Rīga +1°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kas ir iesnas?
Deguns ir viens no ieejas vārtiem organismā, un tieši šeit notiek pirmā saskare ar dažādiem vīrusiem, baktērijām un citiem vides faktoriem. Brīdī, kad vīruss pieķeras deguna gļotādai un sāk tajā vairoties, cīņā iesaistās mūsu imūnā sistēma. Uz deguna gļotādu tiek sūtīts ļoti daudz imūnās sistēmas šūnu, kā rezultātā rodas iekaisums – pietūkums, aizlikums, nepatīkama sajūta, kā arī veidojas deguna izdalījumi jeb puņķi. Sākumā tie var būt caurspīdīgi un šķidri, vēlāk, ja pievienojas arī baktērijas, var kļūt dzeltenīgi un zaļgani.
Akūtas vīrusu izraisītas iesnas
Visbiežākie iesnu izraisītāji ir vīrusi. Akūtas iesnas sākas pēkšņi, un šādā gadījumā novērojami divi vai vairāk simptomu – aizlikts deguns, izdalījumi no deguna, kā arī klepus gan pa dienu, gan naktī. Iesnu gadījumā tas gan nav īstais klepus.
Ja ir aizlikts deguns, izdalījumi, kas pietūkuma dēļ nevar iztecēt ārā pa nāsīm, tek uz aizdeguni, īpaši guļot un atrodoties horizontālā stāvoklī. Elpojot caur muti, kakla gļotāda kļūst sausa, tāpat arī tur nonākušie deguna izdalījumi – tas veicina kairinājumu, tādēļ ļoti bieži bērniem naktī ir spazmveidīgas klepus lēkmes.
Elpošana caur muti, ko veicina aizliktais deguns, sausina kakla gļotādu. Sausa gļotāda savukārt kļūst uzņēmīgāka pret mikroorganismiem. Ja ar iesnām nav izdevies tikt galā, vīruss var ieperināties arī kaklā. Lokālā imunitāte vairs nespēj noreaģēt, un vīruss attīstās tālāk jeb slīd uz leju – zemākajos elpošanas ceļos parādās īstais klepus. Protams, reizēm saslimšana uzreiz sākas ar vairākiem simptomiem – iesnām, sāpošu kaklu un klepu.
Ilgstošas iesnas maziem bērniem var izraisīt arī ausu iekaisumu. Ilgstoša deguna pietūkuma rezultātā kanāls, kas savieno deguna dobumu ar vidusausi, efektīvi nefunkcionē un vidusausī var uzkrāties šķidrums, veidoties iekaisums. Tādēļ situācijās, kad sāp ausis un ir iesnas, pirmkārt jāizārstē deguns.
Zināšanai!
Iesnu gadījumā ārsti bieži runā par rinosinusītiem. Rinīts = iesnas, sinusīts = deguna blakusdobumu iekaisums, rinosinusīti = deguna un deguna blakusdobumu iekaisumi. Maziem bērniem sinusi jeb deguna blakusdobumi vēl nav līdz galam attīstījušies, tādēļ par sinusītu bērnu gadījumā īsti nerunā.
Kādos apstākļos pieķeras vīruss?
Lielākā daļa vīrusu dzīvo apkārtējā vidē, bet daļu no tiem pārnēsā arī cilvēka organisms. Jautājums ir, kurā brīdī kāds no vīrusiem spēs izraisīt saslimšanu. Patiesībā mehānisms, kā attīstās jebkura slimība, pēc būtības ir vienāds:
- Katram cilvēkam ir savs ģenētiskais fons – kā ir noritējusi grūtniecība, kādi esam piedzimuši, ko mums ir nodevuši vecāki.
- Liela nozīme ir videi, kādā esam auguši. Cik tā bijusi sterila, kā ir notikusi saskarsme ar dažādiem mikroorganismiem, ko ēdam, ar ko ikdienā sastopamies, ar ko nodarbojamies, galu galā – kur pavadām brīvo laiku.
