Rīga +1°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
1
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
Lidojumā var gadīties dažādas ķibeles ne mūsu pašu vainas dēļ. Visvairāk kaitina un visus plānus izjauc lidojuma kavēšanās, atcelšana vai vēl jocīgāk – tā dēvētais overbukings jeb virspārdošana, kad pārdots vairāk biļešu, nekā vietu lidmašīnā. Situāciju pasliktina fakts, ka nelaimīgais ceļotājs ar nopirkto biļeti, kuram vieta lidmašīnā tomēr neatrodas, par atteikto iekāpšanu uzzina vien īsi pirms došanās uz lidmašīnu, un ceļojums ir sabojāts. Jāpiebilst, ka šāda aviobiļešu virspārdošana ir legāla un atļauta prakse.
Statistika liecina, ka uz lidojumu parasti neierodas līdz sešiem procenti pasažieru.
Tāpēc aviokompānijas dažādu ekonomisku apsvērumu dēļ apzināti pārdod vairāk biļešu, nekā iespējams uzņemt pasažieru, tādējādi nereti radot pasažieriem pamatīgas neērtības. Pēdējā laikā šajā kontekstā īpaši skaļi izskanējis nacionālās aviokompānijas airBaltic vārds. Iekāpšana atteikta pasažieriem, kas bija laikus iegādājušies savas biļetes. Tas, kas pasažieriem īsti nav skaidrs, – nelidotāju izvēles kritēriji, jo tie atstāti pašu aviokompāniju ziņā. Dažas apgalvo, ka viņu sistēma ir automātiska un ārpus borta paliek tas, kurš reģistrējas pēdējais.
Tomēr lielākoties nav skaidrs, kā aviokompānijas izvēlas to vienu vai vairākus pasažierus, kam konkrētajā reisā tiks atteikta iekāpšana. Un kuri šajā izvēles kategorijā noteikti neietilpst? Ja pensionētā mamma lido pie ārzemju radiem, tavs pusaudzis bez pavadoņa, ja pašai plānots svarīgs komandējums? Kurš un kāpēc varētu palikt aiz borta? Un vēl – šāda situācija, protams, īpaši nelāga tiem, kas iekāpšanas atteikuma dēļ pirmajā lidmašīnā tālāk nokavē nākamo ieplānoto lidojumu. Kā būt sagatavotiem?
Bērni un tranzītpasažieri – lidos
Aviokompānijas airBaltic viedoklis
«airBaltic gadījumā uz lidojumiem neierodas aptuveni 4% pasažieru. Ja nebūtu atļauts pārdot vairāk biļešu, pat 15% sēdvietu lidmašīnās paliktu tukšas, tādējādi ievērojami sadārdzinot lidojuma izmaksas. Šāda prakse sniedz lidsabiedrībām iespēju piedāvāt vairāk biļešu par zemākām cenām. Lidsabiedrības redz un analizē vēsturiskos datus, cik cilvēku kādās dienās uz kādiem lidojumiem neierodas un attiecīgi reizēm pārdod vairāk biļešu.
Retajās situācijās, kad ir jāatsaka iekāpšana, vispirms tiek meklēti brīvprātīgie, kuri gatavi lidot ar nākamo reisu, saņemot par to papildu kompensāciju. Lidsabiedrība nepieciešamības gadījumā nodrošina arī viesnīcu, transportu no un uz izmitināšanas vietu, kā arī ēdināšanu.
Tikai tad, kad nepiesakās pietiekams brīvprātīgo skaits, lidsabiedrība vispirms skatās, kuriem pasažieriem ir noteikti jālido, – tie ir bērni, kuri lido bez pavadoņa, pasažieri ar kustību traucējumiem, tranzītpasažieri, kuriem tālāk ir savienotais reiss, grupu rezervācijas utt.
Šādas situācijas ir ļoti retas. Tie ir aptuveni 2 gadījumi no 10 000 pasažieru.
«Ja tas ir garāks ceļojums, airBaltic aicina pasažierus iegādāties vairākus lidojumus vienā rezervācijā. Tikai šādos gadījumos tas ir lidsabiedrību pienākums nodrošināt pēc iespējas drīzāku pasažiera nokļūšanu viņa iecerētajā galamērķī.»
Izvēles kritēriji mums nav zināmi
IEVA KEIŠA, Latvia Tours direktore
«Šādi gadījumi patiesībā gadās reti, kaut gan tie izskan ļoti skaļi. Tā notiek, jo aviokompānijām ir finansiāli izdevīgāk izmaksāt kompensācijas, nekā atstāt brīvas vietas lidmašīnā. Tāpēc visvairāk pieprasītajos reisos tiek pārdots par dažām biļetēm vairāk.
Patiesībā te nekad nav bijis skaidras shēmas, un arī mēs kā ceļojumu aģentūras pārstāvji un nozares profesionāļi nekad neesam bijuši informēti par to, kā īsti šī izvēle notiek.
Tomēr mūsu novērojumi liecina, visbiežāk tā notiek ar tiem, kas ierodas uz reisu vēlāk. Tāpēc saviem klientiem vienmēr piekodinām ierasties lidostā savlaicīgi. Aviokompānijas noteikti izvērtē pasažieru apstākļus, bet tur varētu būt arī subjektivitātes aspekts. Es gribētu ticēt, ka ir pasažieru grupas, kuras šim nevajadzētu skart, piemēram, mammas ar bērniem vai ja lido viens pats pusaudzis. Tādu gadījumu manā praksē nav bijis.
Tiesa, te labākā situācijā nav arī tie, kas iegādājušies savienoto reisu lidojumus.
Skaidrs, ka aviokompānijas darbinieki to sistēmā redz, un šāds ceļotājs nebūs pirmais rindā uz iekāpšanas atteikumu. Ja šādam pasažierim tomēr atsaka lidojumu, viņam pārplāno un pārrezervē visus ceļojuma posmus, un tas pasažierim neko nemaksā, viņš tāpat saņem kompensāciju. Ja lidojumi nav pirkti vienā pirkumā (nav savienotie reisi) un pasažierim, piemēram, Rīgā tiek atteikta iekāpšana, tad aviokompānija ir atbildīga tikai par savu reisu. Tā teikt, pats vainīgs, ka zaudēji otru reisu. Labākā situācijā ir tie, kas iegādājas lidojumus caur ceļojumu biroju, jo tad visus jautājumus klienta vietā risina birojs.
Tomēr te nevajadzētu koncentrēties uz negācijām. Es pati lidoju no Frankfurtes uz Rīgu ar Lufthansa, un šis reiss izrādījās virspārdots – viens pasažieris bija aiz borta. Tika izziņots, vai atrastos kāds, kas ir ar mieru lidot vēlāk. Tika solīta kompensācija 260 eiro – pasažieris šo naudas vaučeru saņem turpat pie geita, te izsniedz arī ēdināšanas talonus, un izlidošana šajā konkrētajā gadījumā bija vien 4 stundas vēlāk.
Atsaucās vesela virkne gribētāju, arī es, jo tas ir visai izdevīgs piedāvājums, ja tev nekur nav jāsteidzas. Toreiz darbinieks pie geita izvēlējās tieši mani. Un es viņam vaicāju – kā jūs izdarījāt šo izvēli? Viņa pamatojums bija, ka viņam reiz bijusi draudzene no Rīgas ar tādu pašu vārdu kā man. Tātad tur nebija nekādas loģikas, tīri subjektīva izvēle.»
Sūdzas vairāk
Patērētāju Tiesību aizsardzības centra viedoklis
«Sūdzību skaitam, kas saistīti ar aviopakalpojumiem, ir tendence pieaugt. Šāgada pirmajos astoņos mēnešos saņemti 745 rakstiski iesniegumi ar sūdzībām. No tiem – 150 iesniegumi par atceltu lidojumu, 539 – par kavētu lidojumu, 10 – par atteiktu iekāpšanu, 19 saistīti ar bagāžas jautājumiem. Iesniegumu skaita pieaugums liecina nevis par pakalpojumu kvalitātes kritumu, bet faktu, ka cilvēki ir vairāk informēti par savām tiesībām un pieprasa kompensācijas.
Tāpat arī palielinājies prasību aģentūru skaits, kas palīdz ceļotājiem saņemt kompensāciju par kavētiem, atceltiem reisiem vai atteiktu iekāpšanu lidojumā.
Jārēķinās, ka, iesaistoties starpniekam, pasažieri nesaņems kompensāciju pilnā apmērā, jo 20–30% atgūtās kompensācijas aģentūras patur sev. Tāpēc Patērētāju tiesību aizsardzības centrs iesaka sūdzību tomēr iesniegt pašiem, jo tas nav nemaz tik sarežģīts process. Iesnieguma forma pieejama centra mājaslapā, un, darot to saviem spēkiem, var saņemt kompensāciju pilnā apmērā.»
Kas tev pienākās, ja atteikta iekāpšana
Kompensācija
- 250 eiro, ja lidojuma attālums ir 1500 km vai mazāks.
- 400 eiro, ja lidojuma attālums Eiropas Savienības robežās ir lielāks par iepriekšminēto, kā arī citu reisu gadījumā, ja lidojuma attālums ir 1500 km līdz 3500 km.
- 600 eiro, ja lidojuma attālums pārsniedz 3500 km ārpus Eiropas Savienības.
Kad piedāvāts cits lidojums
Ja šī cita lidojuma ielidošanas laiks galamērķī nepārsniedz sākotnēji rezervētā lidojuma paredzēto ielidošanas laiku par 2, 3 vai 4 stundām, tad apkalpojošais gaisa pārvadātājs var paredzēto kompensāciju samazināt par 50%.
Ņem vērā!
Pirmā vieta, kur vērsties problēmu gadījumā, vienmēr ir aviokompānija. Tikai tad, ja nav iespējams rast kompromisu vai sūdzība atteikta, var meklēt palīdzību Patērētāju tiesību aizsardzības centrā.
No ceļojumu blogeru ieteikumiem
Rūdīti pasaules apceļotāji apkopojuši ieteikumus, kā maksimāli samazināt varbūtību, ka virspārdošanas gadījumā tieši tu varētu būt tas cilvēks, kuram atsaka iekāpšanu.
Reģistrējies laikus internetā, tikko reģistrācija pasludināta par atvērtu.
- Ierodies pie sava geita lidostā savlaicīgi.
- Lielāka iespēja palikt aiz borta ir vakara reisos un pilnākajās stundās, nevis rīta reisos, kā arī konkrētās dienās, piemēram, skolēnu brīvdienu sākumā un beigās, piektdienās, svētdienu pēcpusdienās un vakaros.
- Tavas izredzes aizlidot ir augstākas, ja ir piemaksāts par konkrētu sēdvietu vai ja tev ir biļete biznesa klasē.
- Var palīdzēt regulāra klienta statuss un dalība lojalitātes programmās.
