Turklāt vienam cilvēkam var būt dažādas sāpes, kas ārstēšanu padara vēl sarežģītāku un nereti prasa vairāku speciālistu iesaistīšanos.
Kāpēc naktī sāp vairāk?
Jo naktī sāpju uztvere pastiprinās. Tas saistīts ar miega un nomoda ritmiem. Nakts laikā paaugstinās iekaisuma mediatoru aktivitāte un samazinās virsnieru hormona kortizola izdale, kas ir pretiekaisuma hormons. Turklāt smadzenes naktī ir arī jutīgākas pret ķermeņa signāliem, jo apkārt nav vides kairinājuma. Iekaisuma mediatoru molekulas kairina nervu galus, tie kļūst jutīgāki, un vismazākais mehāniskais vai ķīmiskais kairinājums rada sāpes.
Sāpes naktī var pastiprināt ķermeņa nekustība. Ja audi cieš no skābekļa trūkuma nepietiekamas apasiņošanas dēļ vai – gluži otrādi – iekaisuma rezultātā tajos uzkrājas lieks šķidrums un veidojas tūska, tas kairina nervu galus un rodas sāpes.
Traucēts miegs
Pats trakākais, ka hroniskas nakts sāpes neļauj tev gulēt un var pat veicināt depresiju. Tas ir kā apburtais loks! Tāpēc nebrīnies, ka ārsts tev izraksta antidepresantus mazās devās – tas tāpēc, lai mazinātu nervu sistēmas jutību un uzlabotu miegu.
Pētījumi liecina, ka gandrīz pusei cilvēku, kas cieš no hroniskām sāpēm, ir arī miega traucējumi.
Taču, lietojot stipras miega zāles, tu vari sev palīdzēt tikai īsu brīdi, jo šie medikamenti mēdz radīt atkarību. Ja naktī mokies ar sāpēm, vajadzētu noskaidrot sāpju iemeslu, nevis sākt lietot miega zāles. Protams, arī stress var pasliktināt situāciju, jo tas pārprogrammē nervu sistēmas reakcijas. Tā patiešām ir liela problēma, jo miegs nepieciešams visam organismam – lai notiktu audu atjaunošanās, pilnvērtīgi strādātu nervu sistēma, imūnā un hormonālā sistēma, sirds un asinsvadi. Ja miegs nav pilnvērtīgs, var rasties nervu sistēmas, hormonālās sistēmas un imūnsistēmas darbības traucējumi. Sekas mums katrai izpaudīsies citādāk – vājajā vietā.
Kas visbiežāk sāp?
Kad pacienti man sūdzas par sāpēm naktī, viņus uzklausot un apskatot, nākas konstatēt, ka visbiežāk tās ir iekaisuma sāpes, ko radījuši bojājumi muskuloskeletālajā sistēmā. Iedomājies tagad piecdesmitgadīgu sievieti, kurai naktī, guļot uz sāna, sāk sāpēt gūžas apvidus, sāpes izstaro uz augšstilba sānu virsmu un saasinās, mainot ķermeņa pozu… Izmeklējot viņu, ultrasonogrāfijā atklājas, ka ir iekaisusi gļotsomiņa, kas atvieglo berzi starp muskuļu cīpslām un kaulu. Lietojot pretsāpju medikamentus, sāpes visdrīzāk 3–7 dienu laikā pazudīs… Bet diemžēl, mazinot muskuloskeletālās sāpes, mēs bieži vien nenovēršam to iemeslu – nepareizu stāju, rumpja, vēdera vai iegurņa joslas muskulatūras disbalansu vai citu cēloni. Sāpes var radīt gan ilgstoša muskuļu pārslodze un spazmas, gan cīpslu, fasciju un saišu traumatizācija un bojājums, gan locītavu nestabilitāte un iekaisums.
Locītavu iekaisums jeb artrīts bieži rada nakts sāpes. Reimatoīdā artrīta gadījumā imūnsistēma kļūdaini aktivizējas un uzbrūk paša cilvēka locītavu audiem, un tad ir nakts sāpes, ilgs rīta stīvums, bet sāpes un stīvums mazinās kustoties. Savukārt parastais osteoartrīts veidojas, ja locītava tiek ilgstoši un pārmērīgi noslogota, uzkrājas mikrotraumas vai ir izveidojies nepareizs uz locītavu iedarbojošos spēku sadalījums. Pie osteoartrīta sāpes attīstās pakāpeniski, parasti ir stiprākas dienas laikā un pēc slodzes. Ja sāp naktī, tas nozīmē, ka slimība jau ir progresējusi. Nakts sāpes ir brīdinājuma signāls, ka organisma kompensācijas spējas izsīkušas. Abos gadījumos nakts sāpes izraisa iekaisums, taču ārstēšana ir atšķirīga.
