Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga -2°C 
Konsultē ILZE MAKSIMA, narkoloģe, kognitīvi biheiviorālā terapeite.
Īpašais iemesls, tiesa gan, parādās arvien biežāk. Vajag iedzert. Pie vakariņām. Pirms vakariņām. Pēc vakariņām. Gatavojot vakariņas. Vakariņas nevajag, vajag vienkārši iedzert. Pašai liekas, ka pēdējā laikā jau nedaudz par daudz. Uzreiz gan atceries itāļus, nerunājot par frančiem, kas iedzer glāzi vīna ik dienas.
Miranda ar alkohola lietošanas traucējumiem
It kā nepietiktu ar to, ka visnotaļ gaidītajā seriāla Sekss un lielpilsēta turpinājumā Lieliskais nomirst jau pirmajā sērijā un jaukais Stīvs, kurš vismaz pēdējos divdesmit gadus pavadījis ar vienus sēklinieku, nu kļuvis arī gandrīz kurls. Vēl arī Miranda, kurai mēs savā galvā jau bijām iecerējušas nākotni kā juridiskās firmas vadītājai, atkal studē universitātē un kļuvusi par alkoholiķi. Mirandas alkohola problēma seriālā gan pasniegta pārspīlētā manierē, tomēr aktualizē kādu būtisku problēmu – inteliģento sieviešu alkoholismu.
Kas tas tāds – inteliģento sieviešu alkoholisms?
Pirmkārt, tā ir diagnoze, šajā gadījumā gan pareizāk būtu teikt – alkohola lietošanas traucējumi, kas vēl nav alkoholisms, bet pietiekami nopietna situācija. Kāda ir mūsu Miranda? Vecumā no 25 līdz 45 gadiem, ar augstāko izglītību, labu darbu, iespējams, arī ar ģimeni, noteiktu stāvokli sabiedrībā un ļoti augstām prasībām pret sevi. Ārēji nav īpaši pamanāmu indikatoru, kas liecinātu – šai sievietei ir alkohola problēma, bet viņa staigā pa plānu ledu, teiksim tā.
Iedzert nav norma
«Alkohola lietošanas traucējumi ir pseido evolūcijas elements,» uzskata narkoloģe Ilze Maksima. «Attīstoties inteliģencei, intensīvas domāšanas slogs kļūst arvien smagāks. Inteliģentam cilvēkam nereti dzīve kļūst ļoti sarežģīta, jo ir daudz dažādu iekšēju grūtību, pretestību, izaicinājumu, kam jāiet cauri, un tad pēkšņi nāk šī burvju viela, kas tik viegli pieejama. Vēsturiski, cilvēka zināšanām un prasmēm attīstoties, tiek eksperimentēts ar dažādām garšām, no destilātiem veidojot alkoholiskos dzērienus. Kur ir pieprasījums, tur ir bizness; kur ir bizness, tur ir reklāma un mārketings.
Skaistā, jautrā, komunikablā sieviete ar glāzi rokā – tas ir mārketinga produkts.»
Pasaulē alkohola reklāma ir 2 miljardus ASV dolāru vērts bizness (tas, starp citu, ir maz, salīdzinot ar aptuveni 6 miljardiem vēl pirms dažiem gadiem).
Alkohols ir kļuvis par daļu no sabiedrības socializācijas veida. Sievietes visbiežāk izvēlas vieglus dzērienus: kokteiļus, šampanieti, vīnu. Mēs dzīvojam laikā un sabiedrībā, kur alkohols ir ļoti romantizēts, to klātbūtni teju ikdienas nodarbēs uzskata par normu. «Tas nav normāli,» ļoti stingri un kategoriski saka narkoloģe. «Un nevajag sacensties ar vīrieti, nesanāks. Vielmaiņu ietekmē hormoni, tauku saturs, ūdens saturs organismā, tādēļ alkohola koncentrācija sievietes organismā ir lielāka un ilgstošāka. Sievietei visas orgānu sistēmas vairāk pakļautas riskiem, un sieviete ātrāk var kļūt atkarīga. Kāda varbūt jautās – bet kā tad francūzietes un itālietes, kas dzer vīnu pie katrām vakariņām? Atslēgas vārdi te ir – francūzietes un itālietes. Mēs dzīvojam pavisam citā reģionā, dzeram citu ūdeni un ēdam citus produktus. Un arī saule pie mums spīd citādi, tāpēc saņemam daudz mazāk D vitamīna, kam ir būtiska nozīme organisma procesos. Turklāt jāatceras – arī Francijā un Itālijā ir cilvēki ar atkarībām.»
Inteliģence nav briedums
«Nogurusi sieviete grib ātru, vieglu palīdzību. Varbūt viņa ir nogurusi no darba, varbūt no kolēģiem, varbūt no tās dzīves, uz kuru dodas pēc darba. Un viņai nav pat spēka ar kādu runāt par šo situāciju. Tā vietā viņa iedzer glāzi vīna vai kokteili, traumējot savas aknas, aizkuņģa dziedzeri, arī ādu un smadzenes. Lai tikai nebūtu jāsajūt savas iekšējās grūtības! Protams, risinājums tām nevar būt ātrs, un tas nav saistīts ar alkoholu. Bet pats sev cilvēks saka: šoreiz tikšu ar situāciju galā ātri, pēc tam domāšu… Diemžēl tā nenotiek,» uzsver Ilze Maksima.
