Rīga -1°C 
Konsultē Andrejs Peredistijs, ORTO klīnikas traumatologs ortopēds.
1. Kādas traumas visbiežāk ir tieši ziemā?
Runājot par sportu – slēpošanu un slidošanu –, visbiežāk cieš ceļu locītavas un pleci. Neveiksmīgi pakrītot slēpojot, var rasties dažādi ceļu locītavas saišu plīsumi, visbiežāk tiek traumēta priekšējā krusteniskā saite un iekšējā sānu saite. Gadās arī dažādi apakšstilbu un potīšu lūzumi, apakšdelma lūzumi. Savukārt no kritieniem uz slidenām ietvēm visbiežāk novērojamas pēdas locītavas traumas, potīšu lūzumi, kā arī plaukstas locītavas traumas, spieķa kaula lūzumi.
2. Cilvēks ir nokritis un saprot, ka labi nav, bet šajā brīdī vēl nav skaidrības, kāda veida trauma gūta, – mežģījums, plīsums vai lūzums. Kāda būtu pareizākā tūlītējā rīcība?
Kāda trauma gūta, to tūlīt pēc negadījuma neviens vēl nevar zināt. Izņemot gadījumos, ja ir acīmredzama ekstremitātes – rokas vai kājas – deformācija. Piemēram, ja pēda ir pagriezusies uz otro pusi, uzreiz ir skaidrs, ka tas nav saišu bojājums, bet lūzums. Ja locītava sāp, pirmais, kas jādara, – jāsauc ātrā palīdzība un jālūdz līdzās esošo cilvēku atbalsts. Ekstremitāte ir jāimobilizē – jāpadara nekustīga, uzliekot tai šinu vai pagaidu longeti.
Nekad nenāks par sliktu lokāla aukstuma komprese, jo tā samazina tūsku.
Ziemā var ielikt maisā sniegu, un komprese, kuru uzlikt uz sāpošās vietas, ir gatava vienā mirklī. Ja ir sāpes, kustību ierobežojumi, vizuālas izmaiņas (tūska, deformācija), būs vajadzīgs rentgens, bet dažkārt ar to var arī nepietikt un būs nepieciešami citi izmeklējumi.
3. Pēc kāda principa ārsts nosaka – būs vajadzīga konservatīva vai ķirurģiska ārstēšanas metode?
Ja ir lūzums, bet visi kaula fragmenti atrodas vietā, nekas nav izbīdījies, kāja vai roka nav deformējusies, parasti tiek noteikta konservatīva ārstēšana – dažādu veidu imobilizācija jeb kustību ierobežošana vai pilnīga nekustīguma nodrošināšana, izmantojot šinu, longeti vai ortozi. Tā nodrošina stabilitāti locītavām, ļaujot lūzumam saaugt sešu līdz astoņu nedēļu laikā.
Savukārt, ja lūzums ir ar lielu nobīdi vai tas ir vaļējs lūzums, tad noteikti vajadzīga ķirurģiska ārstēšana, un katrā konkrētajā gadījumā ārsts izvēlas, kāda operācija nepieciešama. Galvenais ķirurģisku operāciju mērķis ir nodrošināt stabilitāti lūzumam, lai cilvēks varētu ekstremitāti uzreiz kustināt pēc iespējas vairāk un lai locītava, kurai blakus ir noticis lūzums, nekļūtu stīva un tai saglabātos normāls kustību apjoms. Ja, piemēram, gūta ceļgala trauma, ir ļoti svarīgi, lai celi varētu gan iztaisnot, gan saliekt līdz galam.
Ja lūzums tiek ārstēts, uzliekot ģipsi (kādreiz tā bija vienīgā metode), kāja uz ilgāku laiku tiek padarīta nekustīga, un tad viena no komplikācijām var būt stīvi ceļi – visu atlikušo mūžu cilvēkam būs jāstaigā ar pussaliektu kāju. Tas pats attiecas uz visām pārējām locītavām.
4. Vai pēc operācijas skrūves, stieņi, plāksnes, kas tiek izmantotas operācijas laikā, ir jāņem ārā?
Viss ir atkarīgs no tā, kurā ķermeņa daļā metāla konstrukcija ievietota, taču viennozīmīga indikācija tās izņemšanai ir tās izkustēšanās, infekcija, diskomforts. Ja metāla konstrukcija fiziski traucē cilvēkam, tas nozīmē, ka tā rada kairinājumu mīkstajiem audiem. Tad ir jāņem ārā.
