Šefpavārs skaidro biežāk pieļautās kļūdas pārtikas saldēšanā un arī atkausēšanā

Ne katrs produkts ir domāts saldētavai

Normunds Baranovskis uzsver, ka saldēt var gandrīz visus produktus, taču daļai no tiem pēc atkausēšanas var mainīties tekstūra. Īpaši tas attiecas uz dārzeņiem un augļiem ar augstu ūdens saturu, piemēram, gurķiem, tomātiem un arbūzu – šādus produktus ieteicams saldēt sagrieztus šķēlēs vai sablendētus. Vienlaikus šefpavārs norāda, ka, lai gan lielāko daļu pārtikas produktu iespējams sasaldēt, tas ne vienmēr ir nepieciešams. Daudzi produkti, tostarp burkāni un kartupeļi, daudz kvalitatīvāk uzglabājas ledusskapī vai vēsā vietā.

Cilvēki nereti izvēlas saldēt zaļumus, lai tos vēlāk izmantotu zupās un citos ēdienos. Kā norāda šefpavārs, sakapātas vai sagrieztas dilles un pētersīļi būtiski nezaudē ne savu tekstūru, ne garšas kvalitāti saldēšanas procesā, taču lokus sasaldēt gan nav ieteicams. Ja tomēr loku ir ļoti daudz, tos iespējams lietderīgi izmantot, pagatavojot pesto, ko ērti sasaldēt ledus formiņās vai nelielos trauciņos un vēlāk izmantot ēdiena gatavošanā. Vienlaikus Normunds Baranovskis uzsver, ka ir arī produkti, kuru sasaldēšana ļauj ne tikai pagarināt to derīguma termiņu, bet arī būtiski ietaupīt, piemēram, veikalā pamanot izdevīgu piedāvājumu sviestam vai sieram, ir vērts iegādāties tos lielākā daudzumā un sasaldēt. Tādējādi, gudri plānojot pirkumus, iespējams ievērojami ietaupīt arī ilgtermiņā.

Produktu sagatavošana saldēšanai

Tādus dārzeņus kā brokoļus, kartupeļus un Briseles kāpostus pirms saldēšanas cilvēki bieži izvēlas blanšēt, tas ir, īsu brīdi apvārīt karstā ūdenī vai tvaikā un pēc tam strauji atdzesēt aukstā ūdenī. Taču viena no izplatītākajām kļūdām ir dārzeņu tūlītēja ievietošana saldēšanai paredzētos trauciņos vai maisiņos bez to nosusināšanas un nožāvēšanas. Šī iemesla dēļ produkti sasalst vienā gabalā kopā ar lieko ūdeni. Saldēšanai piemēroti ir ne tikai atsevišķi produkti, bet arī gatavās maltītes, tostarp zupas, gaļas ēdieni un sautējumi. Šefpavārs atklāj, ka mājās nereti saldē no vakariņām pāri palikušo kartupeļu biezeni, to plānā kārtā izklājot uz pārtikas plēves un sasaldējot apaļā formā. Vēlāk tas lieliski noder sacepumu virskārtas pagatavošanai.

Nepiemērots iepakojums

Produktu saldēšanai ieteicams izvēlēties plastmasas kastītes, atkārtoti aiztaisāmus (ZIP) maisiņus vai vakuuma iepakojumu. Kā norāda šefpavārs, plastmasas kastītes ir ērts risinājums sagatavošanas procesā, taču tās nereti aizņem daudz vietas saldētavā. Piemēram, sagrieztas dilles vispirms var sasaldēt kastītē, bet nākamajā dienā pārlikt atkārtoti aiztaisāmajā maisiņā, izspiežot no tā gaisu. Tas palīdz ietaupīt vietu un vienlaikus saglabā produktu svaigu. Vēl viena bieži pieļauta kļūda, no kuras vajadzētu izvairīties, ir produktu saldēšana to oriģinālajos iepakojumos, piemēram, plastmasas trauciņos, kuros veikalā mēdz fasēt salātus vai gaļu. Šie iepakojumi nav paredzēti saldēšanai, tie kļūst trausli un var saplīst, radot risku, ka plastmasas daļiņas nonāk pārtikā. Šefpavārs uzsver, ka nedrīkst aizmirst marķēt sasaldētos produktus, norādot gan to saturu, gan sasaldēšanas datumu, lai būtu viegli pārskatīt saldētavā esošos krājumus un sekot līdzi to derīguma termiņam.

Produktu neatbilstoša atkausēšana

Lai saldētie produkti saglabātu savu tekstūru un garšas kvalitāti, ir svarīgi ne tikai tos pareizi sasaldēt, bet arī zināt, kā tos atkausēt. Šefpavārs uzsver, ka vislabāk zivs un gaļas produktus atkausēt lēnām, savukārt dārzeņus, kas pirms saldēšanas ir blanšēti, nemaz nav nepieciešams atkausēt – tos var droši pievienot ēdienam tieši gatavošanas procesā. Vienlaikus viena no biežāk pieļautajām kļūdām atkausēšanas procesā ir produktu uzglabāšana vienā lielā iepakojumā, ko gatavošanas laikā izņem no saldētavas, ļauj daļēji atkausēties, paņem nepieciešamo daudzumu un pēc tam ievieto atpakaļ saldētavā, kā rezultātā iepakojumā veidojas kondensāts un produkti, atkārtoti sasaldējot, salīp vienā gabalā.

*Dati no LIFE IP projekta «Atkritumi kā resursi Latvijā» ietvaros veikta pētījuma par radīto pārtikas atkritumu apjomu Latvijā 2024. gadā. Pētījumu veica pētnieku grupa no Rīgas Stradiņa universitātes un SIA «Jaunrades laboratorija».