Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
«Ik reizi redzot ziņu par pazudušu bērnu vasaras mēnesī vai smagu traumu, gribas vaicāt, kāpēc Latvija ir vienīgā Eiropas valsts ar tik garu vasaras brīvlaiku. No ministriem tikai Anita Muižniece savulaik iestājās par tā pagarināšanu līdz Jāņiem,» sociālajos tīklos savu viedokli paudusi žurnāliste Ieva Alberte. Bijusī izglītības ministre Muižniece piebilst:
«Tāpēc, ka protam stāstīt, ka griba līdzināties Eiropai, bet darām pa vecam. Piemēram, augustā varētu vidusskolēni apgūt valsts aizsardzības mācību – daudz jēgpilnāk un praktiskāk, savukārt jaunākajiem skolēniem atslogotāks mācību gads, bet mācības līdz Jāņiem.
Joprojām domāju, ka šis būtu pareizi.»
Pērn jau tika izstrādāta iniciatīva portālā ManaBalss ar mērķi panākt vasaras brīvlaika saīsināšanu. «Varbūt pamēģinām paņemt kaut ko labu no Eiropas, nevis no pagātnes?» piedāvāja tās autors.
Arī šajā vasarā atsākusies diskusija par brīvlaika lietderību. Vieni uzskata, ka brīvlaiks vasarā ir nepieciešams, jo Latvijas klimats citos gada mēnešos mūs nelutina, turklāt bērni jau šodienas apstākļos ātri izdeg. Savukārt citi piekrīt, ka vasaras brīvlaiks ir pārlieku garš, jo mūsdienās vairs neesot vecvecāku, kas ātri dodas pensijā un var pieskatīt mazbērnus, bet vecāku atvaļinājums ir pārāk īss, lai vasarā varētu pieteikami daudz laika veltīt atvašu pieskatīšanai.
«Godīgi sakot, mani tracina saucieni pēc nepieciešamības saīsināt vasaras brīvlaiku.
Es bērnībā šos trīs mēnešus: pavadīju ar draugiem āra aktivitātēs; dzzīvojos pie vecmāmiņas; nedēļu pavadīju kaut kādā skolas praksē; lasīju grāmatas; darīju vēl visādas lietas, kuras nebūtu iespējams darīt, ja būtu visu dienu jādirn skolā.
Ja toreiz kāds man būtu mēģinājis atņemt kaut vienu nedēļu no šī brīvlaika, es viņu līdz mūža galam uzskatītu par savu personīgo ienaidnieku,» atzīmē Armands Brants. «Un runājot par sākumskolniekiem un tipa Rietumeiropā viss labi, īss brīvlaiks – tas pats vien sanāk,» saka Brants, publiskojot infografiku ar skolēnu brīvlaiku sadalījumu Francijā. Tajā rādīts, ka jaunākajiem franču skolēniem vasaras brīvlaiks sākas jūlija sākumā, bet beidzas septembrī, toties rudenī, Ziemassvētku laikā, ziemā un pavasarī ir divu nedēļu brīvlaiki. Turpretī, latviešu skolēniem rudens un pavasara brīvlaiki ir vien nedēļu gari, bet ziemas brīvlaika februārī nav.
«To var izdarīt, ja tiek pārskatīts valsts izglītības standarts, kas nosaka obligāti minimālo stundu skaitu nedēļā programmas apguvei!» brīvlaika saīsināšanas ideju komentē ekonomists Mareks Gruškevics. «Pagarināto mācības gadu būtu jēga piedāvāt pēc izvēles, kā pagarinātā diena skolā. Tā būtu opcija vecākiem, kas nevar nodrošināt bērnu pieskatīšanu, nezogot laiku, pavadītu ar bērniem tiem vecākiem, kas to var un grib,» piebilst kāds cits sociālo tīklu lietototājs.
Ko par to saka slaveni daudzbērnu vecāki?
Intars Busulis: «Latvijā ziema ir pārāk gara!»
«Es esmu par to, ka rudenī un pavasarī ir nedēļa, bet vasarā ir garais brīvlaiks, kad var braukt pa ezeriem, uz nometnēm – izdarīt to, ko rudenī un ziemā nav iespējams, proti, pabūt ilgāk ārā. Kad es mācījos, man pietika, ka rudenī un pavasarī ir nedēļu garš brīvlaiks. Tas ierosinātais atvaļinājums varbūt ir svarīgs tiem, kam patīk braukt uz ārzemēm, kas nemīl apceļot dzimteni. Bet mums tādas tradīcijas nav. Mēs parasti rudenī ar ģimeni apceļojam Latviju vai aizbraucam uz divām dienām pie jūras padzīvot.
Ja runa ir par ziemas brīvlaika pagarināšanu, tad, manuprāt, tas nav nepieciešams. Ziemā pilnīgi pietiek ar divām nedēļām.
Latvijā ziema ir pārāk gara un aktivitātes jauniešiem ātri apnīkst. Bērnam svarīgākās ir atmiņas ir no vasaras, no kopā pavadītā laika, no dzīvniekiem, putniem un augiem,» uzskata Intars Busulis.
Kristīne Krūze: «Tas būtu samērīgi, ja bērniem tad būtu mazāk stundu.»
«Mani pārliecinātu šis arguments, ja tiktu saīsināta mācību diena uz vasaras brīvlaika rēķina. Tas būtu samērīgi, ja bērniem būtu mazāk mācību stundu. Manuprāt, šajā idejā ir savi plusi un savi mīnusi. Viens ir ieraduma lieta – mēs esam pieraduši, ka bērniem ir garais vasaras brīvlaiks, un arī paši bērni visu gadu gaida vasaru. Jāpiekrīt, ka bērni pa šo laiku vielu aizmirst. Un, ja vecāki strādā, tad viņiem arī nav laika būt ar bērniem. Taisnība arī, ka bērni mūsdienās vairāk pavada laiku viedierīcēs. Es domāju, ka šajā iniciatīvā vajadzētu vēl kādu burkānu, lai iepārdotu šo ideju. Es gan nedomāju, ka paši skolotāji gribētu pagarināt mācību gadu, jo tas nozīmētu, ka arī viņiem atvaļinājums paliek īsāks,» sacīja trīs bērnu mamma, aktrise Kristīne Krūze-Hermane.
«Es gan labāk gribētu ierosināt atcelt absurdo likumu, kas liedz bērniem labot pārbaudes darbus.
Tas ir jebkādā pretrunā ar attīstības psiholoģiju, psiholoģiskajiem mehānismiem, kas ir ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. Neviens no mums nav produktīvs 24 stundas 7 dienas nedēļā un savā izcilākajā formā. Ko mēs iemācam bērniem? Ka nedrīkstam kļūdīties, bet no kļūdām taču mēs mācāmies. Manuprāt, šis likums ir daudz absurdāks un kaitnieciskāks nekā brīvlaiks – divas nedēļas īsāks vai garāks.»
