Rīga -7°C 
Pētījumiem veselības jomā ir salīdzinoši nesena vēsture, tikai 10–15 gadi, bet jau noskaidrots, ka mikroskopiskās plastmasas daļiņas atrodas visur – pludmales smiltīs, dārza dobē, jūrā, gaisā un, jā, arī mūsu organismā. Protams, mēs neviens neēdam maisiņus un negraužam plastmasas dakšiņas, bet vienalga polimēru izstrādājumi nonāk mūsu ķermenī. Mikroplastmasas daļiņas mēs ieelpojam, iedzeram, apēdam, un daļa šo ar aci nesaskatāmo kripatiņu uzsūcas arī caur ādu, valkājot apģērbu, kas šūts no neilona, poliestera vai poliakrila auduma, vai svelmainā vasaras dienā sauļojoties uz piepūšamā matrača. Starp citu, karstums daļiņām palīdz iekļūt ādā!
Kas ir mikroplastmasa?
Tā dēvē plastmasas daļiņas, kuru izmērs nepārsniedz 5 milimetrus, tai skaitā nanodaļiņas, kuru diametrs nav lielāks par 0,1 mikronu (100 nanometriem) jeb 0,0001 milimetru, kas atbilst SARS-CoV-2 vīrusa molekulai.
Salīdzinājumam: cilvēka mata diametrs ir aptuveni 50 mikroni (0,05 milimetri), bet balto miltu daļiņa ir 10–41 mikronu liela.
Zinātnieki uzskata, ka visvairāk mikroplastmasu cilvēki uzņem ar ūdeni, kurš pildīts pudelēs, tomēr liela daļa šo mazo, vienlaikus arī veselībai tik ļoti kaitīgo daļiņu klātbūtne ir atrodama arī ēdienā un piedevās, kuras pievienojam ēdienam. Lūk, pieci ēdieni, kuri ir bagāti ar mikroplastmasu.
Košļājamā gumija
Lielākā daļa veikalos atrodamo košļājamo gumiju ir gatavotas no gumijas bāzes, kurai pievienoti saldinātāji un aromatizētāji. Košļājot, gumijas bāze izdala mikroplastmasu. Viens grams košļājamās gumijas var atbrīvot līdz pat 637 mikroplastmasas daļiņām. Varētu domāt, ka labāka alternatīva ir dabiskās gumijas, kas izgatavotas no augu polimēriem, tomēr arī tās nav drošas. Arī dabiskas košļenes izdala līdzīgu daudzumu mikroplastmasas kā sintētiskā gumija. Tas liecina, ka mikroplastmasa nerodas tikai no gumijas bāzes.
Sāls
Jaunākie pētījumi liecina, ka 94 % no visā pasaulē testētajiem sāls produktiem ir piesārņoti ar mikroplastmasu. Ir konstatēts, ka sauszemes sāļos, piemēram, Himalaju sālī, piesārņojums ir pat lielāks nekā jūras sāļos. Šobrīd zinātnieki strādā pie tā, lai radītu jaunas tehnoloģijas, kuras attīrītu jūras sāli no plastmasas, tomēr, visticamāk, lielākā daļa plastmasas piesārņojuma rodas sāls ražošanas un iepakošanas procesā.
Āboli un burkāni
Vairākos pētījumos ir konstatēts mikroplastmasas piesārņojums augļos un dārzeņos. Mikroplastmasa ir tik smalka, ka tā var iekļūt augos caur saknēm un arī nogulsnēties uz augļu un dārzeņu mizas. Vienā pētījumā tika atklāts, ka āboli un burkāni ir visvairāk piesārņoti, bet salātlapas – vismazāk. Tomēr mikroplastmasas piesārņojums joprojām ir relatīvi neliels, salīdzinot ar ultrapārstrādātiem pārtikas produktiem (saldumi, kūkas, brokastu pārslas utt.).
Tēja un kafija
Šajā gadījumā tējas maisiņi nav vienīgais mikroplastmasas avots karstajos dzērienos. Tējas lapas, kafija un piens var būt piesārņoti ar mikroplastmasu. Vienreizlietojamo plastmasas krūzīšu lietošana ir viens no lielākajiem mikroplastmasas piesārņojuma avotiem karstajos dzērienos. Karstais ūdens veicina mikroplastmasas izdalīšanos dzērienā no krūzītes un plastmasas tējas maisiņiem. Pētījumi liecina, ka ledus kafijā un tējā ir mazāk mikroplastmasas nekā karstajos dzērienos. Arī piens, kurš iegādāts stikla pudelē, ir mazāk piesārņots nekā piens plastmasas pudelē.
Jūras veltes
Lai gan šobrīd vairāki pētījumi liecina, ka lielākā daļa jūras velšu ir lielākā vai mazākā mērā piesārņotas ar mikroplastmasu, tomēr tās, salīdzinot ar citiem ēdieniem, kaitīgo vielu daudzums nav tik liels. Vienā pētījumā tika atklāts, ka mikroplastmasas līmenis gliemenēs ir krietni mazāks nekā no tējas maisiņa pagatavotā tējā.