Bieži locītavas bojājums rodas tās nestabilitātes dēļ, kad cietusi locītavu stabilizējošo muskuļu un saišu inervācija. Tas notiek, ja, izejot no mugurkaula kanāla vai citur audos, tiek mehāniski kairināts vai saspiests nervs, kas inervē muskuļus un saites ap locītavu. Sākumā muskuļi reflektori saspringst, bet ar laiku kļūst vājāki un ātrāk nogurst. Vājo muskuļu vietā darbu uzņemas citi muskuļi – sinerģisti –, kuri tiek pārslogoti un sāk sāpēt. Savukārt locītava, kuru stabilizē vāji muskuļi, kļūst nestabila. Tad tu vari ilgi un nesekmīgi ārstēt savu sāpošo locītavu, bet cēlonis ir pavisam citur. Ne vienmēr ir pareizi ārstēt tikai to ķermeņa daļu, kas sāp, jo ir uzņēmusies lielu slodzi.
Pusmūžā mēdz parādīties sāpes un kustību ierobežojums pleca locītavā. Piemēram, ja ilgstoši sēž pie datora, saliecoties uz priekšu, ar laiku veidojas starpskriemeļu disku protrūzijas un tiek kairināti muguras smadzeņu nervi kakla daļā. Vājinās muguras augšdaļas muskuļi, kas notur pareizu stāju, saīsinās krūšu muskuļi. Pleci salīkst uz priekšu. Muskuļu disbalansa rezultātā pleca locītava kļūst nestabila. Rezultātā locītava cenšas stabilizēties, audzējot kalcinātus un osteofītus, ko tautā dēvē par radziņiem. Attīstās iekaisums. Te medikamenti un fizikālā terapija vien kalcinātu šķelšanai ilgtermiņā daudz nepalīdzēs, un plecs naktīs turpinās sāpēt. Tad jācenšas uzlabot stāju un jākontrolē ķermeņa stāvoklis, strādājot ar datoru un mobilo telefonu.
Ļoti mokošas muguras lejasdaļas sāpes, kas liek naktī mosties, var būt pie nerva kompresijas – starpskriemeļu disku trūces. To rašanās cēlonis ir mugurkaula noslogojuma problēmas: smagumu celšana, palielināts svars, ilgstoša sēdēšana, saliekšanās ar rotācijas kustību, stājas traucējumi – tas viss var izraisīt diska bojājumu un nerva saspiedumu. Bet, no otras puses, to visu var apzināti novērst jau iepriekš, nenonākot līdz nakts sāpēm.
Kas vēl var naktīs tevi hroniski mocīt?
- Krampji kājās. Naktīs stāze un elektrolītu līdzsvara izmaiņas tos bieži izraisa. Daudzas atceras par magnija lietošanu, taču aizmirst, ka krampji var rasties arī tad, ja uzņemts par maz šķidruma, radies šķidruma un elektrolītu deficīts.
- Nemierīgo kāju sindroms. Izpaužas ar nepārvaramu vēlmi kustināt kājas, tirpšanu un nepatīkamām sajūtām kājās. Ārstē ar medikamentiem, kas nomierina un ārstē nervu šūnas. Taču šīm zālēm sākumā var būt blaknes – miegainība un dulla galva. Parasti organisms pie tām pakāpeniski pierod.
- Perifēro artēriju slimība. Tiesa, ar to pārsvarā sirgst kungi, kam ir ilgstoša smēķēšanas pieredze. Tā kā pa sašaurinātajām artērijām nepieplūst asinis, rodas dedzinošas sāpes kājās. Pašsajūta uzlabojas, nolaižot kājas pār gultas malu un izkustinot. Vajag atmest smēķēšanu un doties pie ārsta!
- Diabētiskā neiropātija. Tā arī naktīs liek par sevi manīt. Rodas nervu bojājuma dēļ pie cukura līmeņa svārstībām. Tad endokrinologa uzraudzībā jāārstē pamatslimība. Normalizējot cukura līmeņa svārstības organismā, sāpes parasti kļūst vieglāk kontrolējamas.
Plāns, kā rīkoties
- Ja parādās nakts sāpes, meklē tām cēloni un konsultējies ar ārstu.