- Nozīmīgs faktors ir stress – tas spēj negatīvi ietekmēt mūsu imūnās sistēmas darbību. Stresa apstākļi var būt dažādi, tajā skaitā ne mazāk būtisks ir arī emocionālais stress.
Iepriekš minētais palīdz izskaidrot bieži sastopamos stāstus par bērniem, kas tikko pēc bērnudārza gaitu uzsākšanas sāk pastiprināti slimot. Ne vienmēr pie vainas ir tikai mikrobi un vīrusi, ar ko bērni saskaras. Liela nozīme ir stresam par atrašanos jaunos apstākļos – satraukums ietekmē imūnās sistēmas darbību, tā pavājinās. Ja pievienojas arī ārējās vides faktori (nosalšana, slapjas kājas) un turpat blakus ceļo kāds vīruss, tad visi šie faktori var izraisīt vīrusa aktivizēšanos. Bet vienkārši slapjas kājas bez pārējiem nelabvēlīgajiem apstākļiem saslimšanu neizraisīs.
Jāņem arī vērā, ka viens un tas pats vīruss katram bērnam izpaudīsies citādi (piemēram, vienam būs paaugstināta temperatūra, citam – ne), tas atkarīgs no bērna tā brīža vājākās vietas un ģenētiskā mantojuma.
Hroniskas iesnas
Par iesnām mēdz teikt – ārstē vai neārstē, pēc septiņām dienām tāpat pāries. Jaunākie pētījumi gan liecina, ka normāla iesnu gaita var ilgt 7, 10 un pat 14 dienu. Apmēram piektajā, septītajā dienā parasti var just, ka iesnas sāk beigties. Principā iesnas, kā jebkura cita vīrusa izraisīta saslimšana, ir pašlimitējoša jeb beidzas pati no sevis. Bet par hroniskām iesnām runā tad, ja tās ilgst 12 nedēļu un vairāk. Šajā laikā var novērot gan kāpumus, gan kritumus. Ja iesnas tomēr nebeidzas, jāmeklē, kādi procesi organismā norit fonā. Ieilgušas iesnas liecina, ka imūnajā sistēmā visu laiku ir disbalanss.
Bakteriālas iesnas
Ja piektajā dienā kopš iesnu sākšanās ir pasliktinājums vai simptomi ilgst vairāk nekā 10 dienas, to dēvē par postvirālu rinosinusītu. Bet tikai 2% šo gadījumu sastopamas bakteriālas iesnas. Tad izdalījumi no deguna maina krāsu, kļūst dzelteni vai pat zaļgani un nepatīkami ož. Arī no mutes var nākt nepatīkams aromāts. Puņķi kļūst biezi, grūti izšņaucami, bērns izskatās saguris. Bērnam var būt otrais paaugstinātās temperatūras vilnis, temperatūra paceļas virs 38 grādiem. Tomēr, lai arī infekcija pārvērtusies par bakteriālu, iesnu gadījumā antibiotikas lieto tikai ārkārtējos gadījumos. Galvenais veids, kā iesnas ārstēt, – mazināt deguna dobuma tūsku, palīdzot izvadīt izdalījumus.
Hronisku un bakteriālu iesnu ietekmējošie faktori
Ir situācijas, kad bakteriālām, kā arī hroniskām iesnām ir lielāka iespēja attīstīties. Tas var notikt:
- pēc procedūrām pie zobārsta, pēc zobu infekcijām;
- pēc mehāniskām procedūrām stacionārā – ja ir likta nazogastrālā zonde, ir bijusi plaušu ventilācija u. c.;
- imūndeficīta gadījumos un smagu hronisku slimību gadījumā – HIV, cistiskā fibroze u. c., kuru dēļ bērns ir uzņēmīgāks pret dažādām infekcijām;
- ja ir traucēta skropstiņepitēlija darbība deguna gļotādā;
- šķības jeb deviētas deguna starpsienas gadījumā var veidoties mehānisks traucēklis, kas vienā pusē neļauj drenēties deguna dobumam. Līdz ar to ir lielāka iespēja, ka baktērija var savairoties;
- ja ir deguna traumas, polipi, svešķermeņi deguna ejās;
- pasīvās smēķēšanas gadījumā – vielas, ko bērns ieelpo, var traucēt organisma aizsargfunkciju veikšanu.