Runājot par inteliģento sieviešu alkohola problēmu, narkoloģe norāda, ka nevajag jaukt divas lietas – inteliģence nebūt nenozīmē briedumu. Varam būt inteliģenti, izglītoti cilvēki, kas ātri rod risinājumus sarežģītās situācijās, bet tam nav saistības ar emocionālu briedumu. Emocionāli nenobriedis cilvēks, lai arī cik gudrs, attiecībā uz alkoholu var pieņemt ātrus, ilgtermiņā neveiksmīgus lēmumus.
Vīns, konjaks, odekolons?
Dažkārt dzirdēts uzskats, ka sieviešu alkoholismam piemīt tieši šāda attīstības tendence: vispirms vīns ar draudzenēm smalkos restorānos, konjaks darba pasākumos, bet vēl pēc laika – jebkāds alkohols, pat odekolons vienatnē un alkohola atkarība uz mūžu. Vai tā tiešām ir? «Nav jātiek līdz odekolonam, lai dzīve būtu izšķīdusi lēveros,» atbild narkoloģe. «Iemesls, kāpēc notiek kāpinājums, pārejot no vieglāka alkohola uz stiprāku un lielākām devām, – slimība attīstās. Orgānu sistēma pieprasa: mums vajag vēl šo vielu un lielākā koncentrācijā, lai varētu justies nedaudz labāk. Nav runa par laimi. Laime bija kaut kad pašā sākumā, pēc pirmās vīna glāzes – tad notiek neiroķīmiska reakcija, kā rezultātā cilvēkam rodas laimes sajūtas atmiņa. Smadzeņu daļa, kas atbild par emocijām, ir saistīta ar atkarību veidošanos – tā ir vieta, kur dzīvo atkarība. Tieši tāpēc svarīgi nenormalizēt alkoholu un neļaut kaut kam tik monstrīgam sevī attīstīties.» Organisma uzdevums ir izdzīvot, tas pielāgojas alkohola devām. Tieši tādēļ notiek tā –
sākumā varējām noreibt no glāzes vīna, bet pēc kāda laika nenoreibstam, arī izdzērušas pudeli.
Un tas ir ļoti spilgts sarkanais signāls sev, ka šī sākotnējā niekošanās pārvērtusies veselības traucējumos. Lai kā šī diagnoze aizvainotu, tas nemaina faktu.
Neredzamais atkarības slieksnis
Sieviete apgalvo: jebkurā brīdī varu nedzert, neesmu alkoholiķe. Un viņa nedzer. Dienu, trīs dienas, nedēļu, un tad atkal ir situācija – vai nu ar draugiem, vai vienatnē –, kad ir vīns un varbūt viena vīna pudele izdzerta trijos vakaros pēc kārtas, bet varbūt katru vakaru atvērta jauna. Paģiru nav, un nākamajā dienā mierīgi var doties uz darbu. Kur problēma? «Tajā, ka atkarības veidošanās mehānismā nav skaidru robežu,» saka ārste. «Alkohola atkarība veidojas pakāpeniski, tas nav kā ar lauztu kāju – pirms mirkļa nebija, bet nu ir.» Mēs neviena nezinām, kāds ir mūsu atkarības slieksnis un kura glāze būs izšķirīgā. Atkarības slieksni veido milzums lietu – no ģenētikas līdz audzināšanai, tam, kā esam iemācītas tikt galā ar problēmām.
«Sieviete, kas saskaras ar alkohola problēmu, bieži vien augusi ģimenē, kur tā bijusi vienam no vecākiem. Pieaugusi viņa veido veiksmīgu dzīvi, karjeru, bet vienmēr ir arī problēmas – zems pašvērtējums, vainas izjūta, kaunpilnas domas par sevi. Tam klāt – ārēji notikumi, kas, skatīti caur savu prizmu, izskatās tik briesmīgi, ka «bez vīna es vienkārši nevaru». Protams, tā var notikt arī tad, ja ģimenē neviens nav lietojis alkoholu. Atkarību koks ir diezgan raibs, un nevaru apgalvot, ka ar ikvienu, kas izdzers glāzi vīna notiks traģēdija. Bet svarīgākais ir tas, ka alkohols ikdienā nav vajadzīgs, tas nav normāls,» saka Ilze Maksima.
