Latvijā notverts pirmais jenots. Cik bīstama ir šī invazīvā dzīvnieku suga?

Jenota aktivitātes tika manītas Balvu novada meža masīvā, mednieku kamerās – ilgi nedomājot, tika pieņemts lēmums dzīvnieku noķert. Kā LSM medijam stāsta mednieku kluba Šķilbēni pārstāvis Jānis Šakins, jenots noķerts lamatās, ievietojot tajā asiņainu gaļas gabalu. Šis ir pirmais gadījums Latvijas vēsturē, kas savvaļā nomedīts jenots.

Jenotu atrašanās savvaļā apdraud Latvijas dabas daudzveidību, vēsta Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Komunikācijas un dabas izglītības nodaļas vecākā komunikācijas speciāliste Ilze Reinika. Viņa stāsta, ka Latvijā savvaļā līdz šim jenots konstatēts vienu reizi – pirms pāris gadiem Rīgā.

Kā skaidro DAP eksperti, Ziemeļamerikas jenots labi pielāgojas dzīvei dažādos apstākļos, taču priekšroku dod dzīvošanai ūdens tuvumā. Dzīvnieks ir visēdājs, spēj medīt uz sauszemes, ūdenī un kokos, tāpēc jenots ir daudzpusīgāks un bīstamāks plēsējs nekā vairums vietējās plēsēju sugas. Tas pārnēsā 12 dažādus patogēnus un slimības, kā arī citiem dzīvniekiem un cilvēkiem bīstamus parazītus. Jenoti var ietekmēt vietējo putnu populācijas, izpostīt putnu ligzdas, izplatīt trakumsērgu.

Jāņem vērā, ka jenots nav tas pats dzīvnieks, kas Latvijā sastopamais jenotsuns. Jenotam uz astes ir gredzeni, bet jenotsunim tā ir vienmērīgā, pelēkā krāsā. Vēl jenotiem ir raksturīga balta strīpa pāri uzacīm un ap degunu.

Visā Latvijā invazīvo sugu izplatīšanās ir nozīmīga problēma. Invazīvās svešzemju sugas ir Latvijas dabai neraksturīgas augu un dzīvnieku sugas, kas strauji vairojas un agresīvi izplatās, izkonkurē vietējās sugas un apdraud dabas daudzveidību, izmaina ekosistēmas, rada ekonomiskus zaudējumus, atsevišķas sugas arī kaitējumu cilvēka veselībai, brīdina eksperti.

DAP aicina arī turpmāk iedzīvotājus būt vērīgiem un par katru novēroto invazīvo sugu ziņot vietnē invazivs.lv.