Rīga +1°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vakaros vai agrās rīta stundās, izlaižot riņķi pa jebkuru mikrorajonu, var pārliecināties, ka tauta šobrīd ir sportiskāka nekā jebkad iepriekš. Daļa sevi uztur formā skrienot, cits dūšīgi minas ar velosipēdu, bet vēl kāds nodevies, piemēram, futbolam. Pozitīvo tendenci ir veicinājusi aktīva dzīvesveida popularizēšanās visā pasaulē. «Visapkārt ir veselīga dzīvesveida un ekoloģiskas domāšanas propaganda – ja neskriesi, tad nomirsi ātrāk, un tamlīdzīgi,» saka traumatologs ortopēds Andrejs Peredistijs. Sportot ir ne tikai stilīgi, bet, protams, arī veselīgi, taču tikai līdz zināmai robežai. Arvien vairāk vīrieši to nejūt un labākajā gadījumā pēc pārforsēšanas ārsta kabinetā attopas laikus.
Citi ar smeldzošām sāpēm nostaigā pusgadu un locītavu problēmas ielaiž tiktāl, ka no skriešanas ir jāatsakās uz mūžu.
Aiz pārslodzes pārlūzt kauls
Amatieru sportisti ar dažādām pārslodzes traumām ir mediķu ikdiena, stāsta traumatologs ortopēds Jānis Viļums. Visbiežāk ārstu kabinetā nonāk vīrieši, kas aizrāvušies ar skriešanu. «Tagad tas ir ļoti populāri. Katrā pieņemšanā pie manis atnāk kādi trīs skrējēji ar dažādām vainām. Parasti tās ir pārslodzes problēmas kājās. Cilvēkam no skriešanas ir sācis sāpēt apakšstilbs, bet viņš tam nepievērš uzmanību. Iedzer kādu pretsāpju tableti un turpina, jo pēc dažiem mēnešiem grib noskriet, piemēram, pusmaratonu.»
Citi lasa
Smagākos gadījumos sporta entuziasti pārforsē tiktāl, ka iedzīvojas pārslodzes lūzumā, jo kauls nav spējis izturēt tam uzlikto slodzi. Sākumā uz pārslodzi reaģē kaula plēve un kaula struktūra. Ja to neņem galvā, ar laiku kauls var arī ielūzt. Šādiem gadījumiem dakteris Viļums kabinetā glabā arī kruķu pāri, lai iestaigāto vainu pacients varētu sākt ārstēt nekavējoties. Ģipsi pie šāda veida lūzumiem lielākoties neliek, taču kruķi ir obligāti, lai salauztajai kājai tiktu dota atslodze.
Bieži locītavas sabeidz arī, spēlējot volejbolu un tenisu. Regulāri šūpojot rokās raketi, var iedzīvoties šī sporta veida klasiskajā vainā – tenisa elkonī. «Apakšdelmā atrodas muskuļi, kas kustina plaukstu un pirkstus. Spēlējot tenisu, bieži notiek plaukstas atliekšanas kustība, un pārslodzes rezultātā veidojas cīpslu iekaisums,» skaidro traumatologs ortopēds Viļums. Nepatīkamo tenisa elkoni var iegūt arī no šķietami mazkustīgas nodarbes – datora peles klikšķināšanas. Savukārt volejbolisti mēdz ciest no ceļu sāpēm, kas spēles laikā rodas no ilgstošas atrašanās pietupienā un biežas piezemēšanās uz ceļiem.
Jātievē saudzīgi
Traumatologa ortopēda Peredistija kabinetā ar pārslodzes traumām visbiežāk nonāk vīrieši ap 35–40 gadiem. «Nav noslēpums, ka daudziem vīriešiem šajā vecumā ir lūzuma moments, kad viņi maina savus dzīves uzskatus. Cilvēkam, iespējams, ir liekais svars, tādēļ viņš ir nolēmis sākt veselīgu dzīvi, atmest smēķēšanu, alkohola lietošanu, un vairs neapmeklēt tik bieži naktsklubus,» vidējo pacientu raksturo ārsts.
Neskatoties uz atnākušo apgaismību, pusmūža vīrieši bieži vien negrib pieņemt, ka viņu ķermenis vairs nespēj izdarīt to pašu, ko 18 gados.
Turklāt skriešana apvienojumā ar ilgi nedarbinātiem muskuļiem un lieko svaru var būt īpaši traumatiska. «Cilvēki parasti sāk skriet, jo tas ir vienkāršākais un lētākais veids, kā samazināt svaru un iegūt fizisku rūdījumu. Bet, ja tev ir liekais svars, tad locītavām slodze ir krietni lielāka nekā tāda paša auguma cilvēkiem bez liekajiem kilogramiem,» skaidro Peredistijs. Sākumā būtu prātīgāk svaru samazināt, braucot ar velosipēdu, apmeklējot trenažieru zāli vai peldot.
