Rīga +9°C 
Jebkuru sinepju pamats ir sinepju sēkla – sīka krustziešu dzimtas lakstauga sēkliņa dzeltenā, brūnā vai melnā krāsā. Tās tiek izmērcētas un samaltas, pievienojot ūdeni, etiķi, sāli, medus utt. No izmantotās sēkliņas atkarīga sinepju krāsa, garša un arī asuma pakāpe.
Sinepju sēklām piemīt augsta uzturvērtība, kā arī vairākas ārstnieciskas īpašības. Sēklas satur vitamīnus A, B6, D, E, K, P, kā arī veselu plejādi vērtīgu minerālvielu – magniju, sēru, dzelzi, kalciju, kāliju un citas. Šīs vielas spēj stiprināt imūnsistēmu, kā arī sirds veselību, uzlabot vielmaiņu un aknu funkcijas, tām piemīt pretiekaisuma īpašības.
Gatavojot mērces, sinepes kalpos kā emulgators – to klātbūtne palīdz savienot, piemēram, eļļu ar etiķi viendabīgā masā. Tāpēc sinepes pievieno, piemēram, gatavojot majonēzi, Holandes mērci, dažādas vinegreta tipa mērces vai citas.
Dižonas sinepes
Dižonas sinepes ir tādas kā sinepju aristokrātes. To dzimtene ir Dižonas pilsēta Burgundijas reģionā Francijā, – vietā, kas Viduslaikos bija visas Eiropas sinepju darīšanas epicentrs. Tiek spriests, ka šīs sinepes radītas četrpadsmitajā gadsimtā, karaļa Filipa mielastam, bet mūsdienās zināmo recepti ieguva deviņpadsmitajā gadsimtā. Atšķirībā no, piemēram, šampanieša, Dižonas sinepes nav iekļautas aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā un tāpēc tās var ražot jebkur pasaulē. Taču tieši Burgundijā un citur Francijā ražotās Dižonas sinepes allaž izceļas ar priekšzīmīgu sastāvu: to ražošanai tiek izmantotas brūnās vai melnās sinepju sēklas (tāpēc sinepēm piemīt raksturīgais zeltaini brūnganais tonis), baltvīns un/ vai baltvīna etiķis, ūdens un sāls (un varbūt nedaudz cukura).
Kā izmantot?
Dižonas sinepes ir zīdainas un krēmīgas, un, pateicoties baltvīnam, tām piemīt izteiksmīga, skābena garša. Sinepju kvalitatīvais sastāvs tās padara par lielisku emulgatoru, tāpēc tās izmanto biezu un vijīgu salātmērču pagatavošanai. Dižonas sinepes var arī izmantot cēlu gaļas gabaliņu (piemēram, steika vai cūkas medaljonu) iemarinēšanai, pievienot pastētēm un pildītām olām, cepešu glazūrām, sviestmaižu pildījumiem un tamlīdzīgi. Dižonas sinepes izcili papildina buljonu mīdiju tvaicēšanai.
Graudu sinepes
Graudu sinepju pagatavošanai izmanto dzeltenās vai brūnās sinepju sēklas. Tās tiek samaltas daļēji, vai nesamaltas nepaiez, tāpēc šīm sinepēm piemīt patīkama, graudaina tekstūra, kā arī maiga, neuzbāzīga garša.
Kā izmantot?
Graudu sinepes vislabāk pievienot ēdieniem, kur izcelsies to graudainā, rotaļīgā tekstūra – sviestmaizēs un vrapos, kartupeļu un olu salātos, salātu mērcēs. Tās labi iederas krēmīgos sāļo pīrāgu pildījumos (vistas, zivju), kartupeļu un siera sacepumos, kišos. Īpaši ciešas attiecības ar šīm sinepēm vieno holandiešus – tie tās piešauj pie kartupeļiem, desiņām, siļķēm un pat vāra zupā!
