Abonē SANTA+ un saņem astrologa prognozi savam nākamajam gadam!
ABONĒT!
  • Kas īsti ir rauga pārslas un ko ar tām iesākt?

    Vegāni
    Ievas Virtuve
    Ievas Virtuve
    15. aprīlis, 2023
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Rauga pārslas
    Foto: No izdevniecības "Žurnāls Santa" arhīva
    Rauga pārslas
    Vai arī jums šķiet, ka pēdējā laikā aizvien biežāk dažādās interneta receptēs iebirst rauga pārslas? Nolēmām noskaidrot – kas tās īsti ir un kā ar tām varam bagātināt savu ikdienas ēdienkarti! 
    Sarežģītība
    Zema
    Izmaksas
    Lēti
    3 vērtējumi
    5/5

    Patiesībā rauga pārslas nav nekāds mirklīgs modes kliedziens – tās tiek ražotas kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem.

    Gadsimta sākumā, cilvēkiem slimojot, bet pārtikas zinātnei attīstoties, tika noskaidrota rauga pārsteidzošā uzturvērtība. Šajā laikā arī tika radīts angļu marmīts – rauga un dārzeņu ekstrakts, ko angļi dziļā mīlestībā ziež uz brokastmaizes, bet pārējā pasaule uzlūko ar vieglām šausmām. Arī amerikāņus nekādi nevarēja pārliecināt tā vienkārši ņemt un ēst raugu, tāpēc tika radītas rauga pārslas.

    Rauga pārslas gluži nav tas pats pārtikas raugs – tās nevar izmantot, piemēram, maizes uzraudzēšanai. Lai raugu pārvērstu pārslās, tas tiek deaktivizēts karstā temperatūrā un izkaltēts, likvidējot tā spēju augt un vairoties, taču saglabājot vērtīgās uzturvielas, kā arī krietni uzlabojot garšas īpašības.

    Rauga pārslu ražošanai visbiežāk tiek izmantota rauga suga Saccharomyces cerevisiae – mikroorganismi, kurus visbiežāk lieto ēdienu un dzērienu fermentēšanā (teiksim, vīna darīšanā).

    Hipiju laikā rauga pārslas kādu laiku Rietumeiropā bija diezgan populāras, taču ar laiku tika piemirstas. Šodien, aizvien pieaugot interesei par uzturu, kas brīvs no dzīvnieku valsts izcelsmes produktiem (kā arī dažādu produktu nepanesību dēļ), arī interese un vajadzība pēc rauga pārslām ir strauji augusi.

     

    Veselībai

    2 ēdamkarotes rauga pārslu satur:

    • 50 kcal
    • Apmēram 10 g olbaltumvielu (vairāk nekā olā) ar augstu bioloģisko vērtību, jo tās satur visas neaizvietojamās aminoskābes, kuras cilvēka organisms nespēj sintezēt pats, tāpēc jāuzņem ar uzturu.
    • 5 g šķiedrvielu (piektā daļa no ieteiktās dienas normas).
    • Vairāk nekā 14 svarīgu minerālvielu, tostarp dzelzi, selēnu, cinku, kalciju, kāliju, kas stiprina mūsu imūnsistēmu, regulē vielmaiņu un enerģijas līmeni, utt.
    • Hromu, kas palīdz regulēt vielmaiņu, kā arī cukura līmeni asinīs un palīdz cīnīties ar kāri pēc saldumiem!  
    • Svarīgo B vitamīnu kompleksu, kas mūs nodrošina ar enerģiju, stimulē smadzeņu funkcijas, regulē nervu sistēmas darbību, kā arī miega ciklu, nodrošina veselīgu ādu, matus, nagus utt. B vitamīnu saturs ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc rauga pārslas ir populāras veģetāriešu un vegānu vidū. Te gan jāpiezīmē, ka rauga pārslas nesatur svarīgo B12 vitamīnu (nepieciešams nervu sistēmai, vielmaiņai, enerģijai, kā arī normālai aknu un nieru funkcionēšanai), ko uzņemt var galvenokārt ar dzīvnieku valsts produktiem, tāpēc vegāniem obligāti jāuzņem papildus. Šī iemesla dēļ tiek ražotas arī rauga pārslas ar pievienotu sintētisku B12 vitamīnu.

    !!! Augstais šķiedrvielu saturs var apgrūtināt gremošanas sistēmu, tādēļ ar rauga pārslu lietošanu nevajadzētu pārspīlēt, bet pieradināt organismu pie tām pakāpeniski. Tāpat pārslas var izrādīties nepiemērotas tiem, kas nepanes raugu, kā arī sirgst ar kairināto zarnu sindromu.

    Garšai

    Rauga pārslām piemīt izteikta, riekstaina umami garša, kas atgādina sieru (jo īpaši parmezānu). Tāpēc ēdienos to visbiežāk lieto siera vietā. Nogaršojot rauga pārslas un iepazīstot to struktūru un citas īpašības, rodas arī priekšstats par to lietojumu kulinārijā. Iespējas ir ļoti plašas!

     

    Kur pievienot rauga pārslas?

    • Rauga pārslas pēc garšas var pievienot popkornam, tā našķi ne tikai padarot veselīgāku, bet arī bagātinot tā garšu.
    • Gatavošanas laikā pievienot risoto, polentai, sāļām putrām, kuskusam, biezeņiem.
    • Pārkaisīt salātiem, makaronu vai rīsu ēdieniem, sautētiem dārzeņiem, zupām.
    • Pievienot, gatavojot dažādas sierīgas mērces – piemēram, krēmīgo dipmērci načos čipsiem, pastas mērces Alfredo un Karūzo, Mornē mērci u. c.
    • Omletēs, karstmaizēs, sāļos sacepumos.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē