Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Jautāts, vai nenožēlo savu izvēli kļūt par politiķi, režisors atbild lakoniski: «Nekādā ziņā!» un paskaidro: «Godīgi sakot, man nav tādas sajūtas, ka tā būtu pilnīgi atšķirīga lieta, ko es tagad daru. Šobrīd es nodarbojos ar režiju. Tikai tādā līmenī, ka tā vairs nav milzu opera. Tā ir mana Latvija, mana Latvijas valsts. Mērogs ir cits. Un tas, ko es tagad daru – es dzenu vilni.»
Hermanis atzīst, ka šajā procesā viņam ļoti palīdz atpazīstamība, kas veidojusies daudzu gadu garumā.
«Cilvēki mani zina, man ir vairāki sekotāji… Man ir ko parādīt – gandrīz 30 gadus esmu Jauno Rīgas teātri uztaisījis kā savu miniatūro Latviju. Man ir šis resurss.»
Viņš stāsta, ka šo resursu var izmantot un var neizmantot. «Varu ar šo resursu staigāt pa mežu, un tas var iet zudumā, bet es to esmu izdomājis izmantot šim mērķim. Un tagad es dzenu vilni. Protams, viens to vilni bezgalīgi ilgi nevaru noturēt, bet izskatās, ka tas ilgi nebūs jādara, jo nāk citi karognesēji. Arī reliģiskie līderi izrāda interesi, pašvaldību cilvēki ārpus Rīgas…» piebilst Hermanis.