Ārstē ar plazmu
Ja domāt par profilaksi jau kļuvis par vēlu – sportots ir nepareizi un locītavas labu laiku smeldz kā negudras –, noteikti nevajadzētu turpināt pētīt savu sāpju slieksni un vēl ilgāk novilcināt došanos pie ārsta. Jo laicīgāk to izdarīs, jo lielāka iespējamība, ka pārmocītās locītavas pēc ārstēšanās atkal darbosies kā iepriekš. Pirmais ārsta ieteikums pacientiem ar šādām problēmām noteikti būs slodzes samazināšana. Perioda ilgums, kurā jāatsakās no ierastās fiziskās aktivitātes, katram būs individuāls. «Ekstrēmākos gadījumos, kad, piemēram, cilvēks pie ārsta atnāk ar pusgadu vecu Ahilleja cīpslas bojājumu, no sporta varbūt jāatsakās vispār,» norāda Peredistijs.
Iekaisuma un sāpes locītavu pārslodzes gadījumā var mazināt ar dažādām fizikālajām procedūrām, piemēram, ārstējot ar ultraskaņu. Tāpat atlabšanu veicina dažādas injekcijas. Pēdējos gados pasaulē populāras ir kļuvušas plazmas injekcijas. Tiesa, tā nav no lētākajām ārstēšanas metodēm – vienas injekcijas cena ir aptuveni 200 eiro, un rezultātu sasniegšanai procedūra jāatkārto līdz divām reizēm. «No cilvēka tiek paņemtas viņa asinis un speciāli apstrādātas, lai iegūtu plazmu, kas ir bagātināta ar trombocītiem un augšanas faktoriem. Plazmu injicē cīpslās, un tas palīdz atlabt,» skaidro dakteris Viļums. Paralēli vajadzētu apmeklēt arī ārstniecisko vingrošanu, lai nostiprinātu un izstaipītu satraumētos muskuļus. Jāņem vērā, ka pilnīgs mazkustīgums ir otra galējība, kas var veicināt muskuļu atrofiju.
Uzmanīgi ar sāpēm
Ideālā gadījumā cilvēkam, kurš pievērsies aktīvam dzīvesveidam, līdz traumatologa ortopēda kabinetam gan nevajadzētu nonākt. Ieteikums, lai ietaupītu savu veselību un līdzekļus, ir gaužām vienkāršs. Turklāt daudziem to izdodas ievērot. «Daba mums ir devusi ļoti universālu veidu, kā saprast, ka slodze ir par lielu, – tās ir sāpes. Ja parādās sāpes, tad kaut kas acīmredzot nav kārtībā,» saka dakteris Peredistijs. Jebkuras mazākās sāpes, protams, uzreiz neliecina par pārslodzes lūzuma tuvošanos. Taču ķermenis noteikti pateiks priekšā, kad nepatīkamās sajūtas signalizē sarkano gaismu. «Ja sāpes sākas tikai tad, ja noskrien, piemēram, 20 kilometrus, tas ir pilnīgi normāli. Galvenais, lai tuvākajās dienās šīs sāpes pāriet,» norāda dakteris Viļums.
Ja līdz šim daudz nesportojis cilvēks ir apņēmies, piemēram, noskriet pusmaratonu, pirms tam būtu vēlams aiziet pie fizioterapeita. Vīrieši uz šādu ieteikumu parasti gan skatās greizi. Sak’ – neesmu jau pilnīgs nīkulis. Taču vingrot ir ieteicams pat tiem, kuri jūtas pietiekami sprauni. «Pret fizioterapiju parasti izturas pavirši, domājot, kas tad no tādas pavingrošanas var būt? Bet fizioterapeits visu pareizi saliek pa plauktiņiem, lai varētu panākt labus rezultātus, nepārslogojot sevi,» skaidro traumatologs ortopēds Peredistijs.
Uzstādot savus sportiskos mērķus, ir jāpieklusina ego un jāievēro mērenība.
«Bieži vien cilvēki mēģina sasniegt rezultātu, lai arī sajūt sāpes. Kad tas ir izdarīts, nāk atkal nākamais mērķis,» Peredistijs stāsta par vāveres riteni, kurā sportojošie vīrieši mēdz iekrist. Lai to apietu, prātā der paturēt vienkāršu formulu – sportošanas slodzi, piemēram, skriešanas ilgumu, nedēļā nevajadzētu palielināt vairāk par desmit procentiem.
Raksts publicēts žurnālā Klubs 2015. gada 10. numurā.