5. Vai ir gadījumi, kad netiek izmantota ne konservatīvā, ne ķirurģiskā metode, ļaujot kaulam saaugt pašam?
Jā, piemēram, ja ir tā sauktie trabekulārie lūzumi, kas lokalizējas lielo stobra kaulu galos, un kaula ģeometrija nav izjaukta, bet trieciena rezultātā iekšā tas ir salūzis. Tādiem lūzumiem neko nedara, var pat iztikt bez imobilizācijas, ja vien nav mīksto audu bojājumu. Ja traumēta kāja, kādu laiku cilvēkam būs jāpastaigā ar kruķiem, lai nenoslogotu kāju. Ja lauzta roka, var izmantot kādu no ortozēm, lai fiksētu traumēto vietu, ļaujot lūzumam saaugt. Teiksim, pēdai mēdz būt tādi lūzumi (piemēram, pleznas kaulu lūzumi), kas nav jāoperē. Pat tad, ja ir iespaidīga dislokācija, šie kauli labi saaug kopā. Varbūt būs vajadzīga tikai longete uz dažām dienām vai speciāls zābaks.
6. Vai tā ir taisnība, ka bērnam var neoperēt salauztu atslēgas kaulu?
Atslēgas kauls bērnam bieži vien netiek operēts tāpēc, ka tas ļoti labi pats saaug. Pēc operācijas risks, ka tas nesaaugs, ir tikpat liels vai pat lielāks, nekā tad, ja neoperē. Sešgadīgam bērnam atslēgas kaula lūzums saaug divās nedēļās, pieaugušajam – astoņās nedēļās.
7. Teicāt, ka agrāk lūzumus ārstēja, uzliekot ģipsi, bet tagad ir pieejami dažādi materiāli. Kādas šobrīd ir aktuālākās lūzumu ārstēšanas metodes?
Vēl bez ģipša agrāk tika izmantota arī ekstensija – locītavu iztaisnošanas metode, kad cilvēks guļ gultā un ekstremitātes galā piesiets atsvars, lai vilktu kaulu. Astoņdesmitajos gados bieži izmantoja metodi ar ārējās fiksācijas aparātu, un šo metodi izmanto joprojām. Tāpat arī ieģipsēšana joprojām ir viens no veidiem, kā var ārstēt lūzumu, – to sauc par konservatīvo ārstēšanu.
Imobilizācijai ir jābūt komfortablai. Tas nozīmē, ka ģipsis nav smags, tas nekur neberž, nekas nesāp, un cilvēks jūtas labi.
Tad šāda ārstēšana ir adekvāta, ja vien nepieaug tūska un neparādās sāpes. Ja pēc ģipša uzlikšanas sāpes kļūst lielākas, tad noteikti jāmeklē speciālista palīdzība. Piemēram, ja spieķa kaula lūzuma gadījumā nav dislokācijas, var uzlikt adekvātu longeti, kas kādu laiku (4–6 nedēļas) atslogo locītavu, vēlāk to nomainot pret ortozi.
Taču uzņemšanas nodaļā, kur vienlaikus daudzi cilvēki ar traumām gaida palīdzību, pacientam nevajadzētu sākt diktēt mediķiem, kā viņu ārstēt. Ja ārsts uzlicis ģipsi, kas rada diskomfortu, pēc dažām dienām var vērsties pie ķirurga, lai nomainītu to pret ērtāku. Ir pieejami dažādi materiāli – ne tikai tāds ģipsis, kādu izmantoja pirms trīsdesmit gadiem, bet arī sintētiskie – plastikāta – ģipši, kas ir ļoti viegli. Kad parādījās 3D printeri, radās iespējas izprintēt ortozi, bet, ja šī ortoze ir jāgaida divas diennaktis, tas īsti nav risinājums, jo palīdzība ir nepieciešama nekavējoties. Turklāt ir iespēja uzreiz uzlikt plastikāta longeti vai plastikāta ģipsi, kas šobrīd pasaulē ir vispopulārākais materiāls. Pieejami arī polsteri, un ir dažādas tehnikas, kā to visu likt, lai cilvēkam būtu pēc iespējas ērtāk. Mūsdienās ir ļoti plašas iespējas izvēlēties piemērotāko starp ortozēm, kas ražotas rūpnieciski.
