Rīga +4°C 
«Rīgā ir 640 000 deklarēto iemītnieku, turklāt ik dienas uz darbu galvaspilsētā iebrauc vēl vismaz 200 000 – piekritīsit, tas ir pārāk daudz, lai katru paņemtu aiz rokas un aizvestu uz drošu vietu. Lai cik tas skarbi arī neskanētu, vispirms ir jāpaļaujas uz sevi un saviem tuvākajiem cilvēkiem, taču visas lielās lietas, lai novērstu vai vismaz mazinātu apdraudējumu cilvēku dzīvībai, veselībai, videi un īpašumam ārkārtas situācijās un katastrofu gadījumos, mēs nodrošinām un nodrošināsim,» saka Rīgas Civilās aizsardzības pārvaldes vadītāja pienākuma izpildītājs Pēteris Grūbe, piebilstot, ka Civilās aizsardzības pārvalde cieši sadarbojas ar operatīvajiem dienestiem, valsts un pašvaldības iestādēm, nevalstiskajām organizācijām un brīvprātīgajiem.
Protams, nevienai ārkārtas situācijai vai katastrofai nav iespējams pilnībā sagatavoties, taču ir iespējams nodrošināties ar zināšanu un aprīkojuma minimumu, lai pārlaistu pirmo laiku un sagaidītu palīdzību. Un, kaut arī valsts plašsaziņas kanālos ikdienas dzirdamā informācija par 72 stundu somu vai 112 Latvija lietotne viedtālruņiem var uztraukt vai kaitināt, tomēr tā atgādina rūpēties par sevi un saviem tuvākajiem.
Vai arī senioram nepieciešama 72 stundu soma?
«Tai nav jābūt lielai somai, piekrāmētai ar visādiem labumiem. Es to drīzāk sauktu par rezervēm, piemēram, paciņa makaronu vai auzu pārslu. Produkti, kas tik ātri nebojājas, tāpēc katram no mums stāv virtuves plauktā nebaltai dienai. Vajadzētu apgādāties ar mazu radio, kas strādā ar baterijām, un lukturīti.
Vecākā paaudze diezin vai ir jāmāca, kas var noderēt krīzēs – sērkociņi, sveces… Galvenais ir – medikamenti, kas jālieto pastāvīgi.
Jā, zinām, tos izraksta tikai trijiem mēnešiem, taču šo jautājumu risinām – lai mainītu kārtību un ārsti varētu izrakstīt medikamentus mazliet ilgākam laikam, tādējādi vismaz vienu tāfelīti tablešu varētu turēt rezervei. Jo tieši specifi ski medikamenti varētu būt tā lieta, ko krīzes brīdī uzreiz sagādāt būs problēma. Tas viss gan neattiecas uz brīvi pieejamiem medikamentiem, ko var iegādāties aptiekās, piemēram, pretsāpju un pretdrudža preparāti vai personīgās higiēnas līdzekļi, kas nepieciešami, ja, piemēram, ilgāk jāiet kājām, un to trūkums var būtiski apgrūtināt pārvietošanos, piemēram, plāksteri,» skaidro Pēteris Grūbe.
Domājot par brīdi, kad, iespējams, steigā būs jāatstāj dzīvesvieta, noteikti nedrīkst aizmirst, piemēram, brilles, spieķi un ne tikai tālruni, bet noteikti arī tā lādētāju. Tieši podziņtelefoniem tas ir būtiski, jo nereti katras markas aparāta lādētāja uzgalis ir unikāls un tam neder cits.
Kur glabāt dokumentus, lai tos uztraukumā nepazaudētu?
«Ne jau tikai militārā apdraudējuma gadījumam, bet arī ugunsgrēkā vai plūdos ir svarīgi, lai būtu klāt dokuments, kas apliecina personas identitāti. Tāpēc ir jādomā, kā tos pēc iespējas labāk pasargāt no dažādām likstām, piemēram, ja kaimiņš nopludina dzīvokli un slapjums tiek arī atvilktnē, kur glabājas dokumenti…
Jādomā, kā dokumenti būtu pēc iespējas ātrāk paņemami, ja steidzami ir jāatstāj mājas, – ieteiktu tos glabāt sev ērtā vietā, taču vairākās citās vietās mājoklī turēt personu apliecinoša dokumenta kopijas, piemēram, kādā slepenā šķirbā netālu no ārdurvīm, lai nebūtu jāatgriežas piedūmotā telpā, » iesaka reaģēšanas un resursu nodaļas eksperts Mārtiņš Valkovskis, kurš atsaucas uz šā gada 2. janvārī notikušo ugunsnelaimi Bauskas ielas daudzīvokļu mājā, kad daudzi iemītnieki savus mitekļus atstāja, nepaspējot līdzi paņemt dokumentus, un pēc tam vairs netika tiem pakaļ, jo mājā bija aizliegts ieiet.
