Rīga +11°C 
Caur kājām nāk aukstums un vecums
«Mūsdienās modē nāk visādas dīvainības – vienubrīd meitenes pat aukstā laikā staigāja plikiem vēderiem, tagad puiši valkā paīsas bikses un kurpes auj basās kājas. Nu, tas ir aplami… Pie mums ierasts teikt, ka aukstums ir siltuma trūkums, savukārt ķīnieši uzskata, ka pastāv aukstuma enerģija, kas ir gana bīstama. Kad tā tiek iekšā ķermenī, pasliktinās asinsrite, veidojas enerģijas ceļu un meridiānu aizsprostojumi,» stāsta Igors Kudrjavcevs.
No ķīniešu medicīnas viedokļa kājas ir ķermeņa iņ puse – lejasdaļa, un aukstums ķermenī vairāk tiek iekšā tieši caur kājām.
Arī novecošana sākas no kājām, tā uzskata ķīnieši, tāpēc jārūpējas, lai tās būtu stipras un siltas, jo siltuma jeb uguns enerģija pretojas aukstumam.
Aktīvie punkti kājās
Uz pēdām ir daudz aktīvo punktu, tostarp kāds ļoti svarīgs – tā dēvētais nieru punkts jeb burbuļojošais avots, caur kuru organismā ienāk zemes enerģija un caur kuru varam uzlādēties. Bet! Jāņem vērā, ka tas ir ļoti aktīvs un visu aktīvi uztver, tostarp arī aukstumu.
Ja cilvēks ir norūdījies, viņam aukstums nav tik bīstams, bet vārīgākiem gan jāsargājas un jārūpējas, lai kājas būtu siltumā.
Mazliet virs potītes (plaukstas platumā uz augšu) gan kājas iekšpusē, gan ārpusē ir vēl divi svarīgi punkti – tur satiekas visi enerģijas kanāli, kas iet uz kājām, tāpat tie saistīti arī ar kuņģi, nierēm, aknām, žultspūsli un urīnpūsli. Par pēdējo runājot – lūk, te arī saistība, piemēram, ar aukstām kājām un urīnpūšļa apsaldēšanas vainām.
Sēžu siltā istabā, bet kājas aukstas!
Ir cilvēki, kuriem kājas salst arī siltā istabā. Biežāk tā ir cilvēkiem gados, jo kājās ir vājāka arteriālā apasiņošana, kas var būt saistīta, piemēram, ar aterosklerozes radītām izmaiņām, vai diabēta izraisīta šķietama kāju salšanas sajūta (to rada nervu sistēmas disfunkcija, jo objektīvi kājas ir siltas), kam arī iemesls ir apakšstilbu artēriju pārkaļķošanās. Saprotams, ja kājas nemitīgi ir aukstas, gribas tās pastiprināti sildīt.
Ja lieto speciālus elektriskos kāju sildītājus (dažādus paklājiņus, elektrisko zābaku, kurā ieauj abas kājas kopā), svarīgi ievērot mērenības principu, jo pārāk ilga un bieža sildīšana var negatīvi ietekmēt venozo asinsrites un limfātisko sistēmu, un tad kājās rodas smaguma sajūta, tās var piepampt.
Siltums veicina asinsvadu paplašināšanos un arteriālās apasiņošanas uzlabošanos, taču vēnām pārlieka paplašināšanās nav nepieciešama, tāpēc pārmērīga kāju sildīšana var radīt vēnu mazspējas attīstību: tūsku, smaguma sajūtu un sāpes.
Ļoti svarīgi ir izkustēties, īpaši vecākiem cilvēkiem, kuri daudz laika pavada sēdus un kuriem kājas ir smagas un aukstas.
Kustības uzlabo asinsriti. Ja staigāšana sagādā grūtības, var izlīdzēties, pamainot pozu, piemēram, paceļot kājas slīpi uz augšu. Tā uzlabojas venozā asinsrite, samazinās tūska un smaguma sajūta.
