Zane Jančevska: Nezin kāpēc ir priekšstats, ka es noteikti negribu atgriezties teātrī

Atklāt, ko paši neapjauš

«Mana dzīve tagad ir tāda, ka ar vienu kāju esmu atgriezusies Kurzemē, bet ik pa brīdim braucu uz Rīgu, kur man ir darbi. Arī Ēdolē man ir darbi. Es tur vadu folkloras kopu pieaugušajiem Ēdol’s ķist’ un mācu bērniem dziedāt,» stāsta Zane. «Ķists ir šīs puses apvidvārds, kas nozīmē labības lādi.

Ar apšu mizu un nātru uzlējumiem visu nevar izārstēt, bet cilvēks pats sevi var dziedināt.

Mana atgriešanās vietā, kur ir manas dzimtas saknes, ir ar kādu vilkmi, varbūt ar uzdevumu, kas man tur jādara. Vai tas man izdosies, cik daudz izdosies, to redzēs vēlāk. Kādreiz ir tā, ka tu dari, dari, bet liekas, ka atdeve nav tāda, vai augsne, kurā mēģini kaut ko iesēt, tanī brīdī nav tik auglīga, un tikai pēc laika tas izrādīsies sākuma punkts kaut kam paliekošam. Varbūt tas notiks tikai pēc daudziem gadiem.