Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Konsultē Laura Bērziņa, bezpeļņas brīvprātīgo organizācijas Helper Latvia pārstāve Saldū.
Minūtes pārvērtās stundās
«Gribēju tikai noskriet pa kalniņu lejā, ātri salasīt alksnenes un pēc desmit minūtēm atgriezties pie mašīnas,» stāsta Ilze (73) – viņai šovasar gadījies apmaldīties vietā, kur, pēc vietējo domām, tas nemaz nav iespējams. «Apzinos, ka diezgan slikti orientējos, tāpēc vienmēr mežā uzmanos. Arī todien sēņojot jau pēc neilga laika uzkāpu atpakaļ kalniņā, kur it kā vajadzētu būt redzamam ceļam un manam auto. Taču izrādījās, ka vairs nevaru ieraudzīt ne vienu, ne otru. Apjuku, kaut kur sāku doties, droši vien nepareizajā virzienā. Pēc pusotras stundas maldīšanās, meklējot mašīnu, sēnes vairs neredzēju, apkārtne kļuva arvien purvaināka… Biju dzirdējusi padomu – ja mežā apmaldies un nokļūsti uz stigas, tad ej tikai uz priekšu un kaut kur noteikti iziesi. Tā arī darīju. Telefonā atvēru Google Maps un sameklēju savu atrašanās punktu un zvanīju meitai. Viņa teica, lai atsūtu savas GPS koordinātas, un, novērtējusi situāciju, izstāstīja, kur man jāiet, – vispirms jātiek pāri pļavai un tad, virzoties gar meža malu, nonākšu atpakaļ uz ceļa. Taču satelīta attēlā redzamā pļava īstenībā izrādījās krūmi manā augumā, un zem tiem – milzīgas bedres un krituši koki… Gāju ļoti uzmanīgi, lai – nedod Dievs! – nepaslīdētu un kaut ko neizmežģītu vai nesalauztu. Pa to laiku meitas draugs jau bija sazvanījis savu turpat netālu dzīvojošo paziņu, lai atbrauc man pretī un ar mašīnu taurē un sauc mani. Atsaucos un lēnām soli pa solim nokļuvu līdz viņam. Tagad, to atceroties, brīnos, ka man nebija nekādas panikas, toties tā jau bija sākusies visiem pārējiem, kas zināja par notikušo.
Mežā iegāju pulksten trijos, pussešos piezvanīju meitai un tikai astoņos vakarā izkļuvu no meža.
Labi, ka telefonu pirms došanās mežā bija uzlādējusi! Nespēju noticēt, kā es vispār to paveicu, bet laikam adrenalīns darīja savu…»
Svarīgi
Ja pašas spēkiem nespēj izkļūt no meža, negaidi tumsas iestāšanos un zvani 112!
Palīdz brīvprātīgie
«Sestdien pēc apmaldīšanās mežā Tukuma novada Džūkstes pagastā izglābts cilvēks.» «Irlavas pagastā izglābti divi cilvēki.» «Viens cilvēks apmaldījies mežā Tukuma novadā, bet vēl divi Ludzas novadā,» – vēsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sniegtā informācija. Visi šie notikumi pieredzēti šovasar augustā, vienā nedēļas nogalē. Ugunsdzēsēji glābēji palīdzēja, gan sazinoties ar cilvēkiem telefoniski, gan raidot skaņas signālus, gan dodoties cilvēkiem pretī, lai palīdzētu viņiem tikt ārā no meža.
