Rīga 0°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vispār rozi var viegli atpazīt, jo tai piemīt četras iekaisumam raksturīgās pazīmes: norobežots ādas apsārtums, pietūkums, karstums un sāpes pietūkušajā vietā. Parasti akūta pirmreizēja roze uzplaukst pēkšņi un vētraini – ar augstu temperatūru ap 40 grādiem, drebuļiem, galvassāpēm un spilgti sarkanu, atšķirīga lieluma plankumu uz ādas, kas reizēm pa ķermeni pārvietojas. To dēvē par migrējošo rozi.
Temperatūra parasti paaugstinās vienlaikus ar plankuma parādīšanos dažu stundu laikā. Ja slikti panes augstu temperatūru, var būt nespēks, bet, slimībai atkārtojoties, simptomi mēdz būt mazāk izteikti.
Pirmā pazīme kādreiz ir arī sāpīgi un palielināti cirkšņu limfmezgli. Tie kalpo kā robežsargi, tāpēc, ja organismā sākusies infekcija un toksiskās vielas pa limfvadiem izplatās ķermenī, limfmezgli cenšas to sargāt, savācot kaitīgo sevī. Tad limfmezgli iekaist un kļūst sāpīgi.
Patīk slimas kājas
Rozi izraisa A grupas bēta hemolītiskais streptokoks, kas mums visiem dzīvo uz ādas. Infekcija uzliesmo, ja ir bojāta āda un novājināta imunitāte – organisms nespēj iznīcināt tajā iekļuvušos mikrobus. Atšķirībā no gaisa pilienu infekcijām roze nav lipīga.
Rozei patīk slimas kājas – streptokoks iekļūst ādas dziļākajos slāņos.
Ieejas vārtus tam paver operētas vēnas, iekaisumi un bojājumi venozajā un limfātiskajā sistēmā, kāju traumas un locītavu deformācija.
Rozes uzliesmojumu var veicināt jebkurš ādas bojājums – skrambas, brūces, tulznas, čūlas, nobrāzumi, plīsumi. Kāds būs scenārijs – cilvēks saslims vai ne –, tas atkarīgs no organisma pretestības spējām.
Varbūt uz slimnīcu?
Ja tev radušās aizdomas par rozi un slimība izpaužas ļoti vētraini, dzīvībai bīstami, sauc ātro palīdzību. Pie mums, Ķirurģiskās infekcijas klīnikā, ik gadu ārstējas vairāk nekā simts smagu rozes slimnieku, taču ar to var labi tikt galā arī reģionālo slimnīcu ķirurģijas nodaļās.
Tā kā streptokoks asinīs izdala toksīnus, smagos gadījumos attīstās sepse jeb asins saindēšanās. Smagas rozes vai tās komplikāciju gadījumā slimnīcā veic dezintoksikāciju, vairākas reizes dienā injicē antibiotikas vai operē, ja nepieciešams iztīrīt strutas, izgriezt atmirušos audus vai pārstādīt ādu.
Visbiežāk roze veidojas uz kājām. Uz rokām tā parasti rodas sievietēm pēc krūts audzēja operācijas, ja izņemti limfmezgli. Arī šajā gadījumā ārstēšana ir līdzīga, taču, ja piemeklējusi sejas roze, jāvēršas pie sejas un žokļa ķirurga.
Kas būs pēc tam?
Smagu rozi slimnīcā var izārstēt aptuveni desmit dienu laikā, taču sekas, visticamāk, būs jūtamas daudz ilgāk un varbūt pat saglabāsies neatgriezeniski, piemēram, trofiskā čūla vai tā sauktās ziloņkājas jeb elefantiāze, jo bojātos limfvadus nav iespējams atjaunot. Diemžēl 2–4 procenti pacientu, visbiežāk gados padzīvojuši, ar novājinātu organismu, no rozes mirst.
Tā kā roze bojā limfvadus, arī pēc tās izārstēšanas var saglabāties tūska. Atlikušajiem veselajiem limfvadiem būs jākompensē limfas attece no kājas. Jo ātrāk slimību sāksi ārstēt, jo lielāka iespēja, ka bojājums būs mazāks.
Ja slimnieks nokļūst stacionārā ar smagu rozi, pirmajā dienā nekad nevar zināt, cik bojājums būs dziļš.
Pacienti mums kādreiz pārmet, ka pāris nedēļas pēc operācijas izveidojas sastrutojums, jo domā, ka ir nepareizi ārstēti… Sastrutojums jau nav roze, bet – komplikācija, kas izveidojas bojāto atmirušo audu vietā, un tas notiek pakāpeniski. Līdzīgi kā applaucējoties ar karstu ūdeni, tikai pēc nedēļas var novērtēt bojājuma pakāpi un to, cik daudz audu atmiruši. Un vēl – pēc pārslimotas rozes daļa limfātisko audu atdalās un izveidojas audu defekts, ko sauc par trofisko čūlu.
Pēc literatūras datiem, roze uzliesmo atkārtoti gandrīz katram trešajam.
Mana personīgā ārsta pieredze liek tik lielu skaitli apšaubīt, taču varu apliecināt, ka cilvēki diezgan bieži saslimst atkārtoti.