Protams, uguns iznīcinās dokumentus, vienalga, plastikāta ID karti, pasi vai tās papīra kopiju, taču no ūdens svarīgus dokumentus var pasargāt visparastākais lielveikalā nopērkamais aizspiežamais maisiņš, kas paredzēts produktiem.
Parocīgas ir arī ūdensnecaurlaidīgas somiņas, ko var iegādāties tūrisma preču veikalos – tādās svarīgas lietas glabā laivotāji. Taču viens no vislabākajiem veidiem, kā nodrošināties ar dokumentu kopijām, ir tos nofotografēt un noglabāt savā tālrunī. Vēl drošāks veids ir dokumentu kopijas turēt datu mākonī; ja nezini, kā tas darāms, palūdz bērniem vai mazbērniem, jo arī viņi ir ieinteresēti, lai vecāki nepaliek bez svarīgiem dokumentiem.
Kā zināt par notiekošo, ja telefonā nav aplikācijas?
«Varētu šķist, ka svarīgākie informācijas kanāli krīzes brīdī ir tālrunis – 112 Latvija lietotne un šūnu apraide. Taču neviens nav atcēlis šo: pirmais darbs, ja šķiet, ka ir kāds apdraudējums, ir jāieslēdz Latvijas valsts mediji – LTV1 un Latvijas radio – un jānoklausās tur teiktais! Jo šie kanāli raidīs pirmo krīzes apziņojumu, lai kas tas arī nebūtu. Jāieklausās, vai neskan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apziņošanas sirēnas. Jo eksistē ne tikai militārie draudi, civilā aizsardzība attiecas arī uz plūdiem, vētru, ugunsgrēku,» norāda Pēteris Grūbe.
«Rīgā darbojas vienotais zvanu centrs 1201 (lai vieglāk iegaumētu – tas ir Rīgas dibināšanas gadskaitli s) – piezvanot uz šo numuru un informējot, kur atrodaties, jums pateiks tuvākās adreses (to var darīt arī šobrīd), kur atrodas pašvaldībai apzīmētās vai tuvākās patvēruma vietas,» piebilst Mārtiņš Valkovskis. «Protams, visa informācija, sākot ar patvēruma vietu adresēm, ir atrodama aplikācijā 112 Latvija. Ja nav iespējas to izmantot, zvaniet 1201, bet, ja nav šīs iespējas, klausieties visus valsts ofi ciālos kanālus!» tā Rīgas Civilās aizsardzības pārvaldes vadītājs.
Savukārt Mārtiņš Valkovskis aicina: «Vislabāk būsi informēts, ja tavā viedtālrunī būs šī 112 Latvija aplikācija jeb lietotne, jo tajā ir visplašākā pieejamā informācija par visu iespējamo apziņošanu, sākot ar bīstamiem laikapstākļiem, beidzot ar patvēruma vietām 300 metru rādiusā no tavas atrašanās vietas.
Arī Rīgas apkaimju centros ir koordinatori, ar kuriem var sazināties un kuri izstāstīs daudz sīkāk par civilās aizsardzības pasākumiem tieši tava mitekļa tuvumā.
Un vēl – ieskaties Rīgas pilsētas mājaslapā riga.lv, tur otrajā sadaļā Civilā aizsardzība atradīsi sīkus skaidrojumus un ieteikumus, kā rīkoties šādā vai citādā gadījumā. Tur iespējams noskatīties pat seminārus gan par 72 stundu somu sakārtošanu, gan par divu sienu principu. Ja pats nelieto internetu, ierosini izpētīt šo informāciju ģimenes locekļiem, draugiem vai kaimiņiem, kas to izmanto, un lūdz pastāstīt interesējošo! Mājaslapā atradīsi arī karti, kurā ir iezīmētas tā saukto kritisko bankomātu atrašanās vietas; tie strādās jebkuros apstākļos, arī tad, ja nebūs elektrības un interneta. Ar karti varēsi izņemt 200 eiro. Tāpat kartē ir iezīmētas kritisko degvielas uzpildes staciju atrašanās vietas.»
