Rīga +2°C 
«Sākšu ar to, ka paliatīvās aprūpes koncepts ir liela daļa no cilvēktiesībām, jo katram ir tiesības uz cieņpilnu dzīves nogali, un šeit nerunāju tikai par nāvi, bet par periodu, kad veselība vairs neļauj baudīt dzīves priekšrocības.
Arī mūsu Civillikums nosaka cieņu pret cilvēkiem, tajā skaitā paliatīvās aprūpes pacientiem, un prasa ģimenes un radinieku iesaisti šo cilvēku tiesību aizsardzībā. Proti, likums nosaka, ka ne tikai vecāki rūpējas par bērniem, bet arī bērniem ir pienākums rūpēties par vecākiem un darīt visu, lai viņi justos droši, atbalstīti un baudītu dzīves nogali, lai cik tas būtu finansiāli un citādi sarežģīti. Tas ir svarīgs aspekts, jo paliatīvā aprūpe šobrīd ir ļoti saistīta ar ģimenes atbalstu un iesaisti šajā procesā, un tas manā ieskatā nav pareizi!
Nenoliegšu, ka pēdējos gados ir sperts diezgan liels solis, lai iedibinātu paliatīvās aprūpes sniegšanas kultūru, un šajā ziņā ejam pareizajā virzienā. Kā eiropeiska, cilvēktiesībās balstīta valsts, mēs, protams, tiecamies uz labākiem standartiem ar dziļāko cieņu pret senioriem un cilvēkiem, kas smagi slimo. Arī Eiropas Savienības tiesa saka, ka valstij jābūt proaktīvai un jādod tik daudz savam iedzīvotājam, cik atļauj finansējums. Bet vai ar to pietiek? Noteikti ne! Šobrīd mums ir minimālā bāze, kas ir jāapaudzē ar dažādiem pakalpojumiem.
