Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Diemžēl līdz šim brīdim Izglītības un zinātnes ministre (IZM) Dace Melbārde ignorē Latvijas privātskolu asociācijas aicinājumu pārrunāt asociācijas piedāvātos priekšlikumus. Asociācija izsaka nožēlu, ka ministre nesadzird ne vecākus, ne skolotājus, neatrodot iespēju tikties ar sociālo partneri. Apstrīdot IZM sagatavoto normu Izglītības likuma grozījumos, asociācija apsver vēršanos Satversmes tiesā.
Parakstu vākšana Latvijas privātskolu tīklā turpinās. Vecāki savā aicinājumā valsts amatpersonām uzsver privātskolu nozīmi izglītības kvalitātes nodrošināšanā.
Daudziem vecākiem bērnu skološana privātskolā ir arī bērna emocionālās drošības vai īpašo vajadzību jautājums, jo mācību procesam tiek nodrošināta individualizēta pieeja.
«Diemžēl IZM bērnu emocionālo labsajūtu izliekas neredzam, lai gan tieši tā būtiski ietekmē ikviena bērna izaugsmi un sekmes. Nedrīkst aizmirst, ka bērns nav mazs pieaugušais, un ir liels drauds, ka daudziem bērniem Latvijā tiks atņemta iespēja mācīties tur, kur viņi, atbilstoši savai būtībai un īpašajām vajadzībām, var attīstīties vislabāk. IZM ir iecerējusi neturpināt sniegt valsts finansējumu privātskolu pedagogiem, ja skolas neveidos bērnu skaita ziņā lielākas klašu grupas. Lielo skolu piegājiens tagad būs jāievieš arī privātskolu tīklā, kas pēc būtības ir nepareizi. Vecākiem, kura bērnam ir nepieciešams īpašs atbalsts, jau tā ikdienas rūpēs ir jāiztur liela emocionālā slodze, tāpēc valsts nodoms atņemt bērniem iespēju mācīties viņiem atbilstošā un piemeklētā vidē, ir sāpīgs trieciens,» uzsver Gunita Logina, bērna mamma, kurš šobrīd skolojas privātskolā.
Ministrija plāno noteikt tādus pašus kritērijus mērķdotācijas saņemšanai kā valsts un pašvaldības skolām – 120 skolēnu katrā klašu grupā. Privātskolām tas nozīmētu atvērt paralēlklases vai palielināt skolēnu skaitu esošajās. Ne viens, ne otrs variants nav iespējams Latvijas privātskolu infrastruktūras dēļ. Lai to mainītu, tās ir miljoniem vērtas investīcijas, kurām nav ekonomiska pamatojuma un kuras nevar atļauties neviena privātskola Latvijā.
«IZM rosinātie grozījumi, ignorējot sarunas ar sociālo partneri, ir bīstams signāls izglītības sistēmā kopumā.
Mēs apzināmies, ka šis ir valsts drošības stiprināšanas laiks, un esam gatavi kompromisam, tomēr ar nožēlu jāatzīst, ka līdz šim brīdim konstruktīvas sarunas ar Daci Melbārdi tā arī nav notikušas, un mums savu redzējumu ministrei nav izdevies izklāstīt. Mēs nevēlamies būt ignorances un klusēšanas stratēģijas upuri, tāpēc ar savu balsi, iestājoties par bērnu un vecāku tiesībām, apsveram iespēju vērsties Satversmes tiesā, apstrīdot ministrijas sagatavoto normu Izglītības likuma grozījumos,» informē Latvijas Privātskolu asociācijas vadītāja Anna Jermakoviča.
Latvijas Privātskolu asociācija aicina dotācijas piešķiršanai pedagogu darba samaksai privātskolām noteikt tādus pašus noteikumus, tādu pašu skolēnu skaitu pa klašu grupām kā Alternatīvās pedagoģijas skolām vai Valsts augstskolu dibinātām. 1–3.klase 30 skolēni, 4.-6.klase 30, 7.-9.klase 30; 10–12.klase 60. Tā kā svarīgākais ir bērns un izglītības kvalitāte, kam arī jābūt ministrijas noteikto kritēriju augšgalā, būtiski ir valsts finansējumu saglabāt tām privātskolām, kuras atbilst noteiktiem kvalitātes kritērijiem, piemēram, strādā saskaņā ar licencētām un īpaši izstrādātām autorprogrammām.
Arī biedrība Latvijas Autisma apvienība un biedrība Latvijas UDHS biedrība brīdina, ka Izglītības un zinātnes ministrijas virzītais likumprojekts par universālu minimālo skolēnu skaitu klasēs privātajās skolās, rada nopietnu risku bērniem ar neirālās attīstības traucējumiem (autisms, UDHS, mācīšanās traucējumi utt). «Mēs nevaram atgriezt bērnus klasēs, kur viņi nespēj izturēt skaņu, kustību un haosa līmeni,» norāda kāds tētis, kura bērnam ir UDHS. «Mazajā klasē viņš beidzot ir mierīgs un spējīgs mācīties. Kāpēc valsts grib mums to atņemt?»
Biedrības norāda, ka īpaši smagi šis skars solo vecāku ģimenes, kurās vienīgais aprūpētājs objektīvi nevar atļauties pamest darbu, taču bērniem ar UDHS un citiem neiroattīstības traucējumiem valsts šobrīd praktiski nenodrošina nekādu reālu atbalstu. Tas nozīmē, ka vecāki tiek nostādīti situācijā, kurā viņiem jāizvēlas starp bērna attīstībai un veselībai drošu izglītības vidi un spēju uzturēt ģimeni. Šāda pieeja neizbēgami palielinās valsts izdevumus – vecāki būs spiesti kļūt par bezdarbniekiem, kas prasīs papildu sociālo atbalstu no valsts, savukārt privātās skolas jau šobrīd pašas sedz visus izdevumus, izņemot pedagoga algas finansējuma daļu, kas ir vienīgais valsts ieguldījums.
Biedrības aicina Saeimu nepieņemt likumprojektu tā pašreizējā formā un saglabāt privātajām skolām tiesības noteikt klašu lielumu atbilstoši bērnu vajadzībām.
