Santa.lv
  • 04.12.2025
  • Vai žurku mēris apdraud arī kaķus? Atbild veterinārārste

    Santa.lv
    Santa.lv
    Foto: Borkin Vadim / Shutterstock
    «Man ir trīs kaķi – divi iet ārā, viens neiet. Lai gan runā, ka galvenokārt ar žurku mēri saslimst suņi, uztraucos par saviem kaķīšiem. Vai ar žurku mēri var inficēties arī kaķis, un kā tas notiek? Kas man būtu jāņem vērā, lai ne mani kaķi, ne es pati nesaslimtu?» raksta kāda lasītāja.

    Kā skaidro Latvijas Biozinātņu un tehnoloģijas universitātes Veterinārās klīnikas veterinārārste Daira Viškere, kaķi bieži ir šīs infekcijas nēsātāji – viņi ir slimi, bet viņiem nav nekādu klīnisko pazīmju. Tāpēc teorētiski kaķis ar savu urīnu var turpināt izdalīt leptospirozi, bet pats kaķis slims nebūs.

    «Klīniski nevienam kaķim neesmu šo slimību diagnosticējusi.

    Bet literatūrā min, ka kaķi ar to slimo ārkārtīgi reti, lai gan ir slimības nēsātāji.

    Teorētiski kaķa saimnieks, tīrot kaķa kasti un esot saskarē ar viņa urīnu, var saslimt, tomēr visbiežāk cilvēki ar šo slimību inficējas no grauzēja urīna, bet pilnīgi droši to apgalvot nevar. Lai istabas kaķis dabūtu šo slimību, viņam jānonāk kontaktā ar grauzēja urīnu vai viņam jāpastaigā pa vietu, kur šis urīns ir bijis, piemēram, pieliekamajā apčurāta barība vai zeme. Bet citādi slimība apkārtējā vidē nav izturīga – saules gaismā, lielā karstumā tā aiziet bojā. Leptospirozes uzliesmojums Latvijā bija tāpēc, ka bija mitri un silti laikapstākļi, tādējādi slimība saglabājās. Lai arī risks saslimt kaķu saimniekam nav liels, higiēna jāievēro jebkurā gadījumā. Pēc kaķa kastītes tīrīšanas noteikti jāmazgā rokas, jo tas ir vienīgais veids, kā kaķis cilvēku var inficēt, – ar urīnu. Savukārt vienīgais veids, kā no šīs slimības var pasargāt suni, ir vakcinācija. Tāpat arī ļoti būtiski ir atbrīvoties no grauzējiem mājās un ievērot higiēnu,» atgādina veterinārārste.

    Leptospiroze ir bakteriālas izcelsmes dabas perēkļu infekcija. Uzņēmīgi ir visi siltasiņu dzīvnieki, arī jūras zīdītāji un cilvēks. Biežāk slimo cūkas, liellopi, zirgi un suņi. Kopumā slimība raksturojas ar drudzi, dzīvnieku pasivitāti, sāpēm vēdera dobumā, ko rada aknu un nieru bojājumi, dzelti un reproduktīvas dabas traucējumiem, grūsniem dzīvniekiem bieži novēro abortus. Dzīvnieki parasti mirst slimības akūtajā fāzē vai jau hroniskos gadījumos no nieru funkciju traucējumiem un nieru mazspējas.

    Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
    Par diskusiju un problēmrakstu cikla «ZIŅAS SENIORIEM» saturu atbild Žurnāls Santa.

    Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk