Nāc uz romantisku randiņu ar SANTA+. DĀVANA TEV! 🎁 
Rīga -4°C 
Batātes ir salīgas
Ar batātēm jeb saldajiem kartupeļiem ir tā – ja grib ražu, tad jāaudzē siltumnīcā vai vismaz lecektī. Protams, var jau gadīties labas vasaras, bet to paredzēt nav iespējams. Ja ir salnas, tad batātei nosals lapas pat siltumnīcā!
Saldos kartupeļus var audzēt no jaunstādiem, var mēģināt pavairot paši ar spraudeņiem. Var arī ļaut batātei saasnot, tāpat kā kartupeļiem, tad asnus sastāda podiņos, ļauj vēl paaugt un vēlāk izstāda zemē siltumnīcā. Vislabāk to darīt maija pašās beigās, raža būs septembrī.
Ja nopērk stādus, tos vajag laikus izstādīt – saknītes podiņā var sākt briest, un, ja tas būs noticis, tad jārēķinās, ka saknes izaugs tādās formās, kā bija iesprostotas podiņā. Izstādot laikus, saknes sāks briest tikai pastāvīgajā vietā un attiecīgi sanāks taisnas.
Ingvers izaug ļoti sulīgs
Labākais pašaudzētajam ingveram ir tas, ka nav stiegraino, nesakožamo šķiedru, – sakne ir sulīga un viendabīga. Pašaudzētam ingveram nav arī tāda brūna miza, kāda ir lielveikalos nopērkamajiem. Miziņa tikko izraktai saknei ir maiga un lietojama, griez tik šķēlītēs un liec pie ēdieniem un dzērieniem!
- Ingvera sakni uz divām dienām iemērc ūdenī, lai kārtīgi sasūcas.
- Tad iestāda podā mitrā augsnē vismaz 10 cm zem zemes un uzmana, lai augsne ir kārtīgi mitra līdz brīdim, kad ingvers sāk dzīt asnus.
- Kolīdz parādās pirmā lapa, jāurķējas podā un jāsameklē jaunais augs, kuru mātesaugs izveidojis – to nolauž un pārstāda citā podā.
- Mātesaugu atstāj turpat un gaida jaunu lapu – tas turpina dzīt jaunus dzinumus, kurus atkal lauž nost un stāda atsevišķi.
- Maija beigās ingveru izstāda siltumnīcā. Jāstāda padziļi, pat 20 centimetru dziļumā, galvenais, lai kaut kas zaļš ir ārā. Jo dziļāk aprušināts, jo lielāka sakne veidosies. Vēlāk par jūnija vidu jauno ingveru nav vērts stādīt – tas nepaspēs izaugt.
- Ingveram vajag mitrāku augsni nekā visiem citiem, tas ir ļoti mitrumprasīgs. Citi augi nopūtu no tāda ūdens daudzuma, bet ingveram tieši laikā!
- Novāc septembrī, bet kādu laiku to vēl var atstāt augt.
Citronzāle aug griezdamās!
Citronzāles sēklas parasti sēj februārī, reizē ar čili. Taču citronzāli mierīgi var sēt arī martā un pat aprīlī, izaugs tāpat. Sēklas var pasūtīt internetā, var nopirkt tepat Latvijā, Depo veikalā, sīkpakās. Nekādas lielās atšķirības nebūs, izaugs vienlīdz labi!
Maijā stādus izstāda siltumnīcā. Tikko sadīguši citronzāles stādiņi izskatās pēc maziem, tieviem puraviem, bet pēc tam – spēj tik laistīt, un citronzāle augs griezdamās!
Rudenī tā siltumnīcā dzīvo līdz pat pirmajām salnām.
Citronzālei nepieciešams siltums un daudz mitruma, pat sutoņa, un tas nozīmē, ka kopā ar tomātiem un gurķiem to audzēt nevarēs.
Aromāts un garša pie mums izaudzētai citronzālei ir ļoti laba, tāda pati kā Taizemē. Pārtikai izmanto citronzāles apakšējo, resnāko, daļu, savukārt augšējās stiebru daļas var izkaltēt un lietot, piemēram, tēju maisījumos. Citronzāli var sasaldēt – smaržas un garšas īpašības saldējot saglabājas pilnībā. Vienalga, svaigus vai saldētus, citronzāles stiebrus pirms pievienošanas ēdieniem ieteicams izdauzīt ar gaļas āmuriņu, lai samērā pacietās citronzāles šķiedras mīkstinātu un tās labāk atdotu savu aromātu.
Iestādi safrānu!
Sīpolus stāda podos un tur siltumā, līdz rudenī uzzied, un pēc tam novieto vēsā, sausā vietā, lai pa vasaru var turpināt augt un nākamajā rudenī, ja viss kārtībā, būtu atkal jaunā raža.
Sākumā safrāna krokusiem iznāk tikai dažas šauras, mazas lapiņas un tūdaļ arī liels zieds. Tas nozied pāris dienu laikā, tāpēc jābūt klāt, lai var paspēt izkniebt drīksnas. Tās sakaltē, un tā arī ir safrāna raža.
Sīpoli paliek zemē, tie jāpārziemina diezgan siltā, sausā vietā – zem mīnus 5–10 grādiem ārā tie izsalst. Podus ar sīpoliem var pārziemināt ļoti vēsā pagrabā un turēt tos pagrabā līdz pavasarim. Tad izaug lielās lapas, pēc tam augs tās nomet un rudenī atkal zied.