- Ja sāpes ir ilgstošas, mokošas un jau esi bijusi pie ģimenes ārsta un dažādiem speciālistiem, būtu ieteicama vizīte pie algologa, kas ne tikai izvērtēs iepriekš nozīmēto medikamentu efektu, bet arī ieteiks citas iespējas, piemēram, nervu blokādes. Bieži vien nepieciešama psihologa, psihoterapeita, psihiatra, fizioterapeita, ergoterapeita vai cita speciālista palīdzība. Svarīgi, lai ārsts, kurš sastāda tavu ārstēšanas plānu, pēc kāda laika tevi apskatītu atkārtoti un novērtētu sasniegto.
- Ja tev radušās nakts sāpes, gulēšanas poza jāpielāgo sāpēm. Dažkārt noder ortoze, lai nepieļautu locītavu kontraktūru un nenospiestu nervus. Centies atrast sev piemērotu matraci un spilvenu.
- Noteikti vērsies pie fizioterapeita, kurš palīdzēs tikt skaidrībā par muskuloskeletālo sāpju iemeslu un ieteiks atbilstošus vingrinājumus. Tas ir ļoti svarīgi. Jo, ja izmanto internetā atrastus vingrinājumus, nereti gadās, ka tie vēl vairāk noslogo jau tā pārslogotos muskuļus, kuri kompensē citu muskuļu vājumu. Un atceries, ka arī fizioterapeiti specializējas! Tāpēc būtiski, lai dakteris tevi nosūtītu pie pareizā speciālista. Turklāt ar akūtām sāpēm nevajag steigties uzreiz uzsākt vingrinājumus – drīzāk, lai speciālists tev iemāca pozas sāpju mazināšanai.
- Lietojot bezrecepšu pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļus, centies atrast mazāko efektīvo devu, kas mazina sāpes. Ja zāles nepalīdz, tās nav piemērotas vai deva ir par mazu. Sāpes vajag ārstēt agresīvi, bet īslaicīgi. Ja tās nepāriet 3–5 dienu laikā, dodies pie ģimenes ārsta, kurš var izrakstīt recepšu medikamentus.
- Nakts sāpju gadījumā būs par vēlu lietot ziedes. Jāņem arī vērā, ka medikamenta koncentrācija bojājuma vietā var būt par mazu, ja tu neuzņemsi pietiekami daudz šķidruma vai iekaisuma vietā būs slikta asinsrite.
- Fizikālā terapija var būt tavs lieliskais palīgs – it īpaši, ja tu nepanes medikamentus. Ļoti laba metode ir magnētterapija, kas mazina tūsku un iekaisumu. Pieejama poliklīnikās un slimnīcās fizikālās terapijas kabinetos. Palīdz arī elektroterapija, kuras populārākais un mājās veicams veids ir transkutānā elektroneirostimulācija (TENS). Tā kā nervu impulsu pārvade notiek elektrisku signālu veidā, tā ir fizioloģiska metode, ko ķermenis labi saprot. Nopērkot mazu aparātiņu, to var veikt arī mājās. Taču atceries: fizikālā terapija ir efektīva kursa veidā, kad veic 5, 10 un pat 20 procedūras.
- Akupunktūrai ir pierādīta efektivitāte hronisku sāpju ārstēšanā, jo tā iedarbojas praktiski uz visiem sāpju mehānismiem – mazina lokālu iekaisuma mediatoru izdalīšanos, aptur sāpju signālus muguras smadzenēs, neļaujot tiem sasniegt galvas smadzenes, veicina endogēno opioīdu izdalīšanos, kas ir dabiski sāpju bloķētāji, samazinot simpātiskās nervu sistēmas kairinājumu, mazina trauksmi un uzlabo miegu. Funkcionālā magnētiskā rezonanse pierāda, ka akupunktūras ietekmē mazinās to galvas smadzeņu daļu aktivitāte, kam ir sava loma sāpju sajūtas pārvadē, un sāpju uztvere kļūst vājāka. Latvijā akupunktūru, līdzīgi kā citviet Eiropā, veic akupunktūras ārsti kā papildterapiju sāpju ārstēšanā.
- Masāža ir labs papildinājums sāpju terapijā. Prasmīgs masieris var mazināt muskuļu sasprindzinājumu, fasciju salipumus, kas ierobežo kustības un arī mēdz būt sāpju iemesls. Vislabāk masāžu kombinēt ar fizioterapiju, piemeklējot atbilstošus ārstnieciskos vingrojumus. Paralēli tiem būtu nepieciešama kāda pamataktivitāte, ar ko tu nodarbojies biežāk, piemēram, peldēšana, nūjošana vai cits kustību veids, kas palīdz uzturēt labsajūtu.