Alerģiskas iesnas
Iesnas mēdz būt arī kā organisma reakcija uz alergēnu. Alerģisku iesnu gadījumā ir pietūcis deguns un caurspīdīgi puņķi (gandrīz kā ūdens). Iesnām bieži vien pievienojas arī nieze vai pietūkums acīs, sauss, nepatīkams klepus vai citi simptomi. Alergēns, kas to izraisa, var būt kāds pārtikas produkts, respirators alergēns vai kāds cits. Ārsts šādos gadījumos konstatē, ka tās ir alerģiskās iesnas, un bērns droši var iet uz dārziņu, jo nav infekciozs. Saasinājumu gadījumos visbiežāk ir jālieto pretalerģijas medikamenti.
Ārstēšana
Ja bērnam ir iesnas, pirmajās dienās nevajadzētu pastiprināti dot dažādus medikamentus, lai tikai pēc iespējas ātrāk izārstētu. Akūtu vīrusa izraisītu iesnu gadījumā slimība ritēs savu gaitu, kamēr tā beigsies. Bet ir lietas, ar ko organismam varam palīdzēt.
- Jāuzņem pietiekami daudz šķidruma – tas ir zelta likums visu slimību gadījumā. Šķidrums organismā nodrošina cirkulāciju un mikroorganismu izvadīšanu no organisma. Turklāt ar pietiekamu šķidruma daudzumu imūnā sistēma varēs darboties daudz veiksmīgāk. Ja iesnām pievienojas paaugstināta temperatūra, rodas papildu šķidruma zudums, tādēļ šķidrums vēl jo vairāk jālieto pastiprināti. Vecāku uzdevums ir mērķtiecīgi piedāvāt bērnam padzerties, izdomājot dažādus trikus vai rotaļu elementus, ūdenim var pievienot arī kādu garšu. Bērnam var dot padzerties arī tēju (piemēram, kumelīšu).
- Ja deguns ir stipri pilns un grūti izšņaucams, var palīdzēt deguna skalošana. Skalošana palīdz mitrināt gļotādu, lai tā var labāk cīnīties pret slimības vaininieku un lai būtu iespējams atbrīvot deguna ejas, izvadot visu lieko. Bakteriālo jeb zaļo, biezo puņķu gadījumā skalošanas līdzeklī esošais sāls palīdz tos sašķidrināt. Visvieglāk skalošanas palīglīdzekli nopirkt aptiekā, kur tas ir sagatavots pareizajās proporcijās. Var izmantot arī fizioloģisko šķīdumu. Pūšamie līdzekļi efektīvāk noklās deguna dobuma gļotādu un spēs iekļūt dziļāk deguna dobumā.
- Kad deguna saturs ir sašķidrināts, tas ir jādabū ārā. Ja bērns pats nespēj atbrīvoties no puņķiem, viņam ir jāpalīdz. Pavisam maziem bērniem var palīdzēt Rhinomer deguna aspirators jeb puņķu sūknītis. Sūcot vai šņaucot ārā deguna saturu, viena nāss noteikti ir jāaizver, lai veidojas vakuums. Bez vakuuma puņķis iekšpusē tikai kustēsies aizdegunē no vienas puses uz otru. Lielāki bērni var šņaukt degunu paši, vienīgi jāuzmanās, lai, stipri šņaucot, nepiešņauc pilnas ausis. Maziem bērniem tādēļ pat labāk ir puņķus šņaukt uz iekšu un tad tos izspļaut vai pat norīt. Deguna regulāra atbrīvošana stipri atvieglos bērna pašsajūtu, kā arī palīdzēs ātrāk izveseļoties.