Noslēpt nenoslēpjamo
Mēs esam gudras un attapīgas, daudz ko cenšamies noslēpt, tai skaitā – alkohola lietošanas faktu. Veidi ir dažnedažādi – košļājamā gumija, noteiktas distances ievērošana no citiem, aizbildināšanās, ka «šodien nevaru iet uz darbu, jo ir iesnas». Arī alkohola slēpšanā izdoma mēdz būt bagāta – alkohola pārliešana sulas pakā, skapīši ar atslēgu, jakas ar dubultām kabatiņām, tējas krūze, kur ieliets kaut kas pavisam cits, pastaigu maršruti, kuru laikā var pamanīties iedzert. Kā saka narkoloģe: «Šādi stāsti nav smieklīgi, tā ir traģēdija. Sievietei pašai bieži šķiet, ka viņai veikli izdodas reibumu noslēpt, tomēr tā nav. Ķermenis ir pirmais, kas par to ziņo. Uzvedību vēl var mēģināt kontrolēt, bet ķermeni nevar. Vairāk piesārtusi āda, nedaudz sarkanas acis, sausas lūpas, jo alkohols atūdeņo ķermeni, paplašinātas acu zīlītes. Otrs – sarunas veids un saturs.
Ja cilvēks, izdzerot lielu daudzumu alkohola, vēl spēj adekvāti runāt un pieņemt lēmumu, tas liecina, ka alkohola atkarības traucējums ir jau ļoti progresējis.
Ja attīstās atkarība, atgriešanās ceļš uz epizodisku lietošanu ir gandrīz neiespējams.»
Kas kopīgs visām inteliģentajām alkoholiķēm?
Vispirms jau – iedoma, ka problēma jārisina vienatnē, nelūdzot nevienam palīdzību. Klātesošs ir hiperkompensācijas mehānisms – man jāvar, man jādara, man pašai jātiek galā. Šī ir laba attieksme, virzoties pa profesionālo ceļu, bet tā ātri vien var izdegt. Runājot par alkohola lietošanas traucējumiem, cilvēks var palīdzēt pats sev tikai tad, kad ir saņēmis informāciju – kas jādara, kā jādara, cik ilgi jādara. Šīs sievietes nespēj atzīt to, ka jūtas vājas un ir ļoti nelaimīgas. Iemesli, kas tomēr atved uz narkologa kabinetu, var būt ļoti dažādi. Tās var būt situācijas, kad kolēģi vai partneri ir pamanījuši problēmu. Iespējams, arī vīrs vai bērni pasaka, ka šādi vairs turpināties nevar. Trauksmes zvans sev pašai var būt atskārsme, ka no veikala vairs nav iespējams iziet bez alkohola.»
Zini!
Ja tev šķiet, ka kaut kas īsti kārtībā nav, ir iespēja veikt AUDIT – alkohola lietošanas traucējumu identifikācijas testu, kas atrodams internetā SPKC un RPNC mājaslapā.
Ja tava draudzene ir Miranda
Seksā un lielpilsētā, saprotot Mirandas alkohola atkarības problēmu, Kerija izvēlas strausa politiku, bet Šarlote – konfrontāciju. Miranda, protams, apvainojas, jo «es taču neesmu alkoholiķe». Reālajā dzīvē neviena no šīm taktikām nav slavējama. Izvēlēties neredzam nav pareizi, mesties virsū ar apgalvojumiem un pārmetumiem par alkoholismu – ne tik. «Sarunu var sākt ar to, ka runājam par savām izjūtām, vērojot draudzenes rīcību,» iesaka ārste. «Jūs neaizskarat cilvēku, bet stāstāt par sevi: jūtos satraukta, man ir bail tevi pazaudēt, gribu saglabāt ar sevi draudzību, bet man tev tas ir jāsaka. Tas, ka otrs kļūst aizkaitināts un viņam tas nepatīk, – tā ir normāla reakcija.»
Protams, nepārspīlēsim un neuzlūkosim ar aizdomām ikvienu, kas iedzer glāzi vīna. Bet palaikam der pieskatīt gan Mirandas sev apkārt, gan sevī pašā.
Pazīmes, kas var liecināt par alkohola lietošanas traucējumiem
-
Īslaicīgs atmiņas zudums vai nesenu notikumu neatcerēšanās.
-
Pamanāms aizkaitinājums vai pēkšņas garastāvokļa maiņas.
-
Spēja vienmēr atrast ieganstu iedzert: stress, vajadzība relaksēties vai justies normāli.
-
Distancēšanās no draugiem vai ģimenes.
-
Dzeršana vienatnē vai slepenībā.
-
Paģiru sajūta, ja neesi dzērusi.
Jautājumi, uz kuriem vērts atbildēt sev pašai
* Vai esi turpinājusi dzert arī tad, ja esi sajutusi – tas tevi padara nomāktu vai nemierīgu?
* Vai gadās, ka esi izdzērusi vairāk, nekā sākotnēji plānots?
* Vai esi jutusi paģiras vai tām līdzīgus simptomus?
* Vai kādreiz esi sajutusi spēcīgu vajadzību pēc alkohola?
* Vai esi nonākusi situācijas, kad alkohola dēļ ir palielināts risks savainot sevi un citus (piemēram, braukšana reibumā)?
* Vai tev jebkad ir bijušas problēmas ar policiju alkohola dēļ?
