Rīga +3°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vaicāts, ko Zemessardze var gūt no ukraiņu bargās pieredzes karā pret mūsu kopīgo pretinieku Krieviju, Pudāns norādījis, ka Zemessardze nevarot ielaisties ilgstošā karā, ko būs spiesta darīt Ukraina.
«Mums ir jābūt spējīgiem dot prettriecienu un kavēt pretinieku maksimāli ātri, jau pašā konflikta sākumā. Mūsu operacionālais ģeogrāfiskais dziļums neļaus mums veikt ilgstošas operācijas,» norādījis Pudāns.
Zemessardzei esot jāattīsta ne tikai kinētiskās spējas, bet jāspēj efektīvi darboties arī informatīvajā telpā un kibertelpā.
«Tur ir mūsu pienesums – zemessargi, kas ir dažādu profesiju, jomu, sabiedrības slāņu pārstāvji, var dot efektu tieši šajā virzienā. Šobrīd notiek darbs pie informācijas operāciju spēju attīstības, piesaistot tieši zemessargus,» norādījis Pudāns.
Pulkveža ieskatā zemessargiem jāstrādā ne tikai kā informatīvās telpas pasīviem novērotājiem, bet arī aktīvi tajā jāiesaistās, lai ietekmētu gan pretinieku, gan sabiedrības domāšanu, un pasargātu zemessargus un karavīrus no pretinieka ietekmes.
«Ietekmēšana nav tikai stāstīšana, bet arī maldināšana. Jāstrādā pie tā, lai efektīvi izmantotu zemessargu kreativitāti, ko pastiprinātu ar mūsu kiberspējām. Tas ir veids, kā varam atgūt iniciatīvu krīzes situācijās. Mēs redzam, cik efektīvi šo līmeni izmanto Ukraina, gan ietekmējot Rietumu sabiedrotos, gan uzturot augstu morāli un kaujas garu savā sabiedrībā un demoralizējot pretinieku,» uzsvēris pulkvedis.
Novērojumi no Ukrainas kaujas lauka parādot, ka pretinieks varbūt arī nav tik spējīgs, kādu to bijām iztēlojušies, tomēr jāsaprot, pretinieks spēj adaptēties pēc savām kļūdām un turpināt ilgstošu karu.
«Tāpēc mums ir jāaptur pretinieks jau pašā iebrukuma sākumā un vienlaikus jāgatavojas ilgstošai noturībai kaujas apstākļos. Runa ir ne tikai par nacionālo bruņoto un nebruņoto pretošanos, bet arī mūsu armijas spēju noturēties ilgāk par dažām dienām, spēt saņemt pārapgādi un turpināt kauju,» uzsvēris pulkvedis.
Viņaprāt, tiešajā kontaktā ir būtiski palielināt spējas darboties arī dziļajā kaujā un būt gataviem nodrošināt arī savu aizmuguri.
Pudāns atzinis, ka līdz pagājušā gada martam dzīvojis ilūzijās, ka šāda veida karš Latvijā nenotiks, jo tomēr šeit ir Krievijas pilsoņu īpašumi, radinieki, plaša krievvalodīgo kopiena.
«Galvenais Kremļa naratīvs vienmēr ir bijis savu tautiešu aizsardzība. Taču redzot uzbrukumus Kijivai, Harkivai un citām pilsētām, ir skaidrs, ka šie izsludinātie mērķi ir tikai aizsegs pašu Krievijas iedzīvotāju maldināšanai. Mums ir jābūt gataviem arī šādam teroram. Protams, mēs nevaram panākt, ka mūsu teritorijā nenokritīs neviena raķete, taču mēs varam gatavot savu noturību – gan psiholoģisko, gan tehnoloģisko,» rezumējis nākamais Zemessardzes komandieris.
Pudāns sestdien atstāja Zemessardzes 1. Rīgas brigādes komandiera amatu. Viņu drīzumā plānots iecelt par Zemessardzes komandieri.