- Kad deguns ir tīrs, uz deguna gļotādu var iedarboties ar kādu medikamentu. Ja deguns ir pilns, tad gandrīz nav jēgas lietot kādu līdzekli, jo tas nespēs izdarīt savu darbu pilnvērtīgi.
- Var lietot medikamentus, kas mazina deguna gļotādas tūsku. Kad tūska kaut uz brīdi ir mazināta un atveras deguna ejas, ir piemērots brīdis, kad puņķus fiziski dabūt ārā. Vēl tūkstu svarīgi mazināt, lai varētu normāli elpot caur degunu, jo, elpojot caur muti, smadzenēm netiek nodrošināts pietiekams daudzums skābekļa. Tādēļ pēc nakts miega bērni nereti ir neizgulējušies, saguruši, nespēj koncentrēties. Ir pieejami arī medikamenti, kas apvieno gan tūsku mazinošus, gan antibakteriālus efektus – tos var lietot smagāku un ilgāku iesnu gadījumā.
- Ja bērnam ir vispārēji slikta pašsajūta, var lietot temperatūru pazeminošos medikamentus (ibuprofēnu, paracetamolu), kas ir arī labs palīgs iekaisuma mazināšanā un sāpju noņemšanā. Medikamentu pretiekaisuma iedarbība var palīdzēt atvērt degunu arī no iekšpuses.
- Papildus var lietot dažādus augu valsts līdzekļus. Piemēram, ehinācijas ekstraktam ir imūnsistēmu stiprinošs efekts, un to var lietot arī profilaktiski, tuvojoties respiratoro slimību sezonai. Organismam ļoti būtisks ir C vitamīns, ko labi var uzņemt arī ar dažādiem pārtikas produktiem (ogām, kāpostiem, āboliem u. c.).
- Pats svarīgākais atveseļošanās procesā ir miers un atpūta. Jā, ar iesnām bērnam ir jāpaliek mājās, jo iesnas bērna organismam ir liela slodze. Klasiska ārstēšana iesnu gadījumā bieži nav būtiskākā, lielāka nozīme ir mīļu cilvēku klātbūtnei un saudzīgai videi. Turklāt akūtajā fāzē bērns ir infekciozs un, esot dārziņā vai skolā, noteikti padalīsies ar vīrusu vai baktēriju arī ar pārējiem bērniem. Ar iesnām droši var doties ārā pastaigāties, ja vien bērns jūtas labi un viņam nav augsta temperatūra (virs 38 grādiem).
Profilakse
Svarīgs ir pilnvērtīgs uzturs un atbilstoša fiziskā slodze, tajā skaitā pastaigas svaigā gaisā jebkuros laikapstākļos. Atbilstoši saģērbjoties, ārā var un vajag iet. Svaigs gaiss ventilē plaušas un stiprina organisma imunitāti. Daktere uzsver, ka liela nozīme ir arī gaišām domām, labām emocijas, mīlestībai, samīļošanai. Ikdienā mājās nepieciešamības gadījumā var profilaktiski mitrināt gaisu, kā arī kursa veidā lietot ehināciju vai citu līdzekli imunitātes stiprināšanai.
Iesnas un Covid-19
Covid-19 biežākie simptomi ir sauss klepus un drudzis, tādēļ, ja bērnam ir parādījušās iesnas, tās lielākoties tomēr būs parastās iesnas. Ja tomēr ir jūtams, ka slimības gaita kļūst netipiskāka vai smagāka, var domāt par papildu analīzēm. Iesnu gadījumā steidzīgi veikt Covid-19 testu nav pamata. Taču, neatkarīgi no vīrusa, kas iesnas ir izraisījis, bērnam ir jāpaliek mājās.
