Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Odrija Bekeberga no Viskonsinas štata pazuda 1962. gada jūlijā. Sieviete ieradās savā darba vietā, lai paņemtu algas aploksni un devās mājās, taču tur tā arī nenonāca. Pēdējo reizi sievieti aculiecinieki manīja Indianpolisas autoostā, taču vairāk liecību par Odrijas atrašanās vietu neatklājās.
Policija pārmeklēja Viskonsinu krustu šķērsu un viņas lietu jau risināja kā slepkavību. Aizdomu ēna krita uz vardarbīgo Odrijas vīru Ronaldu, ar kuru sieviete aprecējās vien 15 gadu vecumā un, ar kuru viņai bija divi kopīgi bērni. Tomēr gadu laikā izmeklētāji nespēja rast kaut vienu pierādījumu, ka vīrietis patiesi būtu savu sievu nogalinājis. Savukārt Ronalds allaž savu vainu sievas pazušanā noliedza un uzstāja, ka
Odrija nekad nepamestu savus bērnus un neaizbēgtu
– viņš sacījis, ka ar sievu noteikti atgadījies kaut kas šausmīgs. Tomēr, pēc vairākiem gadiem iestājās lietas noilgums un policija to pārstāja izmeklēt.
Tikai šā gada sākumā Viskonsinas štata šerifs nodevis jauniem izmeklētājiem uzdevis vēlreiz izmeklēt neatrisinātos gadījumus un detektīvam Īzakam Hensonam izdevās šķietami neiespējamais. Pārbaudot ģenealoģiskā tīkla Ancestry datus, viņš uzgāja gan ziņas par Bekebergu ģimeni, gan arī atklāja jaunus datus par bezvēsts pazudušo un par mirušo uzskatīto Odriju Bekebergu. Drīz vien detektīvs noskaidroja, ka sieviete ir sveika un vesela, un mitinās pavisam citā štatā, Indianā, ar citu vārdu un uzvārdu.
Vien 45 minūšu garā telefonsarunā detektīvs atklāja to, ko izmeklētāji pirms 60 gadiem rūpīgi centušies atšķetināt vairāku gadu garumā. Sarunā atklājās vairākas smeldzīgas detaļas, kuras detektīvs publikai nolēmis neizstāstīt.
Kas notika?
Odrija Bekeberga liktenīgajā dienā bija vien 20 gadus veca. Tieši pāris dienas pirms pazušanas viņa devās uz policijas iecirkni, lai ziņotu, ka viņu nežēlīgi piekāvis vīrs Rolands. Viņš ar pielādētu ieroci draudējis jauno sievieti nogalināt. Odrijai bija nodarīti vidēji smagi miesas bojājumi – vairākas brūces uz galvas.
Pēc dažām dienām sieviete no darba savākusi algas aploksni un ar kājām devusies uz Medisonu, Viskonsinas štata galvaspilsētu, no kuras tālāk ar autobusu aizbraukusi uz Indianpolisu. Par viņas atrašanās vietu nezināja neviens – ne viņas māte, ne bērni, ne vīrs. Odrija nolēma ar nevienu arī nekontaktēties līdz mūža galam.
Jaunajā mītnes vietā Odrija iepazinusies ar kādu vīrieti un abi aprecējušies. Sieviete gan neatklāj, vai viņiem ir savi bērni.
Viens no Odrijas un Ronalda bērniem mira 2006. gadā, nemaz neuzzinot, ka viņa māte ir dzīva. Drīz sekojis arī varmāka vīrs. Savukārt 2023. gadā mira Odrijas māte, kura visu dzīvi vēlējās uzzināt, kas beigu beigās notika ar meitu.
«Viņai bija savi iemesli pazust,»
sacīja detektīvs Īzaks Hensons. «Manuprāt viņa vienkārši vēlējās tikt izdzēsta, aizmirst notikušo un darīt to, ko viņa vēlas, un dzīvot savu dzīvi,» tā Hensons. Viņš atklāja, ka sievietes pazušana ir bijusi viņas pašas izvēle. «Viņa izklausījās laimīga, pārliecināta par savu izvēli un neko nenožēlo,» turpināja izmeklētājs.