«No visiem bezvēsts pazudušajiem vasaras sezonā 40 procentos gadījumu cilvēki ir apmaldījušies mežā,»
stāsta bezpeļņas brīvprātīgo organizācijas Helper Latvia pārstāve Laura Bērziņa, piebilstot, ka meklēšanas pieredze mēdz būt dažāda – gan pozitīva, gan diemžēl ar ne tik veiksmīgu rezultātu. «Vispirms cilvēkam, kurš ir apmaldījies, noteikti vajadzētu piezvanīt tuviniekiem un pateikt, kur atrodaties, tad apsēsties, pavērot apkārtni, ieklausīties, sameklēt norādes, kas varētu palīdzēt radiniekiem orientēties, un gaidīt palīdzību. Ja nav neviena, pie kā vērsties pēc palīdzības, uzreiz jāzvana glābšanas dienestam vai policijai,» iesaka Laura Bērziņa. «Mūsu, brīvprātīgo, iesaistīšanās lielākoties vajadzīga tad, ja cilvēks kaut kādu iemeslu nav spējīgs komunicēt – vai nu viņam līdzi nav telefona, vai arī tas ir izlādējies, vai arī cilvēks vairs nevar piezvanīt vai atbildēt uz telefona zvaniem… Mūs uzmeklē radinieki, policija vai pašvaldības pārstāvji. Reizēm pamanām informāciju Valsts policijas Facebook lapā un paši piesakāmies palīdzēt.» Biedrības Helper Latvia brīvprātīgo grupas darbojas visā Latvijā un spēj aptvert ļoti plašas teritorijas, taču regulāri sastopas ar sabiedrības neinformētību par to, kā rīkoties, kad pazudis cilvēks. Tāpat bieži vien vēršanās pēc palīdzības ir novēlota.
Jāmeklē orientieri
Visbiežāk mežā apmaldās vecāki cilvēki vai cilvēki ar veselības problēmām, kuriem liekas, ka viņi joprojām var izdarīt to pašu, ko kādreiz. Un viena no lielākajām kļūdām, ko cilvēki pieļauj, dodoties pastaigā, ogās vai sēnēs, ir tā, ka viņi nevienam nepasaka, kur un uz cik ilgu laiku iet, turklāt bieži vien nepaņem līdzi telefonu. Tikai retos gadījumos, kad pazūd cilvēks, ir skaidri zināms, kurā virzienā viņš ir aizgājis. Cilvēkiem gados daudz prātīgāk būtu uz mežu doties nevis vienatnē, bet kopā ar kādu un noteikti vajadzētu paņemt līdzi ūdeni, šokolādi enerģijai un zāles, ja ir veselības problēmas. «Esmu novērojusi, ka cilvēkiem, ejot sēņot vai ogot, šķiet, gribas saplūst ar dabu – saģērbties tumšā vai kamuflāžas apģērbā, un tas, protams, apgrūtina meklēšanu. Ja cilvēks ir, piemēram, koši oranžā tērpā, viņu var pamanīt jau pa gabalu, un arī glābējiem būtu daudz vieglāk viņu atrast,» saka Laura Bērziņa. «Liela problēma ir tā, ka vairums cilvēku nemāk orientēties. Būtu pareizi, jau ieejot mežā, pavērot apkārtni, piefiksēt zīmīgus objektus – neparastu koku, tiltu, pamestu ēku… Un tāpat rīkoties arī brīdī, kad saproti, ka esi apmaldījies, – vispirms pavērot apkārtni, ieklausīties, vai nevar dzirdēt šosejas troksni, suņu rejas – visu, kas varētu palīdzēt noorientēties. Taču, kad sākušās sēņu medības,
traucoties no sēnes pie sēnes, ļoti ātri var pazust spēja orientēties vidē un piemesties tā sauktais vadātājs.
Tādā situācijā galvenais ir saglabāt mieru un nekrist panikā, jo, pieaugot bailēm, cilvēks sāk riņķot, mest cilpas mežā un maldīties, un tas ir visbīstamākais, turklāt trauksme var pastiprināt arī veselības problēmas.»
Atrast cilvēku ir ļoti grūti
«Patiesībā atrast cilvēku mežā ir ļoti grūti,» uzsver Laura Bērziņa. Tas nav tik vienkārši, kā filmās rāda! «Ja saņemam ziņu, ka mežā pazudis cilvēks, grupas vadītājs uzreiz izveido rīcības plānu, izpētām konkrēto apvidu, apzinām kolēģus, kas var nākt palīgā. Arī mums pašiem ir jāievēro drošība, nedrīkstam strādāt vienatnē, jo arī mēs varam apmaldīties, visu laiku jāuzmanās, lai nepakluptu, kāpjot pāri nokritušiem kokiem un lienot cauri krūmiem. Meklējumos tiek iesaistīti arī suņi – gan tā sauktie teritorijas suņi, kas strādā bez pavadas un meklē jebkuru bezspēcīgu cilvēku, kas sēž vai guļ, kā arī mirušus cilvēkus, taču daudz biežāk meklēšanas darbu uztic tā dēvētajiem mantrailing suņiem – tie iet pavadā un meklē pēc konkrētā cilvēka smaržas parauga. Taču suns var strādāt tikai tad, ja vēl ir jūtama cilvēka smarža, tāpēc ir ļoti svarīgi neaiztikt pazudušā mantas – tiklīdz lietai pieskaras kāds cits, smaržu paraugs ir sabojāts. Dodoties meklēt pazudušo, visu laiku ir jākoncentrējas tam, ko dara suns, lai varētu nolasīt informāciju. Sunim ir iemācīts pateikt, ka smaržas te nav un meklējumi jāpārtrauc. Ja nepieciešams, suņi tiek nomainīti, reizēm paralēli strādā pat vairāki. Kad cilvēks – dzīvs vai miris – tiek atrasts, informāciju nododam policijai,» stāsta brīvprātīgā.
