Rīga +1°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pēc Valsts policijas datiem, šī gada pirmajos desmit mēnešos ceļu satiksmes negadījumos cietuši 388 bērni vecumā no sešiem līdz 16 gadiem. No tiem 34 guvuši smagus ievainojumus, bet divi gājuši bojā. Kopējais cietušo bērnu skaits šogad ir nedaudz lielāks nekā pērn attiecīgajā periodā, kad tas sasniedza 361.
«Lielākoties bērni ievainojumus gūst gan kā transportlīdzekļu pasažieri, gan kā gājēji un velosipēdisti. Turklāt pēdējos gados arvien populārāki kļūst elektriskie skrejriteņi. Neskatoties uz to, ka ar šo braucamrīku drīkst pārvietoties tikai viens cilvēks vecumā no 14 gadiem, diemžēl var novērot situācijas, kad ar vienu skrejriteni brauc divas personas, neievērojot nekādu drošību, tādējādi šī pārgalvīgā rīcība var rezultēties ar diezgan nopietnām traumām,» uzsver Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis.
«Tāpēc liela nozīme ir arī bērnu vecākiem, kuriem savām atvasēm jāizstāsta un jāiemāca visi drošības pasākumi.»
Dinamiski, bet droši
10 % vecāku aptaujā atzinuši, ka viņu bērniem ir nācies saskarties ar dzīvību vai veselību apdraudošām situācijām satiksmē, tostarp ciest ceļu satiksmes negadījumos. Te jāizceļ Pierīgas reģions, kur iedzīvotāji šādus nepatīkamus brīžus piedzīvojuši nedaudz vairāk – 13 %, bet Vidzemē vismazāk – 7 %.
Lauku teritorijās un lielajās pilsētās bērni ar negadījumiem saskārušies vairāk nekā mazpilsētās.
«Viena lieta ir bīstamās situācijas, kas notiek vecāku acu priekšā vai par kurām bērni vecākiem izstāsta. Taču jāņem vērā, ka bērni negatīvo pieredzi nereti mēdz noklusēt, sevišķi, ja jūtas vainīgi, tādēļ apdraudošo gadījumu skaits, visticamāk, ir lielāks. Mūsdienās satiksme kļūst arvien dinamiskāka, tajā ienāk jauni braucamrīki – elektriskie skrejriteņi, turklāt saziņa mobilajos telefonos un mūzikas klausīšanās austiņās novērš uzmanību no tā, kas notiek uz ielas. Ir svarīgi bērniem atgādināt par šiem aspektiem un ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu, ko darīsim arī projektā «Misija: drošs ceļš uz skolu»,» skaidro «Drošas Braukšanas Skolas» direktors Jānis Vanks.
Uz skolu – visbiežāk kājām
ERGO veiktā aptauja liecina, ka visbiežāk bērni skolā nokļūst, pārvietojoties kājām – 35 %. Gandrīz tikpat lielu daļu skolēnu uz mācību iestādēm vecāki atved ar ģimenes auto – 33 %, bet nedaudz mazāk jeb 25 % bērnu uz mācībām ierodas ar sabiedrisko transportu. Mazākums jeb 4 % audzēkņu uz skolu brauc ar velosipēdu vai skūteri.
Lai kāds būtu bērnu pārvietošanās veids, vecāki ir uztraukti par infrastruktūru. Proti, trešdaļa jeb 32 % vecāku aptaujā atzīst, ka ceļu satiksmes organizācija pie skolas viņiem rada bažas par savu bērnu drošību. Lielākais uztraukums par to valda Zemgalē un Latgalē, kā arī lielajās Latvijas pilsētās.
ERGO Risku parakstīšanas departamenta direktors Raitis Čaklis norāda: «Protams, skolēnu drošības palielināšanai ir svarīgi sakārtot infrastruktūru, taču ne mazāk būtiski ir jau no mazotnes mācīt pareizu un drošu pārvietošanos ceļu satiksmē – lai tas kļūst par ieradumu visai dzīvei. Te ļoti liela loma ir vecākiem, tostarp viņu labajam piemēram, taču arī mēs kā sociāli atbildīgs uzņēmums vēlamies sniegt tajā savu ieguldījumu, izglītojot bērnus.»
ERGO sadarbībā ar «Drošas Braukšanas Skolu» novembrī sāk akciju «Misija: drošs ceļš uz skolu», kas turpināsies arī nākamgad. Tās laikā gan Rīgas, gan Latvijas reģionu skolās tiks rīkotas izglītojošas «Drošas Braukšanas Skolas» direktora Jāņa Vanka lekcijas par drošas satiksmes pamatprincipiem. Savukārt sociālajos tīklos ikvienam būs pieejami kampaņas video, kuros atraktīvā veidā tiks analizēta dažādu skolu apkārtne un sniegti ieteikumi drošai nokļūšanai uz skolu.