Pirkstu izstiepšana 108 reizes
Šis vingrojums der gan roku, gan kāju pirkstiem. Rokas izstiepj sev taisni priekšā (neieliekt elkoņos!), ieelpojot savelk pirkstus dūrē, izelpojot strauji izšauj uz priekšu. Atkārto 108 reizes – tas ir ķīniešu izpētīts optimālais skaitlis, jo mazāk reižu nav tik efektīvi, bet vairāk nevajag. Tāpat var izkustināt kāju pirkstus, arī 108 reizes. Atkārtojiet šo vingrojumu no rīta un vakarā, un, iespējams, kājas un rokas vairs nesals.
Kā vēl sildīt kājas?
1. Pie radiatoriem. Pilsētnieki kājas var sildīt pie centrālapkures radiatora. Pie reizes sanāks arī sazemēšanās, jo statiskā elektrība no kājām pa caurulēm aizies zemē. Sazemēšanās ir būtiska. Laukos dzīvojot, tas ir vienkāršāk izdarāms, bet pilsētniekam daudzdzīvokļu mājā visai sarežģīti.
2. Kāju vannošana. Vienkāršākais variants ir ieliet bļodā karstu ūdeni (tik karstu, lai āda kļūst viegli sārta) un minūtes desmit kājas kārtīgi izsildīt. Pavisam labi, ja ūdens ir teju līdz puslielam. Tas labi palīdz pret saaukstēšanos. Kāju vannošanu var uzlabot, ūdenim pievienojot sāli, sinepju pulveri vai piepilinot kādu ēterisko eļļu.
3. Termofors. Ļoti patīkams sabiedrotais vēsos vakaros un naktīs. Taču… Dakteris Kudrjavcevs piebilst, ka termofors var arī izlutināt, jo kājas pierod pie ārēja siltuma avota un pašas vairs neprot sasildīties… Veselīgāk būtu lietot termoforu tikai izņēmuma gadījumos, bet ikdienā kājas masēt un izvingrināt.
4. Neaizmirsti par vilnas zeķēm! Vilnai piemīt īpašas siltuma uzturēšanas spējas; sevišķi silta ir aitas un suņa vilna.
Aukstums siltuma labā – kontrastduša
Vai zināji, ka pret kāju salšanu var palīdzēt arī auksts ūdens? Pareizāk sakot, kontrastduša – pāris sekunžu uz kājām laiž aukstu dušu, tad siltu, tad atkal aukstu. Procedūru regulāri atkārtojot, var labi norūdīties, jo organisms iemācās radīt siltuma aizsardzību, turklāt temperatūru kontrasts labi trenē asinsvadus. Tiesa, ja cilvēks jau tā ir slimīgs, šādas norūdošas procedūras labāk sākt vasarā.
Pieredze: čili degvīna masāža un vilnas zeķes
Dace no Skrīveriem:
«Ir tāds populārs teiciens, ka kājām jābūt siltumā, bet galvai vēsumā. Zināmā mērā tam piekrītu, jo aukstas kājas ir ļoti nepatīkami, tāpēc ziemā, ja mājās ir vēsāks, naktī guļu ar vilnas zeķēm kājās. Ja gadījies nosalt un šķiet, ka saaukstēšanās tūlīt būs klāt, ķeros pie tautas metodēm, ko man jau bērnībā ierādīja mamma. Piemēram, labi palīdz uz nakti kājās uzvilktas vilnas zeķes, kurās iebērts sinepju pulveris, – pirms miega kājas izkarsē bļodā, tad uzvelk zeķes ar pulveri un liekas uz auss. Vēl esmu izmēģinājusi šādu metodi: pirms miega pēdas ierīvē ar čili degvīnu un arī uzvelk vilnas zeķes – asinsrite pēdās uzlabojas, un no rīta no vairs ne miņas no saaukstēšanās sajūtas!
Vēl kopš bērnības atceros – ja kaut kur bija paredzēts ilgāk stāvēt ārā, ziemas salā, laba metode kāju siltumam bija aptīt pēdas ar avīzēm un tikai pēc tam vilkt zābakus.»