Tas skaidrojams ar novājinātu organismu, neārstētām hroniskām slimībām, bojātu ādu un alerģisku komponentu, kad organisms kļūst pastiprināti jutīgs pret streptokoku.
Ja roze atkārtojas bieži, pat vairākas reizes gadā, jāapsver penicilīna lietošana profilaktiskā devā no pusgada līdz pat gadam. Pētījumi liecina, ka organisms pa šo laiku spēj saņemties, sakārtot imunitāti un labāk iznīcināt organismā iekļuvušos mikrobus.
Ja vaicāsi, ko darīt, lai roze nepiemestos, varu vienīgi ieteikt saudzēt kājas, valkāt ērtus apavus, pavasaros un rudeņos rūpēties, lai pēdas nebūtu slapjas, ārstēt savas hroniskās slimības un plaisas uz ādas, vairīties no jebkādiem ievainojumiem un traumām.
Plāniņš, kā rīkoties
- Dodies pie ģimenes ārsta un sāc ārstēt rozi pēc iespējas drīzāk, lai neattīstītos smags iekaisums. Pret to labi palīdz visparastākās kara laika zāles – penicilīns. Tā kā ilgu laiku to tikpat kā nelietoja, streptokokiem pret šo medikamentu nav izveidojusies rezistence.
- Papildus lieto pretsāpju un pretiekaisuma līdzekli, piemēram, diklofenaku, ibuprofēnu vai citu. Ja bojātas nieres, drošāk izmantot paracetamolu (tas gan vairāk kaitē aknām…) vai abas zāles kombinēt. Ģimenes ārsts zāļu kombināciju precizēs.
- Tā kā rozes infekcijai ir arī alerģiskais komponents, reizēm vajag izmantot arī pretalerģijas līdzekļus jeb tā sauktos H1 receptoru blokatorus, piemēram, dimedrolu, suprastīnu vai citus. Arī par to aprunājies ar ģimenes ārstu.
- Daudz dzer, lai streptokoku izdalītās indes skalotos laukā no organisma. Smagas slimības gadījumā slimnīcā veiks dezintoksikāciju – liks sistēmu un dos urīndzenošas zāles.
- Turi kājas sausumā! Dušā drīksti iet, tikai kājas pēc tam kārtīgi noslauki. Mikrobiem nepatīk tīrība. Ja uz kājas ir čūla, droši vari ar remdenu ūdeni un ziepēm to nomazgāt un pēc tam pārsiet, lietojot ārsta ieteiktas zāles. Taču par mazgāšanos vannā gan aizmirsti vismaz uz mēnesi!
- Ēd vitamīniem bagātu ēdienu, lai stiprinātu organisma pretestības spējas! Pacienti man mēdz jautāt, vai padzert kādus vitamīnus. Nē, nevajag! Labāk izvēlies tomātus, gurķus, lociņus, citus dārzeņus…
- Slimības 5.–7. dienā kāju vajag sākt saitēt ar elastīgo saiti no pirkstgaliem līdz pat celim, neatstājot nekur pliku ādu. Tas nepieciešams, lai saudzētu no rozes iekaisuma cietušo limfātisko sistēmu. Vislabāk to darīt no rīta gultā pirms celšanās, kamēr kāja nav pietūkusi, paceļot uz augšu, lai attek asinis. Ja nav čūlu un brūču, kuras vajag pārsiet, var lietot arī ārsta izrakstītas kompresijas zeķes. Vienīgi tas sanāks dārgāk, jo slimības sākumā tūska būs lielāka, taču, tai mazinoties, nāksies pirkt jaunas zeķes. Zeķes vai elastīgo saiti vajag valkāt vismaz pusgadu. Kāpēc tas ir svarīgi? Lai cik tas dīvaini nebūtu, kājās venozās asinis un limfa tek no apakšas uz augšu. Ikru pumpis – muskulis – staigājot saraujas un dzen asinis un limfu uz augšu. Valkājot elastīgo saiti vai zeķes, dosi tam papildu spēku un neļausi sakrāties zemādā audu šķidrumam, lai tas vēl vairāk nebojā audus.
- No kovbojiem amerikāņu filmās mācies atpūtināt kājas – cel tās uz galda vai ķeblīša, lai būtu augstāk par sirds līmeni un no tām attecētu asinis.
- Pēc rozes pārslimošanas plaisiņas uz pēdām pēc mazgāšanās piepūderē ar streptocīda pulveri, lai mazinātu jaunu inficēšanās iespēju. Pulveris ir diezgan rupjš, tāpēc, lai nenobirtu zemē, iesaku samalt kafijas dzirnaviņās līdz pūdercukura konsistencei, ietīt marlītē un tad piepūderēt kāju.
Rozes ir dažādas
- Erimatozā jeb plankumveida roze, kad ir tikai spilgts apsārtums.
- Hemorāģiskā, kad plīst asinsvadi un asinis izplūst ādā.
- Bullozā, kad veidojas pūšļi jeb bullas, kas pārplīst.
- Nekrotiskā, kad notiek audu atmiršana.
