Ko nākamis gads tev nesīs? Tava astrologa prognoze pateiks! 
Rīga -7°C 
Kā gatavo
Klasiski franču un holandiešu balotīne gatavota no vistas vai pīles, retāk – zoss, baloža, paipalas, gaļas. Putns tiek atkaulots, piepildīts ar pildījumu, aizvērts, nostiprināts un pagatavots. Mūsdienās balotīnei tiek izmantoti arī citu mājlopu gaļa vai zivis – speciālisti gan strīdas par to, vai šādi jaunpienācēji vispār tiesīgi saukties par balotīni.
19. gadsimtā, kad pavārgrāmatās balotīnes parādījās pirmoreiz, tas bija filigrāns meistardarbs. Tās tika pagatavotas tikai no putna kājām: kājas tika uzmanīgi atkaulotas, tām tika novilkta āda. Putna gaļa tika samalta, papildināta ar garšaugiem, dārzeņiem, augļiem, pastēti, akniņām, bekonu vai tamlīdzīgi un visbeidzot sapildīta noņemtajā ādā. Formu atguvušais kājas gabaliņš tika eleganti papildināts ar izņemto kājas kauliņu, apčurkstināts, iegūstot kraukšķīgu ādu, un visbeidzot saudzīgi izkarsēts.
Mūsdienās balotīnes receptes krietni atšķiras gan gatavošanas tehnikas, gan izmantoto produktu ziņā. Visbiežāk tiek pildīts vesels, atkaulots putns vai tā kājas, taču gaļa tiek atstāta vietā – vismaz daļēji. Tāpat pildīti tiek truši un citi savvaļas dzīvnieki, kā arī mājlopu daļas.
Arī pildījuma izvēlē iespējas ir plašas – visbiežāk tā ir samalta gaļa (nereti pildījumam tiek ņemta cita putna vai lopiņa gaļa), bieži vien taukuma bagāta – kā bekons vai pastēte.
Sapildītais un sasaiņotais gabaliņš visbiežāk tiek cepts krāsnī vai sutināts mērcē un pasniegts ar to.
Balotīne, rulāde, galantīne, terīne
Visas šīs četras madāmas savā ziņā ir visai līdzīgas, tāpēc nereti tiek sajauktas vai sauktas nepareizos vārdos. Jo īpaši balotīne un galantīne – kaut būtībā tie ir ļoti dažādi ēdieni.
Balotīne ir siltais ēdiens, kas tiek pasniegts ar mērci un piedevām. Turpretī galantīne ir aukstā uzkoda – pildīta gaļas, putna vai zivs rulete, kas drīzāk līdzinās galertam. Galantīne parasti tiek pagatavota vārot, sutinot vai sous vide tehnikā. Turpretī pasniedz to aukstu.
Arī rulāde jeb rulete tiek pildīta, taču, atšķirībā no balotīnes un galantīnes, par pamatu visbiežāk tiek ņemta liellopu vai citu dzīvnieku fileja – plats gabals, kas tiek pārklāts ar pildījumu, aizrullēts, nostiprināts ar auklas palīdzību un tad apcepts un sutināts, līdz gaļa mīksta. Arī mūsu irbītes pieskaitāmas pie rulādēm.
Savukārt terīne savu nosaukumu ir ieguvusi pēc trauka, kurā tā tiek gatavota, – māla veidnes jeb terīnes. Tajā tika sapildīta samalta, garšaugiem un dārzeņiem bagātināta gaļa, kas klasiski tika gatavota ūdens peldē. Parasti terīnes tika gatavotas no medījuma gaļas – truša, meža putniem –, taču mūsdienās terīnes gatavo no mājputniem, zivīm, kā arī sēnēm un tamlīdzīgi. Zivs terīnes mēdz pagatavot arī bez karsēšanas – masu saspiežot un sastindzinot terīnes formā, savukārt gaļas terīnes mēdz pagatavot, karsējot krāsnī.