Apmaldījos pazīstamā vietā
Dace:
«Savulaik mūsu ģimene atguva īpašumu – zemi, māju un arī mežu. Es to saucu par tēta mežu, lai arī tētis diemžēl nu jau ir tai saulē. Šajā mežā es pazinu katru vietu, pagriezienu, ceļu, taču kādu laiku nebiju tur bijusi. Kad nolēmu atkal tur pasēņot, pat telefonu līdzi nepaņēmu, jo likās – man taču te viss zināms, varētu iet kaut aizvērtām acīm. Taču izrādījās, ka mežs ir pārvērties – plosījusies vētra, daudzi koki nogāzti, sakrituši arī pāri meža ceļiem, liela platība izcirsta. Pat nemācēju atrast taku, pa kuru parasti gāju sēņot, un, izlienot cauri brikšņiem, ne tikai nevarēju atrast ceļa turpinājumu, bet vispār vairs nesapratu, kur atrodos. Aizgāju uz nepareizo pusi un iznācu no meža pie kaimiņu mājas. Labi, ka vismaz zināmā, nevis pilnīgi svešā vietā.
Tātad apmaldīties iespējams arī mežā, par kuru šķiet – es taču tajā orientējos perfekti.
Jo arī mežs var būt pamatīgi izmainījies.»
3 ieteikumi, kā rīkoties, ja sanāk apmaldīties
1. Apsēdies, nomierinies, ieklausies skaņās, apskati apkārtni un mēģini noorientēties apvidū (piemēram, atceries, ka saule aust austrumos, bet riet rietumos, un izmanto to, lai noteiktu virzienu).
2. Nesāc haotiski staigāt pa mežu un meklēt atpakaļceļu – tā var ieiet mežā vēl dziļāk! Dodies uz priekšu taisnā virzienā, jo tā iziesi uz kādas stigas, takas vai ceļa. Taisnu virzienu var noteikt ar skatienu, nofiksējot trīs secīgi augošus kokus vienā līnijā un, aizejot līdz tuvākajam, atkal izvēloties trešo, un tā visu laiku uz priekšu. Ja maldoties pamani mājas, nekautrējies pajautāt pareizo virzienu.
3. Ja gadās apmaldīties purvā, rūpīgi pārbaudi ik vietu, kur plāno spert soli. Vislabāk to darīt ar garāka koka palīdzību. Ja tomēr iestiedz purvā vai akacī, tikai mierīgas un apdomātas darbības palīdzēs izglābties, neveic straujas un haotiskas kustības, vicinot kājas un rokas. Mēģini atrast jebko, aiz kā pieturēties vai aizķerties un lēnām izvilkt sevi ārā.
Zini!
Stigu krustpunktos uz plāksnītēm ir izvietoti meža kvartālu numuri, kas var palīdzēt gan tev, gan glābējiem orientēties.
Mobilās lietotnes, kas var palīdzēt
- Lietotne 112 Latvija. Zvanot vai sūtot īsziņu, dispečers redzēs aptuvenu tavu atrašanās vietu. Viedierīcē obligāti ir jābūt ieslēgtai atrašanās vietas noteikšanas funkcijai, kā arī jābūt pieejamam internetam.
- LVM GEO ir Latvijas valsts meži izstrādāta lietotne, kurā vienkopus ir pieejams visplašākais karšu un datu slāņu klāsts. Izmantojot šo lietotni, var justies droši nezināmā apvidū, jo tā darbojas ne tikai tiešsaistē, bet arī ārpus mobilo sakaru zonas.
Raksts tapis ar Meža attīstības fonda atbalstu.
