Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +4°C 
Vairogdziedzera mezglu augšanu nosaka mijiedarbība starp hormonāliem, molekulāriem, iekaisuma un vides faktoriem.
- Pastāvīga TSH (vairogdziedzeri stimulējošā hormona) stimulācija. Paaugstināts TSH līmenis ilgtermiņā veicina vairogdziedzera šūnu vairošanos, un mezgls palielinās. Šī stimulācija var būt saistīta ar vieglu hipotireozi (samazinātu vairogdziedzera funkciju), piemēram, Hašimoto tireoidītu, vai ar joda deficītu, kas samazina vairogdziedzera brīvo hormonu T3 un T4 – trijodtironīna un tiroksīna – ražošanu un kompensatori paaugstina TSH.
- Joda deficīts. Vēlreiz – jods ir būtisks mikroelements, lai organisms ražotu vairogdziedzera hormonus T3 un T4.
Ja jodu ilgstoši neuzņem pietiekamā daudzumā, tas izraisa pastāvīgu TSH stimulāciju,
un tā savukārt veicina strumas (palielināta vairogdziedzera) un karsto mezglu attīstību kā kompensatoru mehānismu, cenšoties uzturēt pietiekamu vairogdziedzera hormonu sintēzi.
- Hormonālas izmaiņas: grūtniecība un menopauze. Estrogēnu un citu hormonu ietekmē grūtniecības laikā vairogdziedzerī palielinās asins plūsma, turklāt grūtniecības hormonam hCG (cilvēka horiongonadotropīns) piemīt TSH līdzīga aktivitāte, kas var stimulēt vairogdziedzeri. Tas viss mēdz veicināt esošo mezglu augšanu vai jaunu veidošanos grūtniecības vai pēcdzemdību periodā – it īpaši sievietēm ar noslieci uz autoimūnām vairogdziedzera slimībām.
Savukārt menopauze ir saistīta ar estrogēnu līmeņa samazināšanos, kas var netieši ietekmēt vairogdziedzera darbību,
izmainoties vielmaiņai, ķermeņa masas indeksam un hormonu līdzsvaram. Lai gan tieša saikne starp menopauzi un mezglu veidošanos nav pierādīta, hormonālās svārstības to var ietekmēt.
- Autoimūni procesi, piemēram, hronisks tireoidīts jeb Hašimoto slimība. Tātad imūnsistēma kļūdaini novērtē vairogdziedzera audus kā svešus, un rezultātā veidojas autoantivielas, kas ierosina hronisku iekaisumu. Šis iekaisuma process, kas raksturīgs hroniskam autoimūnam tireoidītam, pakāpeniski bojā vairogdziedzera šūnas un var izraisīt hipotireozi un veicināt mezglu veidošanos.
- Starojums un kancerogēni. Pierādīts, ka jonizējošā starojuma iedarbība bērnībā, īpaši ārstnieciska apstarošana kakla rajonā, ārstējot limfomu vai citus audzējus, palielina vairogdziedzera mezglu veidošanās un ļaundabīgas transformācijas risku. Tāpat kancerogēnas vielas, kuras tiek uzņemtas, piemēram, smēķējot, var veicināt oksidatīvā stresa pastiprināšanos, DNS bojājumus un jaunu šūnu veidošanos.
Svarīgi! Mezglu palielināšanās var būt ļaundabīgas pārveidošanās pazīme, tāpēc būtiski tos regulāri novērot.