Viņš arī atgādina, ka 112 Latvija lietotnes aktivizēšana tālrunī būtu nepieciešama arī tiem senioriem, kuriem patīk doties dabā, garākās pastaigās, sēņot. Tad ir iespējams nosūtīt savas koordinātas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, ja gadās apmaldīties vai pieviļ veselība. Tiesa, tas notiks vien tad, ja būs ieslēgts GPS.
Kā no trešā stāva uz patvertni nokļūs cilvēks, kurš nestaigā?
«Mums to jautā ļoti bieži. Diemžēl nāksies paļauties uz ģimeni un kaimiņiem. Protams, ja nestaigājošs cilvēks ir Labklājības departamenta un sociālā dienesta redzeslokā, tas ir reģistrēts vienotajā sistēmā, tātad – palīdzība būs.
Arī tiem, kuri uztraucas par senioriem, kas uzturas pansionātos un veselības aprūpes iestādēs, jāzina – katrai iestādei ir savs plāns, kā kādā brīdī rīkoties. Šie cilvēki netiks pamesti!
Taču, ja nu kāds uztraucas par sevi un nezina, ko darīt, var sazināties ar Rīgas Sociālo dienestu un pieteikties – es te tāds esmu, lūdzu, pievērsiet uzmanību! » ierosina Pēteris Grūbe. Taču, runājot par militāru apdraudējumu, ir jārēķinās, ka ne vienmēr ir laiks, lai nokļūtu līdz drošai slēptuvei, tāpēc jāizmanto tā sauktais divu sienu princips.
«Iepriekš es četrus gadus vadīju Ukrainas atbalsta centru Rīgā un esmu runājis ar daudziem cilvēkiem no kara skartajām teritorijām – uzlidojumā līdz patvertnei nemaz nepagūst, tāpēc jāslēpjas vai nu vannasistabā, vai dziļākā gaitenī. Nestāvi pie loga vai pie ārējās sienas, bet tur, kur esi vismaz aiz divām sienām. Prakse ir pierādījusi, ka tas ir pietiekami efektīvi,» viņš norāda.
Ko darīt ar kaķi, ja nākas atstāt māju?
Pēteris Grūbe iesaka – ja nepaspēj uz patvertni, ņem savu mīluli padusē un slēpies vannasistabā. Taču, ja dodies uz patvertni, suni vai kaķi līdzi ņemt nedrīkst. «Tā tas ir noteikts gan mūsu valstī, gan arī citur – publiskās patvertnēs dzīvniekus ņemt nedrīkst. Protams, ka viņš ir mīļš, bet eksistenciāla apdraudējuma gadījumā primāra ir cilvēka dzīvība. Tāpēc dzīvnieks jāatstāj dzīvoklī, ievērojot divu sienu principu. Palaižot viņu ārā, uz ielas, arī tas nevienam nenāks par labu, jo dzīvnieks būs lielā stresā. Nekas cits neatliks kā šādos brīžos dziļi ieelpot un darīt, ko liek atbildīgie dienesti.
Nevajadzētu darīt tā, kā reizēm notika Ukrainā, kur vecmāmuļa kaziņas dēļ neevakuējās no frontes zonas.
Tā nevajadzētu rīkoties arī tādēļ, ka brīvprātīgie, kuri palīdz cilvēkiem evakuēties, riskē ar savu dzīvību. Ja esi pašā elles viducī, ir jāklausa, ko saka dienesti un īpaši šim darbam sagatavoti brīvprātīgie. Kaut Reksis un Muris ir mīļi, kaimiņu Māra ir daudz svarīgāka; vispirms cilvēks un viņa dzīvība.» «Svarīgākā ir mūsu reakcija – dzirdot sirēnu vai trauksmes signālu, ir jāreaģē, nevis jāatmet ar roku. Sirēnas nav tādēļ, lai mūs kaitinātu, bet gan tādēļ, lai glābtu. Krīzēs visvairāk palīdz nevis tehnoloģijas, bet līdzcilvēki, prasme runāt ar radiem, kaimiņiem un garāmgājējiem, » tā Pēteris Grūbe.
