Rīga +2°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Tatjanas Ždanokas dedzība un entuziasms aizstāvēt krievvalodīgo intereses, cīnīties pret Latvijā it kā valdošo «fašismu» un krievvalodīgo diskrimināciju jau kopš atmodas laikiem ir raisījis aizdomas, ka politiķe patiesībā ir algota Krievijas specdienestu aģente. Krievijas pētnieciskā izdevuma «The Insider» rīcībā nonākusī elektroniskā pasta sarakste šīs aizdomas apstiprina, savukārt pētnieciskajam «Re:Baltica» politiķe apstiprinājusi e-pastu autentiskumu. Elektroniskā sarakste liecina, ka
Ždanoka jau kopš 2004. gada par savām aktivitātēm ir informējusi Krievijas izlūkdienestu
un pat lūgusi finansējumu Maskavai, vēsta pētnieciskais žurnāls «Re:Baltica».
Kā izriet no nopludinātajiem materiāliem, vispirms elektronisko vēstuļu apmaiņa vairāku gadu garumā regulāri notikusi starp Ždanoku un Krievijas pilsoni Dmitriju Gladeju, kurš darbojās Krievijas FSB. Viņa «redzamais» uzdevums pēdējās desmitgadēs bija pārstāvēt Krieviju vēlēšanu novērošanas organizācijās, kuras leģitimizēja problemātiskas vēlēšanas Krievijas interešu lokā esošajās valstīs, kurās īstas starptautiskas organizācijas saskatīja problēmas, piemēram, 2014.gadā Krievijas anektētajā Krimā, kur Ždanoka kopā ar vairākiem citiem Kremlim draudzīgiem EP deputātiem tēloja «novērotājus» no Rietumiem. Latvijas Valsts drošības dienests (VDD) toreiz norādīja, ka Ždanoka kalpoja kā «efektīvs resurss gan Krievijas televīzijas pārraidēs, gan dažādos publiskos pasākumos Briselē un Latvijā, kur tika pausts stingrs atbalsts Krievijas pozīcijai Ukrainas konfliktā».
Ždanoka Gladejam atskaidījusies par izdarīto: sarīkoja publisku uzklausīšanu Eiropas Parlamentā, kurā sanākušie kritizēja Igaunijas varas iestāžu it kā agresīvo «rīcību pret [Bronzas kareivja pārvietošanas] demonstrācijas dalībniekiem»; organizēja trīs dienu nometni Latvijas un Igaunijas prokreiviskajām organizācijām, kuras pēcāk vainoja masu nekārtību izraisīšanā pret padomju pieminekļu pārvietošanu; apmaksāja raidījumu «Stunda krievu skolai», kas aicinājusi krievvalodīgos bērnus nelaist latviešu skolās un bērnudārzos; gatavoja izstādi «Krievi Latvijā», kuru izvietoja Eiropas Parlamentā. Vēl Ždanoka Krievijas izlūkam lūgusi naudu 6000 eiro apmērā Georga lentītēm un 1500 eiro, lai atkārtoti izdotu kara dziesmu krājumu.
«Ždanoka ir «tilts starp Krievijas izlūkdienestiem un viņu piesegorganizācijām divdesmit gadu garumā,»
vēsta medijs «The Insider».
«The Insider» pārliecinājās par Gladeja saistību ar FSB pēc viņa pieejas līmeņa «valsts noslēpumam» un «ierobežotiem/kontrolētiem braucieniem» ārpus Krievijas, kas atrodami uzlauztā Krievijas valdības datu bāzē. To uzlauza Ukrainas militārās izlūkošanas dienests (HUR).
Lai noskaidrotu, kādas varētu būt sekas Tatjanas Ždanokas sadarbībai ar naidīgas valsts izlūkdienestu, «Re:Baltica» iztaujāja Valsts drošības dienestu (VDD). Viņi atklāj, ka tikai no 2016.gada likums paredz atbildību par palīdzību ārvalstij vai ārvalsts organizācijai vērsties pret Latviju. To nav iespējams piemērot ar atpakaļejošu datumu – tas nozīmē, ka vecākos e-pastus nevar traktēt kā noziegumu.
Tikai viens Ždanokas e-pasts, kurš izsūtīts 2017. gadā var būt iemesls, lai sauktu politiķi pie atbildības.
Latvijas drošības dienesta pārstāvis, kas vēlējās palikt anonīms, «Re:Baltica» skaidroja: Ždanoka, visticamāk, sadarbojās ideoloģisku motīvu, ne naudas dēļ. «Naudu viņai nevajadzēja. Viņai tās bija pietiekami kā eiroparlamenta deputātei un viņa daudz tērēja arī no saviem privātajiem līdzekļiem.»
Šobrīd ir skaidrs, ka 20 gadus ilgusī karjera EP Ždanokai ir beigusies. Šogad gaidāmajās vēlēšanās viņai liedz kandidēt 2022.gadā pieņemtie likuma labojumi, kas neļauj kandidēt personai, kas pēc neatkarības atjaunošanas aktīvi turpināja darboties Komunistiskajā partijā. Tad beigsies arī viņas deputātes imunitāte.