Dzeltenās sinepes
Sinepju snobi šīs, iespējams, pat neuzskata par sinepēm, un tomēr amerikāņu dzeltenās sinepes pasaules kulinārijā ir …– un jo īpaši, ātro uzkodu un pikniku ēdienu pagatavošanai. Gatavotas no vismaigākajām, dzeltenajām sinepju sēklām un papildinātas ar kurkumu (vismaz sākotnēji, jo mūsdienās kurkuma lielākoties tiek aizvietota ar dzelteno pārtikas krāsvielu), šīm sinepēm raksturīga dzīvīga dzeltena krāsa un maiga, saldskāba garša. Sinepes tika radītas 1904.gadā kā pikanta mērce salātiem, taču ātri vien kļuva neaizvietojamas kā perfekts papildinājums
Amerikā tik populārajiem hotdogiem (šīs sinepes amerikāņi bieži sauc vienkārši par hotdogu mērci vai stadiona mērci, jo hotdogi viesbiežāk tiek baudīti beisbola spēlēs).
Kā izmantot?
Dzeltenās sinepes bieži piedalās arī dažādos piknikos, dārza svētkos un ielu tirdziņos – tās brīnišķīgi papildina burgerus un senndvičus, kā arī kartupeļu vai olu salātus.
Angļu sinepes
Ārpus Anglijas šīs sinepes nav tik populāras, kā citas – šis no tiesas ir caur un caur angļu produkts. Sinepes 18.gadsimtā gluži nejauši izgudroja kāda Daremas saimniece, misis Klemensa. Dažādu šķirņu sinepes tolaik tika audzētas vai katrā angļu saimniecībā un sēklas izmantotas kulinārijā. Taču misis Klemensa pamanīja, ka sēklas samaļot, to garša un aromāts burtiski uzsprāgst. Klemensas mājinieki par šo mazo viltību bija sajūsmā, tāpēc saimniece attapa savu darinājumu sapildīt ķipīšos un aiznest uz tirgu. Klemensas rūpals aizgāja tautās rūkdams, vēlāk vairākkārtīgi tika pārpirkts un kopēts, bet mūsdienās tiek ražots daudzviet pasaulē.
Pie mums ražotās un iegādājamās angļu sinepes ir salīdzinoši un pašķidras, un gandrīz nemaz neatsauc Anglijā tapušās – tās tiek darītas, izmantojot brūnās un dzeltenās sinepju sēklas, taču etiķa vietā (kas balansē asumu) tām tiek pievienots nedaudz ūdens – rezultātā tās ir koši dzeltenas, biezas un brīnišķīgi pikantas.
Kur izmantot?
Angļu sinepes piešauj patīkamu asumiņu citādi gluži rāmajai angļu virtuvei – kartupeļu un kāpostu ēdieniem un desiņām, gaļas pīrāgiem, cepešiem, sutinātiem dārzeņiem.
Vācu sinepes
Vācu mīlestība pret sinepēm un neskaitāmie sinepju veidi un paveidi, ko tie izgudrojuši, droši vien būt pelnījuši atsevišķu žurnāla numuru. Vācu leģendārajām desiņām labāku pārinieku ir grūti iedomāties, tāpēc vācieši ir īpaši piestrādājuši, lai tas ir izcils. Salīdzinot ar franču un angļu sinepēm, Vācijā darītās izceļas ar kārtīgu asuma spērienu, kā arī dažādām interesantām piedevām – mārrutkiem, medu, brūno cukuru, ķimenēm un citām. Daudzo un dažādo sinepju vidū īpaši izceļami divi – niknās Diseldorfas sinepes, kas līdz asarām izkož degunu, kā arī saldās Bavārijas sinepes, kas tik brīnišķīgi sader ar baltajām Bavārijas desiņām.
Kur izmantot?
Vācieši sinepēm atrod vietu ne tikai desiņu vai sutinātas gaļas un kāpostu šķīvī, bet arī kopā ar ūdenskliģeriem, siera cepumiem, pastētēm un citām gaļas uzkodām, kā arī siļķēm un citām zivīm! Īsāk sakot – jebkur, kur tās nav bail pievienot.
